Arī Latvijā ceļu satiksmes drošības uzlabošanā pēdējos gados darīts gana daudz, un rezultāti atspoguļojas statistikā. Tomēr mūsu valstī joprojām pārāk bieži notiek negadījumi ar letālām vai smagām sekām. Valsts policija izanalizēja 2016. gada pēdējos piecos mēnešos Rīgas reģionā notikušos smagos CSNg, tajos iesaistītās personas, meklējot likumsakarības. Par pētījuma rezultātiem VAS “Latvijas Valsts ceļi” rīkotajā ikgadējā konferencē pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

“Latvijā attiecībā uz Vision Zero mēs domājam līdzīgi kā Zviedrijā un Igaunijā, un arī turpmāk iesaistītajām institūcijām ir jāstrādā kopā,” pauda Normunds Krapsis. Dati, ko, reģistrējot ceļu satiksmes negadījumus (CSNg), iegūst policija, neko daudz nedod, tos nepieciešams arī izanalizēt, tāpēc Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, nepieciešams vienoties par modeli, kā, speciālistu komandai izbraucot uz notikumu vietu, dziļāk analizēt negadījuma apstākļus – vai pie vainas ir cilvēciskais faktors vai arī infrastruktūra. “Protams, tam ir vajadzīgs laiks un kapacitāte.”

Dominē uzbraukšana gājējam – tie ir 142, jeb 42% no visiem smagajiem CSNg.

Pētījums par recidīvu ceļu satiksmē

Policija ir veikusi pētījumu par smagajos CSNg iesaistītām personām un to recidīvu ceļu satiksmē. Šī pētījuma mērķis bija izanalizēt CSNg, kurā kaut vienam cilvēkam bijuši smagi ievainojumi vai tas gājis bojā, – noraksturot iesaistītās personas un saprast likumsakarības recidīva jautājumos. Šajā pētījumā tika analizēti 194 Rīgas reģionā un atsevišķi citviet pērn no 1.augusta līdz 31.decembrim notikušie smagie CSNg. Šādi CSNg ar smagi ievainotajiem vai bojāgājušajiem veido 3% no visiem pētījuma laikā notikušajiem negadījumiem.

Būtiski strādāt tieši ar gājēju auditoriju.

Tāpat minētā pētījuma ietvaros tika apkopoti un analizēti dati par negadījumiem, sākot no 1999.gada. Visi secinājumi šajā pētījumā gan ir par personām, nevis pašu negadījumu.

Biežākie negadījumi

Attiecīgajā periodā dominē uzbraukšana gājējam – tie ir 142 gadījumi, jeb 42% no visiem smagajiem CSNg, atzina Normunds Krapsis. Viņš norādīja, ka mazaizsargātie satiksmes dalībnieki ir viena no aktuālākajām problēmām mūsu valstī, tāpēc patlaban ir izdota pavēle pastiprināt uzraudzību attiecībā uz tiem. Pārējie biežākie CSNg veidi bija sadur­sme (23%) un apgāšanās (16%). Šajos negadījumos iesaistītie 2/3 gadījumu bija autovadītāji, bet 1/3 – gājēji. “No tā var secināt, ka, neatkarīgi no tā, kurš ir vainīgs, ir būtiski strādāt tieši ar gājēju auditoriju, jo 2016. gadā pēc šīs izlases ir cietuši 152 gājēji, kas, protams, ir ļoti daudz,” atzina Normunds Krapsis.

63% no CSNg iekļuvušajiem gājējiem nav vadītāja apliecības.

Smagajos CSNg biežāk iekļūst jauni vīrieši

Gājēji-vīrieši satiksmes negadījumos iekļūst 1,45 reizes biežāk, bet vīrieši-autovadītāji ‒ trīs reizes biežāk nekā sievietes. Negadījumos visbiežāk iekļūst cilvēki, kas ir vecumā virs 60 gadiem. 63% no CSNg iekļuvušajiem gājējiem nav vadītāja apliecības. “Viņiem bieži vien trūkst izpratnes par satiksmes noteikumiem un to, ko redz autovadītājs, jo jaunākiem gājējiem vai citiem satiksmes dalībniekiem izpratne par satiksmes noteikumiem ir lielāka. To uzlabo arī aktīvais preventīvais darbs. Savukārt, ja runājam par autovadītāju vecumu, tad riska grupa ir 18-29 gadi. Kopumā autovadīšanas tiesības saņem mazāk cilvēku nekā iekļūst satiksmes negadījumos,” atzīmē Normunds Krapsis.

Šajā pētījumā tika konstatēts, ka šis 18-29 gadus vecais vieglā automobiļa vadītājs 84% gadījumu jau iepriekš ir izdarījis kādu pārkāpumu vai iekļuvis negadījumā. Katrs otrais ir notriecis gājēju. Raksturīgākie negadījumu veidi, kuros šie autovadītāji iekļuva, ir sadursme un uzbraukšana gājējam. “Skaidrs, lai šo skaitli samazinātu, mums ir jāmaina ceļa infrastruktūra, jāuzlabo, jācīnās par 2+1 ceļiem, lai nebūtu frontālās sadursmes,” pauda Normunds Krapsis. Tāpat, viņaprāt, ir jādomā par gājēju pārejām, kā arī atbilstošu infrastruktūru, kur gājējiem pārvietoties.

Ja runājam par autovadītāju vecumu, tad riska grupa ir 18-29 gadi.

Gājēji cieš nopietnāk

Tiem, kas pārvietojas ar transportlīdzekli, ievainojumu ir mazāk, tie ir vieglāki, salīdzinot ar smagajos CSNg iekļuvušajiem gājējiem– viegli ievainojumi vai negadījums bez ievainojumiem autovadītājiem ir bijis 66% gadījumu, turpretī gājēji 96% smagi ievainoti vai gājuši bojā.

Katram otrajam gājējam-vīrietim virs 60 gadiem, kas smagi cietis vai gājis bojā, bijis pārkāpums ceļu satiksmē, katrs piektais bijis iesaistīts citā negadījumā, un katrs sestais bijis alkohola reibumā.

83% no vadītājiem, kas smagi cietuši (un 93%, kas gājuši bojā), paši attiecīgo CSNg arī izraisījuši. Gājēji, kas iesaistīti smagos CSNg, 43% gadījumu paši tos izraisījuši. Normunds Krapsis uzskata, lai situācija uzlabotos, nepieciešams skaidrojošais un audzināšanas darbs.

“Interesants apstāklis šajā pētījumā, kas, man šķiet, būtu vērā ņemams – lai izvairītos no šādiem traģiskiem negadījumiem, ir jābrauc mašīnā ar kādu kopā,” pauda Normunds Krapsis. Negadījumi ar bojāgājušajiem vai smagi ievainotajiem 77% gadījumu notikuši ar autovadītāju, kurš mašīnā braucis viens. “Tas nozīmē, ka pasažieri mums neļauj novērsties no ceļa, iemigt, darīt blakus lietas, iespējams, aizrāda par braukšanas stilu,” sacīja Normunds Krapsis.

Lai izvairītos no šādiem traģiskiem negadījumiem, ir jābrauc mašīnā ar kādu kopā.

Pozitīvi, ka braukšana (ar automašīnu) reibumā mazinās. Un no pētījumā aplūkotajiem smagajiem negadījumiem reibumā izraisīti 6%. “Patreizējā sodu politika, sociālās akcijas  un proaktīvais policijas darbs ir devis labus rezultātus,” atzina policijas priekšnieks. Tomēr no mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem 39% mopēdistu, 28% velosipēdistu un 12% gājēju bija reibumā. Tāpēc policija arī turpmāk aktīvi pārbaudīs mopēdistus un velosipēdistus, solīja Normunds Krapsis.

Ir jāmaina ceļa infrastruktūra, lai nebūtu frontālās sadursmes.

Negadījums izraisīts atkārtoti

“Kāds var iebilst, sakot ‒ nevar apgalvot, ka cilvēks, kas divreiz pārkāpis satiksmes noteikumus un iekļuvis smagā negadījumā, nākotnē atkārtoti iekļūs CSNg. Protams, tas nav rādītājs, un šiem negadījumiem nereti par pamatu ir kādi neizskaidrojami apstākļi, taču tie cilvēki, kas iekļuvuši 40-50 negadījumos, protams, ir policijas uzmanības lokā,” sacīja Normunds Krapsis. “Jautājums, ko ar šādiem autovadītājiem darīt, patlaban nav atrisināts – iespējams, viņus jāsūta uz “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” rīkotajiem uzvedības korekcijas kursiem.” Kā piemēru viņš minēja gadījumu, kad kāda persona, kas kopš 2001.gada (kad tai bija 25 gadi)  52 reizes izdarījusi pārkāpumus, līdz vienā no negadījumiem uzbrauca gājējam, kurš guva smagus miesas bojājumus.

33% autovadītāju, kas izraisījuši smagus negadījumus, ir izraisījuši arī citus. “Vajadzētu analizēt šos negadījumus, kas tiem bijis par cēloni – ja autovadītājs izraisījis CSNg, rupji veicot apzinātu manevru, tad, protams, ir pamats domāt, ka arī turpmāk varētu būt pārkāpumi. Piemēram, pēc cik ilga laika cilvēks, kas astoņas reizes nav ievērojis ceļazīmes, iekļūs negadījumā, kurā cietīs pats vai kāds cits,” pauda Normunds Krapsis. “Tas liecina par atsevišķu satiksmes dalībnieku braukšanas kultūru.”