VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC), īstenojot kvalitātes vadības sistēmu, neizdala būvdarbu noslēguma kvalitātes kontroli kā atsevišķu elementu, bet rūpīgi seko līdzi visam būvniecības procesam. Kādas ir galvenās izmaiņas, kas šajā procesā notikušas, kādas gaidāmas nākotnē, un kā tas ietekmē valsts ceļu kvalitāti, “Autoceļu Avīzei” intervijā stāsta LVC valdes loceklis Edgars Strods.

Kā LVC seko autoceļu būvdarbu kvalitātei valsts autoceļu tīklā?

Iepriekšējo trīs gadu laikā esam ieviesuši kvalitātes vadības sistēmu (KVS), kuru nepārtraukti turpinām pilnveidot un uzlabot. KVS ietver virkni pasūtītāja – LVC ‒ darbību, kas ļauj sekot līdzi un uzraudzīt būvniecības procesu sākot no projektēšanas līdz būvdarbu garantijas perioda beigām.

Kā praktiski tiek realizēta KVS?

Kopumā tā ir daudzu savstarpēji saistītu procesu ķēde, kuras darbību nodrošina lielākā daļa LVC darbinieku. Būvniecības pārvalde organizē un kontrolē būvprojektu izstrādi, iepirkumus un būvdarbus, Autoceļu kompetences centrs veic kvalitātes kontroles pasākumus. Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvalde seko līdzi uzbūvētajiem ceļa posmiem to garantijas perioda laikā, Satiksmes organizācijas pārvaldes un Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes darbinieki papildus citiem pienākumiem veic būvniecības projektu vadību.

No visām šīm darbībām vēlos izcelt būvdarbu vadības procesu – konkrēti kvalitātes uzraudzību būvobjektā.

Jau dažas nedēļas pirms būvdarbu sākuma darbu uzsāk būvinženieris – viņš iepazīstas ar būvprojekta dokumentāciju, izpēta remontējamo posmu dabā, lai, sākoties būvdarbiem, netiktu pieļautas, ja tā varētu nosaukt, stratēģiskas kļūdas. Būvinženieris iepazīstas un apstiprina būvdarbu veicēja iesniegtos precizētos būvdarbu veikšanas plānus un programmas.

Būtiskākais sākas mirklī, kad notiek gatavošanās jaunu materiālu – smilts, šķembu vai asfaltbetona iebūvei remontējamajā ceļa posmā. Tad būvinženieris apstiprina būvdarbu veicēja izvēlētos materiālus – iepazīstas ar to kvalitāti apstiprinošiem dokumentiem, šaubu gadījumā pieprasa šo izejmateriālu papildus testēšanu, lai pārliecinātos par to atbilstību būvprojektā izvirzītajām prasībām. Esam pārliecināti, ka autoceļa remontam nepieciešamo izejmateriālu kvalitāte ir ļoti svarīga, lai remontējamais autoceļa posms kalpotu noteikto periodu, tādēļ arī LVC norīkotajam darbiniekam – projekta vadītājam ‒ uzdots rūpīgi sekot līdz tam, lai būvinženieris apstiprinātu tikai tādus būvmateriālus, par kuru kvalitāti nerastos ne mazākās šaubas.

Nākošais būtiskais aspekts ir nepārtraukta būvuzraudzības veikšana uz ceļa – būvinženieris, būvuzraugs vai tā palīgs atrodas objektā un veic savus pienākumus katru brīdi, kad vien notiek būvdarbi. Tā mēs varam panākt, ka iespēja veikt būvdarbus ar nekvalitatīviem materiāliem vai pielietojot nepareizu tehnoloģiju tiek praktiski izslēgta. Protams, pie nosacījuma, ka būvuzraudzība savus pienākumus veic godprātīgi. Klātesot būvuzraugam, arī būvdarbu gaita un izpildīto darbu apjoms tiek pastāvīgi pārbaudīts, atspoguļots izpilddokumentācijā un ir pilnībā izsekojams.

Būvuzraudzību LVC objektos veic atklāta konkursa rezultātā izvēlēti uzņēmumi, kuros iesaistītie darbinieki ir ar objektam atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi. Operatīvai kvalitātes kontrolei tiek piemērotas dažādas ierīces un mērinstrumenti.

Ņemot vērā to, ka šovasar ceļu būvdarbi notiek ļoti intensīvi daudzos ceļu posmos vienlaicīgi, vai neesat saskārušies ar problēmām kvalificētu būvuzraugu piesaistē?

2017. gada būvdarbu sezonas sākumu aizkavēja nelabvēlīgi laika apstākļi – pavasaris bija vēls un iepriekšējā gadā uzsāktajos objektos ilgi nevarēja atsākt darbus.

Šogad ceļu būvdarbi ir sevišķi aktīvi arī uz pašvaldību autoceļiem. Būvuzraudzībā notiek paaudžu maiņa. Ir vairāki būvuzraugi, kuri nav gatavi strādāt pilnu slodzi vienā objektā, uzņemoties pilnu atbildību par tajā notiekošajiem būvdarbiem. LVC projektu vadītāji arvien rūpīgāk pārbauda būvuzraudzības darbu, un ir gadījumi, kad par pārkāpumiem tiek piemēroti līgumsodi.

Visi šie aspekti sezonas sākumā veicināja to, ka situācija būvuzraudzības tirgū saasinājās, un bija jūtams būvuzraugu trūkums. Pašlaik ir pabeigti daudzi 2016. gadā iesāktie objekti, un būvuzraugu piedāvājums iepirkumos ir pietiekošs.

Vai šogad valsts ceļu remontdarbiem ir paaugstinātas kvalitātes prasības?

Kvalitātes prasības ceļu būvmateriāliem tiešā veidā paaugstinātas nav, esam kļuvuši prasīgāki pret būvdarbu veicējiem, projektētājiem un būvuzraugiem.

LVC ir notikuši vairāki semināri un apmācības, kuros pilnveidotas viņu zināšanas. Ir bijušas vairākas tikšanās ar būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un projektētājiem, kurās esam skaidrojuši mūsu prasības un izskaidrojuši, kādas sekas var būt tad, ja šīs prasības netiks ievērotas.

Runājot par jaunievedumiem autoceļu būvē, varu pastāstīt, ka šogad spēkā stājās prasība ‒ asfaltējot autoceļu posmus, kuros satiksmes intensitāte pārsniedz 5000 automašīnas diennaktī, jāpielieto speciāla asfaltbetona pārkraušanas iekārta. Šī papildu tehnoloģiskā vienība ievērojami uzlabo ieklātās asfaltbetona segas viendabīgumu. Šādi iespējams panākt vienmērīgāku ceļa posma kalpošanas ilgumu, ievērojami samazinot bedru rašanās iespējas tā kalpošanas laikā.

Projekts ir katras būves sākums. Vai projektēšanas jomā ir jūtami uzlabojumi?

Projektētājiem jāstrādā ciešā sadarbībā ar pasūtītāju. Projektētāji nereti sūrojās, ka nesaņem atbildes, tās tiek novilcinātas, ir pretrunīgas. Šāda situācija uzņēmumos ar sadalītu struktūru nav retums. Pēdējā gada laikā mēs uzņēmumā veicām reformas, mainījām struktūru, lai uzlabotu sadarbību un komunikāciju ar projektētājiem.

Esam izveidojuši profesionāļu komandu, kas reizi nedēļā izskata būvniecības procesā iesaistīto pušu jautājumus un pieņem lēmumus. Tie ir arī projektētāju jautājumi, būvprojektu starpziņojumi, gala ziņojumi vai arī būvniecības laikā nepieciešamie izmaiņu akti. Protams, lai pieņemtu lēmumus, ir jābūt informācijai. Daudzos gadījumos mēs esam spiesti lūgt papildus informāciju. Process ir pilnveidots tiktāl, ka apmierinātas ir visas būvniecībā iesaistītās puses.

Esam iestrādājuši līgumos vairākus punktus, kas projektētājiem uzliek finansiālu atbildību par sagatavoto projektu. Pozitīvi ir tas, ka projektētāji savu darbu veic atbildīgāk, risinājumi tiek izstrādāti pārdomātāki.

To, ka projektu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies, ir veicinājusi projektētāju piedalīšanās būvdarbu uzraudzībā – autoruzraudzība. Piedaloties iknedēļas sanāksmēs būvlaukumā, projekta autors objektā uz vietas redz savas kļūdas. Līdz ar to nākamajos projektos viņš centīsies no tām izvairīties.

Vai tiesa, ka projektētāji iekļauj arvien dārgākus risinājumus, sadārdzinot būvniecību?

Projektētāji vēlas samazināt savus riskus. Mums bija iebildumi, ka projektā nav paredzēti visi nepieciešamie darbi, jo projektētājs nav iepriekš izanalizējis un izpētījis visus apstākļus, tādos gadījumos ir nepieciešama arī papildus nauda. Tagad projektētāji dažreiz aprēķina lielākus veicamo darbu apjomus.

Kā pasūtītājs esam gatavi apmaksāt tikai tos darbus, kuri ir nepieciešami, ne vairāk. Ja realitātē veikto darbu apjoms nepieciešams mazāks, nekā projektā bija paredzēts, tiek veiktas būvprojekta izmaiņas un apjomi tiek samazināti. Ja projektētājs ir paredzējis lielāka apjoma grunts nomaiņu, bet dabā izrādās, ka kūdras nav nemaz tik daudz, gala samaksa var būt ievērojami mazāka, nekā būvdarbu līguma summa.

Projektus nereti sadārdzina prasības, kuras izvirza komunikāciju valdītāji un pašvaldības, līdz ar to daļa līdzekļu, kuri paredzēti ceļa būvei, tiek izmantoti, lai pārbūvētu elektrības un sakaru līnijas, veiktu dekoratīvus uzlabojumus.

 Būvnieki norāda, ka atbildība par visām projekta kļūdām tiek prasīta no viņiem. Kurš ir atbildīgs par kļūdām projektā?

Šim apgalvojumam es varu piekrist tikai daļēji. Parakstot būvdarbu līgumu, būvnieks apliecina, ka ir iepazinies ar būvprojektu un apņemas veikt darbus atbilstoši visiem līguma nosacījumiem un kvalitātes prasībā. Būvnieki iepirkuma laikā ļoti rūpīgi izanalizē būvprojektu. Viņi ir profesionāļi, kas pārzina visas nianses. Vienmēr būvniekus mudinām iepirkuma laikā uzdot jautājumus. Ir bijuši gadījumi, kad esam grozījuši nolikumus, skaidrojuši iespējamos projekta risinājumus. Taču tajā mirklī, kad tiek parakstīts līgums, būvnieks apliecina, ka saprot – kas, kā un kurā vietā ar kādiem materiāliem ir jābūvē. Vēlāk, ja nav atklājušies kādi jauni apstākļi, celt pretenzijas nav īsti pareizi.

Ja darbu procesā nepieciešamas objektīvas izmaiņas, tiek sastādīts izmaiņu akts. Panākt to, lai izmaiņu aktu nebūtu, nav mūsu mērķis. Taču šīm izmaiņām jābūt pamatotām. Ar “tā būs labāk” nepietiek, vajag objektīvus iemeslus, lai izmaiņas tiktu akceptētas.

Vai tiesa, ka LVC materiāliem ir izvirzījis stingrākas prasības, nekā standartā noteikts?

Standarts ir rekomendējošs dokuments, mēs esam to konkretizējuši. Es nedomāju, ka mūsu prasības ir stingrākas. Iepirkumu procesā viss ir skaidri norādīts – kam kur ir jābūt. Arī projekta sastāvā esošajās tehniskajās specifikācijās, kur aprakstīta visa būvdarbu veikšanas gaita un kvalitātes prasības, viss ir uzskaitīts: kvalitātes prasības gan būvmateriāliem, gan attiecīgi – gala produktam. Tā kā dārgākais ceļu būvmateriāls ir asfaltbetons, pievēršam lielu uzmanību asfaltbetona ražošanas kvalitātei. Esam noteikuši prasības rūpnīcām, kur asfaltu ražo. Jau iepirkuma laikā tiek vērtēta pretendentu piedāvājumos esošo rūpnīcu atbilstība. Ja kāds būvnieks būvdarbu laikā vēlas mainīt asfaltbetona piegādātāju, LVC Ceļu laboratorijas speciālisti pārliecinās, ka konkrētā rūpnīca spēj saražot kvalitatīvu produktu. Esam noteikuši, kādām prasībām jāatbilst ceļu būvē izmantotajiem materiāliem, lai uzbūvētu ceļu, kas kalpotu 20 vai vairāk gadus. Izmantot nekvalitatīvus materiālus valsts autoceļu objektos ir kļuvis ļoti, ļoti grūti. Pirms būvdarbu sākuma būvuzraugi apmeklē karjeru, apskatās vizuāli, kāds tas materiāls ir, un, ja rodas šaubas, noņem paraugus. Ja tie neatbilst, tad, neskatoties uz atbilstības sertifikāta esamību, mēs materiālu neakceptējam un pieprasām meklēt citu piegādātāju. Minerālmateriālu (šķembu) fizikālie rādītāji ir mainīgi – dolomīta slānim karjerā var nebūt vienādas īpašības. Ja mūsu paraugos konstatējam neatbilstības, tad konstruktīvais slānis jāpārbūvē. Ja šķembu salturība neatbilst prasībām, tad tās sala ietekmē zaudē savas īpašības un samazinās to sasalšanas un atkušanas ciklu skaits. Būvnieks šo testu var veikt, pirms iegādāties šķembas, nevis paļaujoties uz šķembu ražotāja izsniegto dokumentu.

Daudzu gadu garumā LVC inženieru vadībā tiek izstrādātas Būvdarbu specifikācijas, kurās tiek aprakstīti visi būvdarbu procesi, kvalitātes pārbaudes un prasības. Specifikācijas neizstrādā tikai LVC inženieri, bet tas ir kopdarbs – darba grupā ir arī būvnieki, konsultanti un projektētāji. Ja kāds grib šajā procesā piedalīties, tad tāda iespēja ir. Ja kāds tirgus dalībnieks uzskata, ka prasības būvmateriāliem ir par augstu, tad šajā grupā par to var runāt.

No būvniekiem ir dzirdēti pārmetumi, ka no pasūtītāja puses nav precīzi formulētas kvalitātes atbilstības vērtēšanas metodes. Kā Jūs to komentētu?

Specifikācijas nosaka precīzas prasības visam. Bet, kā jau būvniecībā reizēm gadās, ir dažādas situācijas. Pastāstīšu piemēru. Uz 10 km gara ceļa katrā kilometrā tiek veikti vairāki asfalta urbumi. Tajos tiek konstatēts, ka viena urbuma trešajā (dziļākajā) kārtā porainība no pieļaujamās atšķiras par 0,5%. Teorētiski tas nozīmē, ka šis kilometrs ir jājauc ārā un atbilstoši jāpārbūvē. Taču mūs pārstāvošais inženieris, sniedzot savu vērtējumu, ir noteicis, ka būves ilgmūžību tas neietekmē un pārbūvēt nav lietderīgi. Šādās situācijās tiek piemērotas soda sankcijas – garantijas termiņa pagarinājums (konkrētai vietai vai pat visam objektam). Tāpat citā gadījumā – ja līdzenuma koeficients atšķiras pavisam nedaudz, tad, izfrēzējot šo posmu ārā, radīsies divas darba šuves, kuras nav iespējams uztaisīt līmenī ar pārējo brauktuvi. Tāpēc mēs neliekam nosacīti nelīdzeno posmu izfrēzēt, bet mēs par tiem nemaksājam.

Lēmumi par piemērojamajām sankcijām, ja ir konstatētas nebūtiskas novirzes, tiek pieņemti gala novērtējuma sanāksmē. Ir izstrādāta metodoloģija, lai attieksme pret visiem būvniekiem vienādos gadījumos būtu vienāda, un tiktu piemērotas vienādas sankcijas. Ja atkāpes no normām ir lielas, tad gan nekādu kompromisu nav – ir jāpārbūvē.

 Vai LVC atzīst būvdarbu veicēja laboratorijā veiktos testus vai arī tie ir domāti tikai būvnieku vajadzībām?

Ja testi ir veikti akreditētā laboratorijā, tad, protams, atzīst. Ja laboratorija nav akreditēta, tad būvnieks šos rezultātus var izmantot tikai savam darbam, lai kontrolētu ražošanas procesus.

Līdz šim aptuveni 5% no visiem kvalitātes testiem uzrādīja neatbilstības kvalitātes prasībām. Vai šogad situācija ir līdzīga? Kuras neatbilstības tiek konstatētas visbiežāk?

Pagājušajā sezonā noslēguma testos visbiežākā neatbilstība bija nepietiekoša saķere. Uzklājot jaunu asfaltu, bitumena saistviela virskārtu var padarīt nedaudz slidenu, tāpēc mēs dodam pāris mēnešus laika, lai to piebrauktu, un tad rezultāti uzlabojas. Mūsu prasības saķerei ir augstas, un novirzes parasti ir niecīgas. Reti, bet tomēr gadās, ka novirzes ir ievērojamas, tad būvniekam uz sava rēķina jāveic papildu darbi saķeres nodrošināšanai. Otra biežākā neatbilstība pērn bija neatbilstoša asfalta kārtas porainība. Galvenais iemesls – nepietiekoši rūpīgi saveltņots asfalts. Asfaltā jābūt noteiktam poru saturam – tas nevar būt pārāk blīvs un nevar būt pārāk porains. Pērn atsevišķos gadījumos šo neatbilstību dēļ neatbilstošo ceļa posmu mēs pieprasījām pārbūvēt. Šogad, ņemot vērā jauno prasību par asfaltbetona pārkraušanas iekārtu izmantošanu, rezultātam vajadzētu būt labākam.

Esam ievērojuši, ka būvnieki arvien biežāk šādas novirzes novērš bez īpašiem pasūtītāja pamudinājumiem ‒ paši konstatē neatbilstības un uzreiz tās pārbūvē. Un tas ir apsveicami. Būvnieki ir sapratuši, ka mēs vienalga brāķi atradīsim, tāpēc labāk nojaukt un pārbūvēt uzreiz. Kopumā 5% neatbilstību apjoms nav palielinājies.

Kādas izmaiņas normatīvajos aktos un citās prasībās būtu vajadzīgas, lai projektu un būvniecības kvalitāte vēl uzlabotos?

Lai remontēto posmu kvalitāte uzlabotos, manuprāt, īpašas izmaiņas normatīvajos aktos nav nepieciešamas. Vienkārši visiem godprātīgi jāpilda savi uzdevumi – projektētājiem jāprojektē, būvniekiem jābūvē, būvuzraugiem jāuzrauga un pasūtītājam jāseko līdzi, lai visi līguma nosacījumi tiktu izpildīti.

Ir skaidrs, ka pielietojamās ceļubūves tehnoloģijas, tehnoloģiskās iekārtas un uzraudzība Latvijā ir pietiekoši augstā līmenī, lai uzņēmēji spētu uzbūvēt ļoti kvalitatīvus ceļus. Atlicis vēl nedaudz pamainīt domāšanu.