Smagākajos ceļu satiksmes negadījumos, kad jāatbrīvo automašīnās iespiestie cilvēki, tiek piesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Kādi ir biežākie smago negadījumu cēloņi, kas jāmāk glābējiem, sarunā ar “Autoceļu avīzi” stāsta VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ints Sēlis, atzīstot – ugunsdzēsēji glābēji uz negadījumiem biežāk tiek saukti ziemas mēnešos.

Kādos gadījumos ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) vietā tiek izsaukti glābēji?

Pārsvarā tas notiek gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā automašīnās ir iespiesti cilvēki, kas paši nevar izkļūt no automašīnas, vai ir noplūdusi kāda bīstama viela.

Kādi ir VUGD uzdevumi šādās CSNg vietās?

Tas ir atkarīgs no situācijas, bet parasti mums ir jāatbrīvo cietušie. Tāpat ir gadījumi, kad ir nepieciešams atvienot akumulatoru, nostabilizēt automašīnu, kas atrodas nedrošā pozīcijā. Ugunsdzēsēji glābēji strādā pēc dažādiem rīcības algoritmiem, atkarībā no situācijas. Tāpat kā nav divu vienādu ugunsgrēku, nav arī divu vienādu autoavāriju.

 Foto: Valsts policija

Cik bieži notiek tādi CSNg, kuros nepieciešama VUGD palīdzība?

Kopumā pagājušajā gadā bija 902 gadījumi, kad VUGD ir devies izsaukumā uz ceļu satiksmes negadījuma vietu. Ja skatāmies gada griezumā, tad vairāk šādu izbraukumu bijuši laikā, kad ceļa segums mainās no sausa uz slidenu, tad negadījumu ir vairāk. Sākot no septembra šādu izsaukumu mēnesī ir virs 80, decembrī bija 111. Es dienestā esmu jau no 1991.gada, un VUGD izbraukumu krietni vairāk vienmēr ir bijis slidenajos apstākļos.

Kāda veida CSNg sekas mēdz būt vissmagākās – frontālās sadursmes, lielā ātrumā uzbraukt šķērslim?

Vissmagākās ir frontālās sadursmes un tādas autoavārijas, kurās ir daudz cietušo, kas ir iespiesti. Šādu cilvēku atbrīvošana ir sarežģīta, tā jāveic pa etapiem – reizēm jāņem nost jumts, jāatbrīvo kājas vai citas ķermeņa daļas. Šie darbi nereti nav paveicami ātri. Smagākais gadījums bija 2000. gadu sākumā, kad ceļā uz Rēzekni avarēja lielais autobuss. Negadījumā bija vairāki bojāgājušie, bet cietušo atbrīvošanas darbs ilga vairākas stundas. Šādos gadījumos ir jādomā arī  par cietušo apsegšanu, lai viņi, gaidot palīdzību, neapsaldējas.

Vissmagākās ir frontālās sadursmes un tādas autoavārijas, kurās ir daudz cietušo, kas ir iespiesti. Šādu cilvēku atbrīvošana ir sarežģīta, tā jāveic pa etapiem

Kādas pēc VUGD vērtējuma ir autovadītāju kļūdas, kas noved pie smagām sekām?

Lielākā problēma ir neuzmanība un pārgalvīga rīcība. Līdzīgi kā ar ugunsgrēkiem – arī tie pārsvarā izceļas neuzmanīgas rīcības dēļ. Tāpat notiek arī uz ceļiem.

Vēl smagas autoavārijas mēdz būt saistītas ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, nepiemērotām riepām, autovadītāja nespēju pielāgoties slidenajiem apstākļiem, distances neievērošanu.

Kas pēc VUGD domām ir lielākais drošības risks uz Latvijas ceļiem?

Mums Latvijā ir maz ceļu ar dalītajām joslām – Jelgavas, Daugavpils virziens (tuvāk Daugavpilij), Jūrmalas šoseja, bet tas ir par maz. Es pats esmu autovadītājs, tāpēc labi zinu – sevišķi  ziemā, kad ceļi kļūst vēl šaurāki un ir tikai iebrauktās sliedes, atliek mazliet stūrei nostaigāt, un tu jau esi pretējā joslā.

 Avots: VUGD

Cik sen VUGD veic glābšanas darbus uz autoceļiem?

Pirmā ugunsdzēsības un glābšanas automašīna, kas bija aprīkota ar nepieciešamajiem instrumentiem, darbu uzsāka 1993. gadā. Tagad mūsu rīcībā esošais aprīkojums atbilst visām Eiropas prasībām – tāds pats, kā citur Eiropā. Minimālais aprīkojuma komplekts ir visās mašīnās.

Pēdējo laiku tendence saistībā ar dažādiem nelaimes gadījumiem ir tāda, ka cilvēki nezvana glābšanas dienestiem, bet filmē notiekošo. Filmējot tiek zaudēts laiks, cilvēkiem šķiet, ka kāds jau būs piezvanījis. Es tomēr vēlētos visiem atgādināt – primāri ir jāzvana 112, tad attiecīgi tiks piesaistīti visi dienesti, ar kuriem mēs sadarbojamies – Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests, Valsts policija, ja nepieciešams arī citi dienesti – autoevakuatori, smagā tehnika.

Vai VUGD strādājošie tiek speciāli apmācīti sniegt pirmo palīdzību, atbrīvot cietušos?

Lai kļūtu par ugunsdzēsēju glābēju, ir pusgadu jāmācās: vēl trīs mēnešus ilgst mācības mūsu Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, trīs ‒ prakse attiecīgās struktūrvienības daļā vai postenī. Pēc tam tiek kārtoti eksāmeni. To, kā pielietot hidraulisko instrumentu, mūsu darbinieki praktizējas gan uz nolietotām veselām, gan saspiestām automašīnām. Pieredzējušajiem darbiniekiem jau ir iemaņas, bet jaunajiem šāda pieredzē ir jāgūst. Ugunsdzēsējiem un glābējiem katru dežūrmaiņu, faktiski katru dienu, ir teorētiskās un praktiskās nodarbības. Viņiem ir nodarbību plāns, pēc kura strādā, un ir kontrolējošās struktūras, kas viņu prasmes un iemaņas regulāri pārbauda.

Cilvēki nezvana glābšanas dienestiem, bet filmē notiekošo

Vai jūsu darbinieki specializējas – kāds brauc, piemēram, tikai uz ugunsgrēkiem vai CSNg?

Nē, visi dara visu. Specializācijas ir zemūdens meklēšanas darbi, rūpnieciskais alpīnisms un ķīmijas noplūdes. Lai arī sākumstadijā jebkurš ugunsdzēsējs glābējs var noreaģēt uz ķīmiju – izglābt cilvēkus un ierobežot teritoriju – tālāk darbu veic specializētās automašīnas un darbinieki ķīmiskajos aizsargtērpos. Tie arī ir glābēji, bet izgājuši vēl papildu apmācību ar daļā esošo tehniku.

Jūs nereti arī esat tie, kas sakopj negadījuma vietu. Vai tas notiek vienmēr?

Par to ir rūpējas ceļu uzturētāji, bet tā kā satiksme ir aktīva, un mēs esam vienīgais operatīvais dienests, kam līdzi ir viss primāri nepieciešamais seku likvidēšanai, tad mēs, izmantojot absorbentus, varam likvidēt eļļas, tosola noplūdes, sakārtot ceļa braucamo daļu.

Kādi vēl negadījumi mēdz būt, kuros iesaistās VUGD?

Automašīnas mēdz ne tikai avarēt, bet arī aizdegties – tostarp kustībā. Vecākām automašīnām tas gadās biežāk, kad kaut kas nav kārtībā ar elektroinstalāciju. Problēma ir tāda, ka autovadītājiem bieži vien nav līdzi ugunsdzēsības aparāta. Uz tehnisko apskati viņi, iespējams, tos aizņemas. Pamanot šādu degšanu, primārais ir apstāties, jo braukšana var veicināt straujāku degšanu. Es pats kā iedzīvotājs šādos gadījumos vairākas reizes esmu palīdzējis. Ir gadījumi, kad izdodas lokalizēt ugunsgrēku sākuma stadijā, bet reizēm vairs nevar paspēt – par vēlu pamanīts, un motora nodalījums jau deg ar atklātu liesmu, šādos gadījumos ar ugunsdzēsības aparātu var nepietikt.

Vai ugunsdzēsējiem glābējiem tiek nodrošināta arī psiholoģiskā palīdzība – viņi redz tik daudz ciešanu?

Jā, šāda iespēja ir ‒ Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā ir izveidota Psiholoģiskā atbalsta nodaļa. Nodaļa tika izveidota pēc Zolitūdes traģēdijas, jo daudziem mūsu kolēģiem šāda palīdzība bija nepieciešama – gan tiem, kas tiešā veidā piedalījās glābšanas darbos, gan, piemēram, dispečeriem, kas pieņēma zvanus.

Vai ir gadījies, ka paši glābēji cieš CSNg, pildot dienesta pienākumus?

Skaidrs, ka par drošību ir jārūpējas abām pusēm – operatīvajam transportam un parastajam satiksmes dalībniekam, kas piedalās ceļu satiksmē. Tomēr negadījumi notiek – pērn VUGD specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi bija iesaistīti 11 ceļu satiksmes negadījumos ar citiem transportlīdzekļiem. Procentuāli tie ir 0,06% gadījumu no visiem izsaukumiem.

Pēc ceļu satiksmes noteikumiem operatīvā transporta līdzekļa vadītājam ir jāpārliecinās par to, ka tiek dots ceļš, un otrai pusei attiecīgi – ir jādod ceļš operatīvajam transportam. Kādreiz varbūt šķiet, ka ceļš tiek dots, taču pretimbraucošajā automašīnā, iespējams, ir uzslēgta skaļa mūzika, vai autovadītājs ir neuzmanīgs, tāpēc seko sadursme. Ir arī gadījumi, kad braukšanas apstākļi neļauj pārāk steigties. Ja ceļa segums ir slidens, arī mēs esam bezspēcīgi.

Jūsu pienākumos ir ne tikai ugunsgrēku likvidēšanas un dažādi cilvēku glābšanas darbi, bet arī, piemēram, kaķu nocelšana no kokiem. Vai tas bieži notiek?

Jā, tas notiek un arī notiks, tā ir visā Eiropā. Mēs palīdzam dzīvniekiem, kuri ir nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Kurš tad cits viņiem palīdzēs? Mēdz, protams, būt situācijas, kad cilvēki pārlieku ātri mēģina mūs piesaistīt – kad pagājusi tikai viena diena, kopš kaķis ir uzkāpis kokā. Mēs arī ne vienmēr ar pacēlāju varam tikt klāt. Mēdz būt, ka mēs atbraucam, dzīvnieks mūs ierauga un nobīstas – pārlec uz citu koku un – prom ir.

Kādus vēl izsaukumus saņemat?

Ziemā bieži jāveic cilvēku nocelšana no ledus. Mēs jokojam – ja parādās zemledus makšķernieks, tad drīz būs ledus. Cilvēki ir diezgan pārgalvīgi – ledus vēl nav izveidojies, bet cilvēki jau iet, vai pretēji – pavasaros, kad tas ir jau palicis pavisam nedrošs, turpina kāpt virsū līdz pēdējam. Pagājušajā gadā Neretā bija gadījums, kad trīs reizes vienu un to pašu cilvēku glābām, līdz ceturtajā reizē tas beidzās traģiski.

Savukārt runājot par zvaniem uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, kas tiek saņemti neatbilstoši VUGD kompetencei, jāpiebilst, ka reizēm cilvēki nespēj nodalīt komunālos pakalpojumus no glābšanas darbiem – ja, piemēram,  kādai mājai ir plīsusi ūdensvada caurule, to iespējams noslēgt un tad jau sagaidīt tehnisko palīdzību, nevis saukt glābējus. Mēs tomēr esam glābšanas dienests, nevis komunālo pakalpojumu dienests