Latvijā ceļu būvniecībā izmanto četrus iežus – smilti, granti, dolomītu un granītu. Pirmos trīs iegūst tepat – Latvijā, bet granīts tiek importēts.

Vietējās grants šķembas tiek izmantotas grants ceļu uzturēšanai un pie autoceļu rekonstrukcijas – gandrīz visās ceļa segas kārtās, izņemot virskārtas uz noslogotākiem autoceļu posmiem un virsmas apstrādi (tam izmanto dolomītu vai granītu). Galvenais, lai izmantotais materiāls atbilstu noteiktajām prasībām, “Autoceļu Avīzei” pastāstīja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Autoceļu Kompetences centra Ceļu inspekcijas un ekspertīzes daļas eksperts Endijs Līdaks.

Vietējo grants šķembu pielietošanas iespējas asfalta ražošanā ievērojami paplašināja izmaiņas “Ceļu specifikācijās 2010”), kur tika mainītas atsevišķi īpašību prasības rupjajiem minerālmateriāliem.

Vietējā dolomīta šķembas parasti tiek lietotas ceļa segas konstrukcijas pamata nesošajām kārtām un aukstajā pārstrādē (reciklēšanā), bet tās izmanto arī asfaltbetona ražošanā un mazāk noslogotiem ceļiem. Dolomītu daudz izmanto arī virsmas apstrādei, taču izturība pret riepu radzēm, kas Latvijā ir atļautas, Latvijas dolomītam bieži nav pietiekama, tas nodilst, tāpēc šim mērķim nereti izmanto importēto materiālu. Stipro dolomītu pārsvarā ieved no Lietuvas, bet Latgales reģionā virsmas apstrādei bieži izmanto vietējo dolomītu. Turpretī šķembu mastikas (SMA) tipa asfaltam virskārtā parasti pievieno tikai ievestus minerālmateriālus.

Vēl no vietējā materiāla daudz izmanto minerālo aizpildītāju – dolomīta vai kaļķakmens miltus. Tas ir pats smalkākais materiāls – kā putekļi, ko pievieno asfaltam.

Asfalta seguma bedrīšu remontam uz valsts ceļiem visbiežāk izmanto smalkas frakcijas dolomīta šķembiņas, kas tiek piesūcinātas ar bitumena emulsiju.

Kā pārbauda grants un dolomīta kvalitāti?

LVC Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorijas Būvmateriālu testēšanas daļas vadītājs Mārtiņš Jansons “Autoceļu Avīzei” uzsvēra, ka LVC Ceļu laboratorija pārbauda visu materiālu – gan vietējo, gan ievesto. Jo lielākas intensitātes ceļš, jo stingrākas prasības izmantotajam materiālam.

Piemēram, granulometrija nosaka, cik daudz minerālmateriālu maisījumā ir lielās, cik vidējās un mazās daļiņas. Grantij mēra drupināto virsmu proporciju – cik labi tā sadrupināta: jo vairāk drupināto un lauzto virsmu, jo labāk. Tas nozīmē, ka, akmentiņiem saejot kopā, tie labāk saķīlēsies. Dolomītam nosaka plākšņainības un formas indeksu: pārbauda cik materiāls ir plākšņains un kāda tam ir forma – jo tuvāk kubam, jo labāk. Vēl Ceļu laboratorijā nosaka minerālmateriāla spēju pretoties nodilumam, ko rada riepas ar radzēm, un drupināšanas pretestību. Magnija sulfāta tests ļauj noteikt izturību pret aukstajām ziemas temperatūrām ‒ sasalšanu-atkušanu.

Ceļu laboratorijā pārbaudes notiek sezonāli. Tā kā objektā vispirms tiek veikti zemes darbi – ceļa pīrāgu sāk veidot no apakšas – arī sezonas sākumā vairāk tiek pārbaudītas smiltis un minerālmateriālu maisījumi. Līdz ar to gada sākumā vairāk testē minerālmateriālus (smiltis, frakcionētās šķembas, šķembu maisījumus), uz rudens pusi ‒ asfaltu, bet ziemā uz ceļa kaisāmos materiālus (sāli, smilti, sāls-smilts maisījumu).

Valsts autoceļu uzturētājs pērn izlietojis 1,5 milj. tonnu iežu materiālu

VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) šogad pirmajā pusgadā smilti, granti un dolomītu izmantojusi, lai veiktu:

• dubulto virsmas apstrādi uz 202 tūkst.m²;
• selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi uz 140 tūkst. m²;
• nesaistīto minerālmateriālu seguma iesēdumu un bedrīšu remontu uz 96,3 tūkst. m³;
• nesaistītu minerālmateriālu seguma dilumkārtas atjaunošanu 7161,5 m³;
• nesaistītu minerālmateriālu seguma dilumkārtas atjaunošanu ar šķembu maisījumu 5183,2 m³;
• bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju veikta uz 211,2 tūkst. m³,
• nomales uzpildītas 924,1 m³;
• nomaļu iesē dumi – uz 2438,3 m³;
• smilts materiāls ceļa konstruktīvajos elementos iestrādāts 773,5 m²;
• atsevišķu brauktuves joslu attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu smilts-sāls maisījuma kaisīšanu 5850 pārgājiena km;
• slīdāmības samazināšana ar smilts-sāls maisījumu uz 16,5 tūkst. pārgājiena km.

Kopējās minēto darbu izmaksas šogad pirmajos sešos mēnešos veido ap 10,85 milj. eiro ar PVN.

Savukārt 2016. gadā kopumā LAU uzturēšanas darbos izlietojis 160 100 t smilti, 877 123 t grants, 480 141 t frakcionētās šķembas un 10 328 t granīta šķembas. Šos apjomus veido gan pirktie, gan pašražotie materiāli.

LAU pieder aptuveni 50 karjeri visā Latvijā, vēl vairākus karjerus LAU nomā.

VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” dolomītu šķembu karjers “Akmenscūciņas”Ozolnieku novadā

Kas slēpjas Latvijas zemes dzīlēs?

“Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” Zemes dzīļu daļas vadītāja Daiga Pipira “Autoceļu Avīzei” pastāstīja, ka smilts-grants un smilts ieguve Latvijā svārstās ap 5-6 milj.m³ gadā, atkarībā no pieprasījuma. Lielākais apjoms tika iegūts 2008. gadā: aptuveni 7,5 milj. m3, 2015. gadā* pēc derīgo izrakteņu krājumu bilances datiem tika iegūti 5,65 milj. m³ smilts-grants un smilts. Ieguve ik gadu notiek aptuveni 200 atradnēs visā Latvijas teritorijā. Lielākās smilts-grants atradnes ir Kurzemē un Zemgalē (Tukuma novads). Lielo smilts-grants atradņu materiāla kvalitāte ir apmierinoša un pēc materiāla apstrādes – šķirošanas, mazgāšanas, sijāšanas – tas tiek izmantots ceļu būvniecībā. Oļu (>8 mm) un laukakmeņu (>63 mm) frakcijas tiek izmantotas augstvērtīgu šķembu ražošanai. Smilts-grants un smilts krājumu apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu pieprasījumu pārredzamā nākotnē.

Dolomīta ieguve savu maksimumu sasniedza 2007. gadā – 2.9 milj. m³, vidēji gadā tiek iegūts 1,3-1,8 milj. m³, 2015. gadā iegūts 1,49 milj. m³ dolomīta. Lielākās dolomīta atradnes atrodas ap Rīgu un Jelgavu, Vidzemē, Latgalē un pie Igaunijas robežas. Kurzemē dolomīta ieguve netiek veikta. Dolomīta kvalitāte ir dažāda, no Latvijas dolomīta iegūst šķembas, kas atbilst 400, 600, 800 (pēc GOST) stiprības klasei. Visblīvākais un izturīgākais dolomīts, kuru drupinot iegūstamas augstas stiprības klases šķembas, iegūts Biržu atradnē Jēkabpils novadā, pārējās atradnēs ir atsevišķi ļoti izturīga dolomīta slāņi. Aplēses liecina, ka pie esošajiem ieguves apjomiem izpētītie dolomīta krājumi ir pietiekami vismaz nākamajiem simts gadiem.

Vienlaikus arī jāatzīmē, ka iegūtais derīgo izrakteņu apjoms tiek daļēji kompensēts ar jauniem ģeoloģiski izpētītajiem krājumiem, kas tiek noskaidroti ģeoloģiskās izpētes darbu rezultātā.

Smilts un grants atradnes Latvijā

Dolomīta atradnes Latvijā

*krājumu bilance par 2016. gadu vēl ir sagatavošanas procesā.