Šo gadu mēs sagaidām ar labām ziņām – 2018. gadā valsts autoceļu tīkla sakārtošanā kopš ekonomiskās krīzes tiks ieguldīts lielākais līdzekļu apjoms – 307 miljoni eiro. Turklāt ieguldījums valsts vietējās nozīmes ceļos būs lielākais pēdējo 25 gadu laikā. To būs iespējams realizēt, pateicoties papildu finansējumam 25,6 milj. eiro, par kuru pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas lēma valdība.

Vietējās nozīmes autoceļi ilgus gadus ir bijuši pabērna lomā, tiem tika atvēlēts vismazākais finansējums, tādēļ šo ceļu tehniskais stāvoklis lielākoties nav apmierinošs. Pieprasot valdībā papildu finansējumu autoceļiem, es uzreiz norādīju, ka šie līdzekļi tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionu attīstība nav iespējama, ja mēs neieguldām ceļu infrastruktūrā. Un kolēģi valdībā šos argumentus sadzirdēja.  Pērn vietējo ceļu remontos ieguldīti 9 milj. eiro, bet šogad tie būs 34 milj. eiro. Par šo naudu veiks dubultās virsmas apstrādi uz grants ceļiem un atjaunos autoceļu grants segumu, kopumā sakārtojot 300 kilometrus valsts vietējo autoceļu.

Šogad īpašs akcents ir arī autoceļu uzturēšanai ziemas sezonā. Līdz ar satiksmes intensitātes palielināšanos šoziem apmēram 200 km autoceļu ir paaugstināta uzturēšanas klase, lai tos varētu tīrīt biežāk.

Šogad valdībā un Saeimā soli pa solim turpinām darbu pie ilgtermiņa autoceļu finansēšanas modeļa jeb tā saucamā Autoceļu fonda. Ja vēlamies, lai autoceļu stāvoklis pakāpeniski un ilgtermiņā uzlabotos, valsts budžetā jāiezīmē prognozējams finansējums. Tāpēc lēnām, bet mērķtiecīgi speram soļus autoceļa fonda atjaunošanas virzienā, par ko liecina jau vairāki pozitīvi lēmumi.

Lai sekmīgāk strādātu pie ceļu tīkla sakārtošanas, pērn paveikts nozīmīgs darbs arī pie stratēģiskās plānošanas, lai turpmāk, plānojot remontdarbus, būtu iespējams izvērtēt sociālekonomiskos aspektus. VAS Latvijas Valsts ceļi sadarbībā ar SIA Jāņa sēta veica Latvijas autoceļu tīkla inventarizāciju, un šobrīd mūsu rīcībā ir vērtīgs interaktīvs rīks, kas ļauj vērtēt ne tikai ceļu tehnisko stāvokli un satiksmes intensitāti, bet arī sociālekonomiskos faktorus, kas reģionu kontekstā ir īpaši būtiski.

Secināts, ka valsts vietējo autoceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā ir jāizvērtē pārvaldības formas maiņa, piemēram, nododot tos pašvaldībām

Ceļu tīkla izvērtējums turpmāk ļaus plānot autoceļu remontdarbus, ņemot vērā iespējamās izmaiņas skolu tīklā, sabiedriskā transporta kustības maršrutus un skolēnu pārvadājumus, elektroenerģijas patēriņu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, satiksmes intensitāti, kravas transporta kustību un citus faktorus. Šogad pētījumu plānots papildināt ar informāciju par nodokļu nomaksu, ņemot vērā uzņēmumu faktiskās adreses, kas sniegs vēl skaidrāku un reālāku uzņēmējdarbības atspoguļojumu. Arī citas ministrijas varēs izmantot šo instrumentu, plānojot savu rīcībpolitiku. Ir jāstrādā plecu pie pleca, apvienojot dažādus resursus autoceļu kvalitātes un mobilitātes uzlabošanai.

Inventarizācijas rezultātā izvērtēts arī autoceļu pārvaldības modelis, apzinot valsts, pašvaldību, mežu un privātos autoceļus. Secināts, ka valsts vietējo autoceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā ir jāizvērtē pārvaldības formas maiņa, piemēram, nododot tos pašvaldībām. Tie ir autoceļi, kas ikdienā praktiski netiek izmantoti.  Vienlaikus secināts, ka būs nepieciešams papildu finansējums, lai sakārtotu tos 26 valsts autoceļu posmus, kuri pētījuma rezultātā identificēti kā prioritāri, iespējamo skolu tīkla izmaiņu kontekstā.

Tāpēc esam izveidojuši Domnīcu, kurā visas iesaistītās puses turpinās diskusijas par izstrādātā instrumenta papildināšanu, kā arī konkrētiem soļiem ceļu tīkla sakārtošanai.