Valsts ceļu posmos, kā arī pašvaldībās, kurās notiek ceļu būvdarbi, satiksmes organizāciju apstiprina VAS “Latvijas Valsts ceļi” speciālisti. Kā un kāpēc tiek izvēlētas konkrētas satiksmes organizācijas shēmas un metodes, un kurš tās kontrolē?

Satiksmes organizācija seguma atjaunošanas vietās

Uz valsts ceļu posmiem, kuros tiek veikta seguma atjaunošana ar vienkāršoto būvprojektu, satiksmes organizācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem”, stāsta LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns (attēlā). LVC būvinženieri saskaņo konkrētas satiksmes organizācijas shēmas. Pamatā tiek vērtēta piedāvāto satiksmes organizāciju shēmu atbilstība minētajiem noteikumiem un vai šīs shēmas konkrēto būvdarbu veikšanai ir izmantojamas. Būvnieki informē par ceļa zīmēm, kādas tiks uzstādītas, par darbavietu aprīkojumu. Katrā konkrētā situācijā var pielietot dažādus risinājumus, tāpēc shēmu izstrādātājas, ceļa būvdarbu veicējs un LVC būvinženieris kopā meklē vislabāko. Satiksmes organizācija būvdarbu laikā var mainīties atkarībā no būvdarbu veida.

Ja kādā posmā nepieciešams satiksmi ierobežot, tad parasti to dara ar luksoforiem. Satiksmes organizācijas shēmas būvdarbiem uz valsts galvenajiem autoceļiem tiek saskaņotas LVC Satiksmes organizācijas pārvaldē Rīgā, bet uz reģionālajiem vai vietējiem ceļiem – attiecīgajā LVC rajona nodaļā.

Visos remontdarbu posmos būvniekam jānodrošina, lai satiksmes ierobežojumi būtu pēc iespēji mazāki un satiksmes plūsmas caurlaide ‒ iespējami lielāka.

Lai organizētu satiksmes plūsmu būvdarbu vietās, lielākoties tiek ieviesta reversā kustība ar luksoforiem, nevis apvedceļi. Bet gadījumos ar ļoti intensīvu plūsmu, piemēram, šovasar uz Ventspils šosejas tilta pār Lielupi, satiksmi pamatā organizē regulētāji. Tas ir efektīvāk tāpēc, ka luksoforu posmos ir kāds brīdis, kad abos galos deg sarkanais signāls – tas ir nepieciešams, lai tā mašīna, kas iebraukusi būvdarbu posmā zaļā signāla laikā, paspētu šķērsot visu posmu. Tomēr ātrums, ar kādu automašīnas šķērso remontdarbu zonu, ir mainīgs, tāpēc nereti gadās, ka, izbraucot pēdējai mašīnai, vēl ir jāgaida zaļais signāls pietiekami ilgi, un tas ir nelietderīgi patērēts laiks. Aprīkot luksoforus ar inteliģentajām sistēmām, sevišķi pie maiņvirziena plūsmas (nedēļas griezumā), kas raksturīga Pierīgā, ir dārgi. Rīgā un tās tuvējā apkārtnē ir ļoti jūtams, ka piektdienas pēcpusdienā autobraucēji masveidā dodas prom no pilsētas, bet svētdienās – atgriežas. Un pie lielas satiksmes intensitātes regulētāji ir efektīvāki. Zinot, ka nedēļas nogalē ir gaidāms pasākums, nereti būvniekiem tiek prasīts veikt izmaiņas satiksmes organizācijā, lai maksimāli nodrošinātu transporta plūsmu. Tā, piemēram, notika uz Tallinas un Liepājas šosejām pirms un pēc vasaras lielajiem festivāliem.

Satiksmes organizācija ceļu rekonstrukcijas laikā

Gadījumos, kad tiek plānoti lielāki būvdarbi – ceļa rekonstrukcija, satiksmes organizācija tiek aprakstīta jau būvprojektā. Tā kā ne vienmēr ir iespējams potenciālo situāciju izanalizēt jau iepriekš, gadās neprecizitātes, kuras tiek labotas būvdarbu laikā. Ja, piemēram, būvprojektā satiksmes organizācija ir paredzēta ar luksoforiem, bet dzīvē redzams, ka automašīnu sastrēgumi veidojas kilometriem, tad būvniekiem uzdod norīkot satiksmes regulētājus. Piemēram, šovasar visvairāk luksoforu bija uz Rēzeknes šosejas posmā no Varakļāniem līdz Ludzai – dažbrīd pat 22 luksoforu posmi. Tipveida gadījumā arī nopietnas ceļu rekonstrukcijas posmos ir reversā plūsma ar vairākiem luksoforiem, jo nodrošināt apvedceļus lielākoties nav racionāli. Tas sadārdzina projektu, jo jānodrošina apbraucamā ceļa sakārtošana un uzlabošana, lai tas varētu uzņemt attiecīgo transporta plūsmu. Nereti apbraucamie ceļi ir ar grants segumu un autobraucējiem sagādātu vēl lielākas neērtības un papildu laiku ceļā. Apvedceļi tiek paredzēti tiltu pārbūves gadījumos, taču arī tad nereti tiek izvēlēts risinājums – uzbūvēt pagaidu tiltu, kas pēc būvdarbu beigām tiek demontēts. Tāds tika veidots, rekonstruējot Lielupes tiltu uz Liepājas šosejas. Šīs, protams, ir papildu izmaksas, taču valsts tās uzņemas, lai tautsaimniecībai tiktu nodarīti iespējami mazāki zaudējumi.

Satiksmes organizāciju būvdarbu vietās kontrolē būvuzraudzība

Satiksmes organizāciju, līdzīgi kā visus citus procesus ceļu būvobjektā, kontrolē LVC algoti būvuzraugi un inženieri. Tas ir viens no uzdevumiem, ko šie speciālisti veic – vai uzstādītās ceļazīmes atbilst MK noteikumiem, vai tās ir tīras, pareizi uzstādītas, labi saskatāmas. Viņi ir arī tie, kas seko līdzi, lai tiktu ievērots princips, ka satiksme tiek organizēta pēc iespējas labāk. Ja būvdarbu laikā tiek konstatēts, ka satiksmes organizācijā ir iespējami uzlabojumi, būvuzraudzība ziņo LVC, un LVC pieprasa būvniekiem to darīt. Arī autovadītāji nereti sūdzas ne jau par to, ka būvdarbi notiek, bet par to, ka atsevišķos gadījumos satiksme nav organizēta iespējami labi. Galvenās sūdzības ir par to, ka ir daudz luksoforu posmu, un tāpēc ceļā jāpavada ilgāks laiks.

Ātruma ierobežojumi pēc būvdarbu beigām

Nereti posmos, kuros remontdarbi ir beigušies, ātrumu ierobežojošās ceļazīmes 70 km/h vēl tiek atstātas. Tas notiek gadījumos, kad riepu un jaunā asfalta seguma saķeres koeficients vēl nav atbilstošs. Pēc ceļa seguma virskārtas izbūves tajā esošā bitumena saistviela virskārtā veido plēvīti, kas ir slidena, un ir nepieciešams laiks, lai ar automašīnu riepām šo plēvīti nodeldētu. LVC Ceļu laboratorija jaunbūvētos posmos regulāri veic saķeres mērījumus, un, tiklīdz tie atbilst normai, ātruma ierobežojumi tiek noņemti.

Tāpat nereti dzirdam sūdzības par akmentiņiem, kuri pēc ceļa remontdarbiem vairāk atdalās no ceļa seguma. Lai atjaunotu ceļa virskārtu visā pasaulē, arī Latvijā, bieži izmanto tādu metodi kā virsmas apstrāde. Tā ir esošā seguma pastiprināšana ar bitumena emulsijas un sīkšķembu maisījuma kārtiņu. Uz segas tiek izlieta bitumena emulsija, kurai pa virsu tiek uzklāta šķembu kārta dažu centimetru biezumā. Ir nepieciešamas dažas dienas, lai bitumena emulsija atbrīvotos no ūdens un pilnībā sasaistītos ar šķembām. Kad šis process ir beidzies, liekās sīkšķembas no seguma tiek novāktas. Līdzīgi uz grants ceļiem notiek dubultā virsmas apstrāde, kur bitumens un šķembas tiek klātas divās kārtās. Virsmas apstrādes laikā visbiežāk tiek noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Ir svarīgi būt pacietīgiem un ievērot šo ātruma ierobežojumu, lai vēl nepielipušās šķembas netiktu ar auto riteņiem uzrautas gaisā un netrāpītu citu transporta līdzekļu stiklos.

Sodi par satiksmes organizāciju

LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš (attēlā) norāda, ka LVC uzdevums nav sodīt būvniekus par kādām nepilnībām satiksmes organizācijā, bet kopā panākt, lai satiksmes ierobežojumi nebūtu lielāki, nekā tas ir nepieciešams, un satiksme tiktu organizēta, ievērojot satiksmes noteikumus un drošības prasības.

Sodi tiek piemēroti tikai tad, ja zīmes ir nepareizi izvietotas vai nav aizsegtas, tās ir aizgrieztas vai nogāztas, ko mūsu līgumi nepieļauj. Ja arī atkārtoti vēršoties pie būvnieka tas netiek atrisināts, tad tiek piemērots līgumsods. Pēdējā laikā būtiski pārkāpumi tiek konstatēti saistībā ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem. Arī tad, ja darbi ir paveicami ātri, ekskavators nedrīkst stāvēt uz ceļa bez ceļazīmēm par apbraukšanu, priekšrocībām vai tamlīdzīgi. Ja šādas situācijas tiek konstatētas vairākkārtīgi, un būvnieks uz aizrādījumiem nereaģē, tad tiek piemērots līgumsods.

Par satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma shēmas neievērošanu LVC ir tiesības piemērot būvniekam līgumsodu 200 eiro. Konstatējot pārkāpumu otro reizi, līgumsods ir jau 500, bet trešo un katru nākamo reizi – 1000 eiro. Galējā līgumā paredzētā rīcība ir līguma laušana un tūlītēja objekta pārņemšana, kas būtu jāizmanto gadījumā, ja būvdarbi apdraudētu autobraucējus un būvdarbu veicējam pietrūktu kompetences situāciju labot.

Satiksmes organizācija pašvaldībās

LVC saskaņo satiksmes organizācijas shēmas ar pašvaldību, tajā skaitā Rīgas ceļu būvdarbu vietās. Īslaicīgu darbu gadījumā atsevišķas shēmas netiek saskaņotas, darbs norit pēc jau pieminētajiem MK 421.noteikumiem. Taču nopietnākos ielu rekonstrukciju vai atjaunošanas darbos satiksmes organizācijas shēmas saskaņo ar LVC Satiksmes organizācijas pārvaldi.  LVC speciālistiem arī ir uzdevums kontrolēt satiksmes organizāciju būvdarbu zonās uz vietas, taču uzņēmuma kapacitāte tam ir ierobežota, un kontrole notiek izlases kārtībā. Pašvaldību teritorijās LVC speciālisti uzlikt sodus par satiksmes organizācijas pārkāpumiem vai nepilnībām nevar. Par konstatētajiem pārkāpumiem vai kādu normu neievērošanu tiek sagatavots administratīvais akts. Sodu piespriež pašvaldības policija, ko akceptē attiecīgās pašvaldības administratīvā komisija.

Luksofori pirms tilta pār Lielupi uz Ventspils šosejas

Problēmas ar satiksmes organizāciju tika konstatētas jau pirmajā dienā pēc luksoforu uzstādīšanas uz Lielupes tilta. Būvnieks – A.C.B. bija saskaņojis satiksmes organizācijas shēmas, paredzot luksoforu, tomēr brīvdienās sastrēgums bija tik liels, ka izrādījās, ka šāda satiksmes organizēšana nav piemērotākais risinājums. Tas pierādījās arī dzīvē – veidojās milzīgi sastrēgumi. Pēc divu  nedēļu pārrunām ar būvnieku un pēc brīdinājuma būvnieki piedāvāja satiksmes organizēšanu ar regulētāju palīdzību – problēma tika atrisināta, sods netika uzlikts.

Šajā posmā (un citos visā Latvijā) nereti ir gadījumi, kad nepacietīgāki autobraucēji iebrauc zem aizliedzošā signāla vai ignorējot regulētāju. Ja intervāls ir liels un pretimbraucošās automašīnas ir sākušas kustību, rodas sastrēgums, un tad jāmeklē iespējas situāciju atrisināt – ja iespējams, būvnieki ļauj izbraukt zem vadstatņiem. Tomēr vienmēr nav iespējams satiksmi palaist pa būvdarbu zonu, tad jābrauc atpakaļgaitā. Līdz ar to, iebraucot būvdarbu zonā zem sarkanā signāla, viens autovadītājs, nobloķējot ceļu, var radīt sastrēgumu pat uz vairākām stundām.

Tāpat nereti autovadītāji nezina, pa kuru pusi jābrauc garām vadstatnim, tāpēc kāds to apbrauc pa nepareizo pusi. Līdz ar to automašīna uzbrauc uz virsmas, kas satiksmei nav paredzēta, piemēram, uz izolācijas aizsargkārtas.

Ierobežojumi ir, bet darbi nenotiek!

Gadījumos, kad būvdarbu vietā redzami aktīva darbība nenotiek, bet satiksmes ierobežojumi ir saglabāti, jāatceras, ka ceļu būvniecība ir tehnoloģisks process. Tradicionālā segas rekonstrukcijas metode paredz nofrēzēt iepriekšējo segu, pievienot minerālmateriālus un cementu. Kad tas tiek iestrādāts, ir vajadzīgas dažas dienas, līdz materiāls sacietē. Šajā laikā satiksmi palaist nedrīkst, lai materiāls saglabātu visas īpašības. Arī citi darbi šajā laikā uz ceļa segas notikt nedrīkst. Uz tiltiem situācija mēdz būt vēl sarežģītāka – betonam ir jācietē normatīvos noteiktu laiku. Maksimālo cietību tas sasniedzot pat vairāk nekā pēc 35 dienām. Un visu šo laiku uz tilta virsmas nedrīkst veikt nekādus darbus. Pēc tam uz betona klāj hidroizolāciju, pēc kuras atkal kādu laiku neko nevar darīt, un tikai tad klāj asfaltu. Arī pēc tikko uzklāta asfalta satiksmi uzreiz laist nevar – līdz atdzišanai jāpaiet zināmam laikam.

Gabarītu ierobežojumi kravas transportam zem pārvada pār Vidzemes šoseju pie pagrieziena uz Cēsīm

Šovasar LVC atkārtoti vērsās pie autovadītājiem ar aicinājumu ievērot gabarītu ierobežojumus kravas transportam zem pārvada pār Vidzemes šoseju pie pagrieziena uz Cēsīm. Aprīlī tika sākta valsts reģionālā autoceļa P20 Valmiera–Cēsis–Drabeši posma 29,52.-39,73. km pārbūve. Šo darbu ietvaros notiek arī būvdarbi uz ceļa pārvada pār Vidzemes šoseju (A2) 77,76. km. Lai veiktu būvprojektā paredzētos darbus uz pārvada, ir samazināti pārvada augstuma un platuma gabarīti. Diemžēl veikt pārvada remontdarbus, neieviešot gabarītu ierobežojumus nav iespējams, jo uz pagaidu turām un sastatnēm balstās dažu betona konstrukciju veidņi.

Zem pārvada ir uzstādītas pagaidu turas, sastatnes un veidņi betona konstrukcijām. Uz pārvada un sastatnēm strādā cilvēki. Lai šķērsotu šo remontdarbu posmu, lielgabarīta transports var izmantot apbraucamo ceļu.

Neskatoties uz informējošām ceļa zīmēm un plakātiem, atsevišķi satiksmes dalībnieki ar lielgabarīta kravām vai tehnikas izmēriem ignorē gabarītu ierobežojumus, tādējādi radot ne tikai bojājumus pagaidu konstrukcijām un satiksmes organizācijas aprīkojumam, bet arī reālu dzīvības apdraudējumu uz pārvada un sastatnēm esošajiem strādniekiem. LVC ir vērsusies Valsts policijā ar lūgumu veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka legāli bez ierobežojumiem pa valsts ceļiem drīkst pārvietoties transportlīdzekļi ar augstumu līdz 4m. Ja transportlīdzeklis pārsniedz noteiktos gabarītus (4m augstumā un 2,55m platumā), tad ir jāsaņem atļauja. Šādu atļauju Rīgā izsniedz LVC Satiksmes organizācijas pārvalde, bet pārējā Latvijas teritorijā – LVC nodaļas. Šādu atļauju izsniedz tikai konkrētam maršrutam, bet LVC speciālisti, zinot par gabarīta ierobežojumiem šajā posmā, atļaujas pašlaik šajā maršrutā neizsniedz.