Būvniecības uzņēmumi katru gadu izmanto vairākus simtus tūkstošu tonnu un kubikmetru nesaistīto minerālmateriālu un lielākoties izmanto vietējo materiālu, importējot tikai granīta šķembas, tomēr vietējā materiāla kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša, liecina “Autoceļu Avīzes” veiktā aptauja. 

Binders: Jau pirms 10 gadiem izveidojām savu laboratoriju, lai kontrolētu materiālu kvalitāti

SIA Binders, apskatot pēdējo trīs gadu periodu, aprēķinājis, ka vidēji gadā izmanto aptuveni 300 000 t grants un dolomīta šķembu, aptuveni 260 000 kubikmetru smilts un aptuveni 46 000 tonnu granīta šķembu, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Aldis Putniņš. Projektu īstenošanā uzņēmums izmanto Latvijā ražotus materiālus, un tas attiecas arī uz derīgajiem izrakteņiem, ja vien tie atbilst arvien pieaugošajām kvalitātes prasībām. Tāpēc no visiem materiāliem pamatā importētas tiek vienīgi granīta šķembas.

Tā kā uzņēmuma speciālisti ir pārliecinājušies, ka nekad nebūs iespējams 100% apmērā izvairīties no būvmateriālu kvalitātes problēmām, “Binders” jau pirms 10 gadiem izveidoja savu Ceļu būvmateriālu laboratoriju. “Kopumā neatbilstoša materiālu kvalitāte ir izņēmums, nevis ierasta prakse, jo visbiežāk sadarbojamies ar jau zināmiem un pārbaudītiem piegādātājiem vai veicam pirmsizpēti un materiālu novērtēšanu,” saka Aldis Putniņš. “Tomēr kvalitātes prasības arvien pieaug, un ne vienmēr piegādātāji var uzreiz tām pielāgoties.” To uzņēmumā risina laboratorijā – testējot un analizējot materiālus. Rūpnīcas tehnologi, balstoties uz laboratorijas rezultātiem, izstrādā asfaltbetona darba formulas. Tādējādi ir iespējams ar nelielām izmaiņām sasniegt augstāku kvalitātes latiņu.

Kvalitātes prasības un projektos iekļautās specifikācijas tiek arvien pārskatītas un uzlabotas, un tas viennozīmīgi ir pozitīvs solis ceļā uz atbilstošas kvalitātes brauktuvēm un efektīvu valsts finansējuma izlietojumu. Vienīgie iebildumi reizēm saistāmi ar informācijas trūkumu par to, kā īstenot jaunas specifikāciju prasības un kā tās tiek pamatotas, saka Aldis Putniņš. Piemēram, jau vairākus gadus netiekam skaidrībā ar Fraasa temperatūras trausluma rādītāju bitumenam. Latvijā prasības šim rādītājam ir vairāk nekā divas reizes augstākas nekā Lietuvā, kur bitumenu ražo, turklāt tās mēra atgūtajam asfaltam, kas ir novecojis un zaudējis daļu savu īpašību. Pretēja pieredze ir citviet Eiropā un jau minētajā Lietuvā, un mums nav skaidrs, vai tas tādas prasības un testēšanas veids ir pamatots un kāpēc. Līdz ar to kopumā var teikt, ka kvalitātes prasības ir atbilstošas un tiek uzlabotas, bet joprojām ir atsevišķi jautājumi, ko varētu risināt.

Kvalitātes paškontroli un iekšējo uzraudzību papildu būvdarbu un projektu vadītājiem veic divas uzņēmuma struktūrvienības – akreditēta Ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorija un Iekšējā kvalitātes daļa, kas strādā trīs inženieru sastāvā, stāsta SIA “Binders” Ceļu būvmateriālu laboratorijas vadītājs Edvards Pavlovskis (attēlā). Laboratorija galvenokārt veic testēšanu “Binders” un ārējo klientu vajadzībām, pārbaudot gan izejmateriālu, gan jau gatava asfaltbetona seguma kvalitāti. Iekšējās kvalitātes daļas darba mērķis ir pārliecināties par būvdarbu un materiālu kvalitāti, kā arī izbūves tehnoloģiju ievērošanu vēl procesa laikā, lai izvairītos no neatbilstībām pēc projektu pabeigšanas.

8 CBR: Pret neatbilstībām cīnāmies preventīvi

Būvniecības kompānija 8 CBR 2016. gadā izmantoja 118 000 m³ smiltis, 101 000 t grants, 93 000 t dolomītu un 5 000 t granīta šķembas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs (attēlā) stāsta: “Mēs kā būvdarbu veicēji esam saskārušies ar problēmu, ka piegādātājs un/vai ražotājs, nespēj nodrošināt būvniecības procesā nemainīgu piegādātā materiāla atbilstību būvprojekta prasībām. Maisījuma deklarētais granulometriskais sastāvs neiekļaujas normālajā zonā starp sastāva minimālo un maksimālo vērtību. Piemēram, uz 0,063 mm sieta tiek konstatēta neatbilstība, kad “putekļu un māla daļiņas” pārsniedz pieļaujamās materiāla daudzuma svara procentuālās prasības. Tādās situācijās esam nekavējoties informējuši piegādātāju un/vai ražotāju par neatbilstību un veicam preventīvos pasākumus.

8 CBR vadītājs norāda, ka būvnieks pats ir atbildīgs par darbu kvalitāti, atbilstoši projekta vai specifikāciju prasībām. Būvnieka rīcībā ir laboratorijas un dažādas testēšanas mēriekārtas, ar kuru palīdzību var operatīvi kontrolēt būvniecības procesu un izmantojamos materiālus. Tikmēr laboratorijām ir pieejama atbilstoša metodika, kompetents un, protams, pieredzes bagāts personāls. Tas kopumā veido labvēlīgus apstākļus, lai izpildītie darbi ilgtermiņā nodrošinātu ceļa kalpotspēju, satiksmes drošību, kā arī apmierinātu ceļa lietotāju un pasūtītāju vēlmes.

Vērtējot pasūtītāja kvalitātes prasības, 8 CBR vadītājs saka ‒ tās ir atbilstošas situācijai un projektam – gan būvniecības procesā, gan būvdarbu kvalitātes nobeiguma izvērtēšanā, kas notiek operatīvi. Materiālu pārbaudēs tiek iesaistītas ne tikai būvnieka vai akreditētās neatkarīgās laboratorijas, bet arī pasūtītāja laboratorija. Tas būvniecības kvalitātes procesu padara efektīvu un pārskatāmu. Ir iespējams objektīvi izvērtēt un salīdzināt piegādātā materiāla kvalitāti un atbilstību.

Kvalitātes prasībām uz visiem ceļiem jābūt vienādām

VAS “Latvijas Valsts ceļi” jau vairākus gadus konsekventi paaugstina kvalitātes prasības un uzlabo šo prasību izpildes kontroli, atzīst biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš (attēlā). Protams, mēdz būt arī gadījumi, kad ceļu būvniekiem vienā vai otrā gadījumā rodas iebildumi, taču kopumā šāda politika ir pamatota un uzņēmumi labi saprot, ka ir jānodrošina laba kvalitāte. Protams, izvirzot augstākas prasības, bieži vien jārēķinās arī ar augstākām izmaksām.

Mums ar pasūtītāju – “Latvijas Valsts ceļiem” ir izveidojies konstruktīvs dialogs kvalitāti regulējošo normatīvo dokumentu izstrādē. Būvnieki ļoti nopietni iesaistās šo dokumentu sagatavošanā un sniedz savus priekšlikumus, lai prasību pieaugums būtu loģisks, saprotams un tehniski izpildāms. Jāatzīmē, ka liela daļa šo priekšlikumu arī tiek ņemta vērā.

Būvnieki arī sagaida, ka kvalitātes prasības būs vienādas visiem ceļu būvētājiem, veicot darbus gan uz valstij, gan pašvaldībām, gan uz komersantiem piederošiem ceļiem, jo tikai tā var nodrošināt kvalitāti visur un novērst negodīgu konkurenci.

“Aizputes ceļinieks”: Ceļa kvalitāti kompensē uz būvnieku rēķina

Uzņēmumā “Aizputes ceļinieks” gadā izmantoto inerto materiālu apjoms ir būtiski atkarīgs no veikto būvniecības darbu apjoma un pasūtījuma struktūras. 2016. gadā uzņēmums izmantoja 80000 m³ smilti, 95 000 m³ granti un grants maisījumus un 4000 m³ granīta. Dolomītu “Aizputes ceļinieks” pērn neizmantoja. No visiem materiāliem importēts tiek tikai granīts, pārējo materiālu uzņēmums ražo pats vai iepērk no vietējiem ražotājiem, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ruta Kande (attēlā).

Pasūtītājs minerālmateriāliem ir izvirzījis stingrākas prasības, nekā noteikts standartos, uz kuriem ir balstītas ceļu specifikāciju prasības, uzskata “Aizputes ceļinieka” vadītāja, paskaidrojot: ”Katram materiālam ir noteiktas maksimālās un minimālās pieļaujamās katra sieta robežas (ceļinieku žargonā runājot šaurās un platās bikses). Standarts nosaka, ka materiāls ir atbilstošs, ja rādītāji iekļaujas maksimālajās robežās (platajās biksēs). Taču pasūtītājs tagad ir noteicis, ka veikto testu vidējam rādītājam ir  jāiekļaujas minimālajās noteiktajās robežās (šaurajās biksēs) pie nosacījuma, ka vidējais radītājs tiek aprēķināts, ja testu skaits nav mazāks, kā septiņi, bet nereti testu skaits ir mazāks (un šo skaitu arī nosaka pasūtītājs). Tas nozīmē, ka katram testam ir jāatbilst minimālajām noteiktajām robežām. Protams, ražojot materiālu, ir iespējams nodrošināt arī aptiekas precizitāti, bet jāsaprot ‒ tas ļoti būtiski sadārdzina ražošanas procesu un līdz ar to arī materiāla cenu, jo katra kustība maksā naudu. Atliek saprast, vai ieguldījums tiešām dos tik lielu pievienoto vērtību gala produktam.”

To, ka prasības pret būvniecības darbu kvalitāti ir pieaugušas, un atbilstības prasībām tiek kontrolētas stingrāk, Ruta Kande vērtē pozitīvi. “Sabiedrība iegūst kvalitatīvāku  produktu.” Bez tam, tas, ka kvalitātes atbilstība tiek stingrāk kontrolēta, konkurenci padara godīgāku ‒ pakāpeniski samazinās to piedāvājumu skaits, kur zemā cena tiek balstīta uz iepriekš plānotu ietaupījumu uz kvalitātes rēķina, tādēļ palielinās godprātīgo būvnieku konkurētspēja.

Tomēr viņa uzskata, ka augstās kvalitātes prasības diemžēl nereti tiek attiecinātas  tikai pret gala izpildītāju – būvnieku, jo no būvnieka tiek prasīta atbildība par visām iepriekšējos projekta etapos pieļautajām kļūdām, bet, ja būvnieks sev par nelaimi kļūdu nav konstatējis un/vai spējis pierādīt pasūtītājam – pats vainīgs, kļūda par gala produkta – ceļa kvalitāti, tiek kompensēta uz būvnieka rēķina.

Nereti pasūtītāja prasību formulējumi, pēc uzņēmuma vadītājas domām, ir izprotami neviennozīmīgi (gadās, ka pasūtītāja izpratne pat atšķiras no normatīvajos dokumentos norādītā), kā rezultātā katra puse prasības izprot atšķirīgi, un, ja būvnieks šīs ne visai precīzi formulētās prasības (nereti balstoties uz normatīvajiem aktiem) ir tulkojis savādāk − pats vainīgs.

“Diemžēl no pasūtītāja puses nav precīzi formulētas kvalitātes atbilstības vērtēšanas metodes, līdz ar to katrs būvuzraugs, balstoties uz savu personīgo izpratni par lietu kārtību, sastāda gan pēc formas, gan pēc satura atšķirīgu vērtējumu, un katrā atsevišķā gadījumā tiek pielietotas dažādas vērtēšanas metodes. Dažreiz rezultāti tiek vērtēti ņemot vērā laboratorijas nenoteiktību, dažreiz pasūtītājs pats izlemj, kad viņš ņem vērā būvnieka veikto testu rezultātus (kuri ir veikti akreditētā laboratorijā), kad nē, uzskata uzņēmuma vadītāja.

Pasūtītāja izvirzītās kvalitātes prasības pret inerto materiālu atbilstību, manuprāt, ir nepamatoti augstas, uzskata uzņēmēja, jo precizitāte tiek prasīta augstāka, nekā noteikts standartā. Lai nodrošinātu prasīto precizitāti, materiālu ražošanas process sadārdzinās. Veicot būtisku sadārdzinājumu, kvalitātes ieguvums ir nenozīmīgi mazs.

“Lai nodrošinātu pasūtītāja izvirzītās augstās kvalitātes prasības mēs esam pastiprinājuši iekšējās kvalitātes kontroles pasākumu kopumu, tai skaitā palielinājuši testēšanai  paredzēto budžetu, pastiprinām darbinieku atbildības līmeni par rezultātiem un veicam darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, esam pastiprinājuši atbildību par piegādātā materiāla atbilstību sadarbības partneru līgumos, biežāk izvēlamies inertos materiālus iepirkt, nevis ražot paši.”

“Aizputes ceļinieks” pirms būvniecības darbu uzsākšanas ļoti rūpīgi izvērtē projekta kļūdas un/vai neatbilstības, katru nākamo būvniecības etapu uzsāk tikai pēc tam, kad ir saņemti iepriekšējā testēšanas rezultāti (tas gan samazina būvniecības tempu).

“A.C.B.”: Ar importētā materiāla kvalitāti problēmu nav bijis

Precīzus izmantoto materiālu apjomus  “A.C.B.” tehniskais direktors Dzintars Pomers (attēlā) nemin, taču norāda, ka katru gadu to apjoms mainās. Visvairāk uzņēmums iegādājas granītu – 100 000 t gadā. Arī “A.C.B.” ceļubūvē izmantotie materiāli lielākoties ir vietējie, izņemot granītu – tas Latvijā nav pieejams, tāpēc nākas importēt. Tas pats attiecas arī uz bitumenu. Gan vietējo, gan importēto materiālu piegādes laiks un cena uzņēmumu apmierina. Dažreiz vietējie ražotāji nevar nodrošināt viendabīgu materiālu kvalitāti, kamēr ar importēto materiālu neesot bijušas problēmas.

Dzintars Pomers norāda, ka pasūtītāju kvalitātes prasības kopumā ir stingras un bieži vien nesamērīgi augstas, ja, piemēram, salīdzina ar situāciju citās valstīs. Turklāt Latvijā ne vienmēr ir pieejami tādi materiāli, kuri varētu atbilst augstajām prasībām. “Dažkārt šķiet, ka īpaši augstas kvalitātes prasības iepirkumos ir modes kliedziens. ”

Būvnieks atzīst, ka pasūtītāja kvalitātes prasības “mums ir likums un mēs tās izpildām”.  Tiesa, tā rezultātā bieži vien veidojas situācija, ka kvalitatīvais materiāls nav atrodams objekta tuvumā, līdz ar ko pieaug cena jeb jārēķina klāt piegādes izmaksas. “Un ikviens ceļu būvētājs, projektētājs zina, ka transportēšanas izmaksas ir vienas no lielākajām projektā. Taču kā izpildītājs mēs respektējam pasūtītāja prasības un tās ievērojam”, saka Dzintars Pomers.

Darba kvalitātes paškontrole ir viens no “A.C.B.” galvenajiem “jājamzirdziņiem”; tai uzņēmums pievērš uzmanību, jau gatavojot piedāvājumu konkursam. “Attiecīgi – kad mēs piedalāmies jebkurā konkursa, mēs īpaši izvērtējam kvalitātes prasības, un no tā ir atkarīgs mūsu piedāvājums.”

Materiālu iegādei uzņēmuma inženieris ļoti rūpīgi seko līdzi, lai materiāls, kuru izmantojam objektā, atbilst visiem standartiem. Strādājot objektā, uzņēmums pats veic laboratoriskus mērījumus materiāliem, arī pasūtītājs darbu uzrauga.

“Ja objekts ir veidots atbilstoši kvalitātes prasībām, tad nav šaubu, ka autoceļš “stāvēs” ne tikai garantijas laikā, bet arī līdz projektētāja noteiktajam kalpošanas mūžam. Kvalitāte ir mūsu prioritāte, sākot no dokumentu sagatavošanas līdz objekta nodošanas dienai,” uzsver “A.C.B.” tehniskais direktors.