VAS “Latvijas Valsts ceļi” katru gadu veic regulārās tiltu inspekcijas, apseko valsts ceļu stāvokli un būvniecības sezonas laikā veic dažādas materiālu pārbaudes un testus. Kas paveikts 2017.gadā.

Tiltu inspekcijas

Tiltu pārbaudes veic gan LVC speciālisti, gan konsultanti, kas parasti ir sertificēti tiltu projektētāji, stāsta LVC Tiltu daļas vadītājs Māris Dūzelis.

Pērn veiktas vispārīgās inspekcijas visiem – 971 LVC pārvaldībā esošajam tiltam. Galvenās inspekcijas (tajā skaitā pieņemšanas inspekcijas) veiktas 233 tiltiem un 127 caurtekām, bet speciālās inspekcijas veiktas četriem tiltiem.

Pērn veiktas vispārīgās inspekcijas 971 LVC pārvaldībā esošajam tiltam

Vispārējās inspekcijas reizi gadā veic LVC tiltu būvinženieri. Viņi novērtē tilta galveno konstrukciju bojājumus un defektus, kas ietekmē būves nestspēju un satiksmes drošību, defektus, kas attīstoties var palielināt uzturēšanas izdevumus un ietekmēt būves izskatu.
Tiltu galvenās inspekcijas veic konkursa kārtībā izvēlēti konsultanti ‒ sertificēti projektētāji. Šīs inspekcijas katram tiltam tiek veiktas reizi piecos gados. Inspekcijās tiek detalizēti izvērtēts tilta tehniskais stāvoklis, noteikti bojājumi, to veidi un apjomi, tiek sarēķinātas orientējošās remonta darbu izmaksas.
Savukārt pieņemšanas inspekcijas notiek tūlīt pēc tiltu būvdarbu pabeigšanas. Inspekcijas mērķis ir fiksēt tiltu faktiskos tehniskos parametrus un atjaunošanas vai pārbūves laikā veiktās izmaiņas projekta dokumentācijā no jauna uzbūvētajos un pārbūvētajos tiltos, kā arī fiksēt ģeometriskās novirzes un dokumentēt būvniecības defektus, ja tādi ir. Fiksētie defekti, kas radušies būvdarbu laikā, būvniekam ir jānovērš par saviem līdzekļiem.
Speciālās inspekcijas tiek veiktas, ja ir konstatēti būtiski defekti, kas apdraud tilta nestspēju un satiksmes drošību. Lai izvērtētu šāda tilta tehnisko stāvokli, tiek veikti analītiski aprēķini, pārbaudīta materiālu kvalitāte (ņemot paraugus), dots atzinums par nepieciešamajiem ierobežojumiem. Šajās inspekcijās tiek prognozēts tilta atlikušais kalpošanas laiks un nepieciešamie uzturēšanas pasākumi. Nepieciešamības gadījumā, tilts tiek pārbaudīts arī ar slodzi. Speciālās inspekcijas tiek izsludinātas atklātā konkursā un tiek organizētas pēc vajadzības – pēc galveno inspekciju laikā iegūtajiem datiem.

Veiktās pārbaudes

LVC Autoceļu kompetences centra (AKC) direktors Vladimirs Akimovs pavēstīja, ka 2017.gadā veikti:
• 12 352 materiālu paraugu testi;
• 1311 ceļu seguma rādītāju testi;
• ceļu segumu rādītāju mērījumi uz 1205,521 joslas km.
Neplānotās pārbaudes, kuras veic pēc projektu vadītāju iniciatīvas, veiktas būvmateriāliem, apsekojot ražošanas noliktavas, kā arī posmos, kur sāk parādīties defekti, kuru cēlonis ir jānoskaidro. Veikti:
• 486 materiālu testi;
• 196 mērīšanas testi;
• 8,9 joslas km mērījumi.
No jauna uzbūvētajos un rekonstruētajos posmos:
• 52 reizes veikti saķeres koeficienta mērīšanas testi;
• 55 līdzenuma testi;
• 112 objektos (un vienu reizi visā valsts autoceļu tīklā ikgadējās autoceļu marķējuma atjaunošanas programmas kontroles ietvaros) ceļa horizontālo marķējumu atstarošanās koeficienta testi.
Pērn LVC iegādājušies dažādas jaunas testēšanas iekārtas, tajā skaitā asfaltbetona masu un minerālmateriālu testēšanai nepieciešamo sietu, ierīci riteņu sliežu (risu) testa paraugu sagatavošanai, paraugu žāvēšanai nepieciešamo skapi, kā arī citas ierīces, kas nepieciešamas urbumu un asfaltbetona paraugu testēšanai un laboratoriskajiem mērījumiem.
Par LVC dividenžu līdzekļiem iegādāta daļa iekārtas, kas uzmantojama pārbaudēm uz asfalta plaisāšanu zemu temperatūru ietekmē. Līdz šim laboratorija to noteica netiešā veidā – bitumenam, taču jaunajā Eiropas standartā iekļautā metode to veic asfaltam, ko turpmāk praktizēs arī LVC. Pēc V. Akimova teiktā, LVC mērķis ir asfalta testēšanas metožu pakāpeniska pāreja uz gatavās produkcijas (ekspluatācijas īpašību), nevis izejmateriālu mērījumiem. Tuvākajos gados, veicot pārbaudes, plānots samazināt graujošās metodes (urbumus), kas tomēr atstāj pēdas gatavajā ceļa segā. Urbumi tiek izdarīti ik pēc kilometra, kamēr nepārtrauktie mērījumi (piemēram, veikti ar grunts penetrācijas radaru) nodrošina lielākas iespējas nepalaist garām brāķi.
Kopumā testēšanas iekārtās LVC pērn investējuši 324 641 eiro.
AKC veic ne tikai rekonstrukcijas un būvniecības darbu kvalitātes novērtēšanu, bet arī darbojas vietēja mēroga un starptautiskajos ceļu nozares pētniecības projektos. 2017. gadā veikti pētījumi par dažādu piedevu ietekmi uz asfaltbetona veidošanās procesiem un ilgmūžību, videi draudzīgu materiālu un uzturēšanas metožu pielietošanu, reciklētā asfalta īpašumu analīzi un citi. AKC arī izstrādā dažādus kritērijus materiālu atbilstības novērtējumam, kā arī vadlīnijas dažādu materiālu izmantošanai.

Valsts ceļus apseko un novērtē katru gadu

LVC katru gadu pārbauda valsts ceļu stāvokli, arī pērn visa gada garumā, kad to atļauj laika apstākļi, uz valsts ceļiem tas tika veikts, stāsta AKC Ceļu laboratorijas vadītājs Viktors Tams. Ikgadējās apsekošanas ietvaros autoceļu tīklā mērīts segas līdzenums un deformācijas jeb risu lielums. 5242 joslas kilometriem noteikts saķeres koeficients. LVC speciālisti katru gadu nosaka arī ceļa seguma konstruktīvo (salturīgais (drenējošais), šķembu (grants) un segas asfalta) slāņu biezumu. Šie mērījumi tiek veikti nepārtrauktā lineārā procesā (ik pa 10 cm). Visi mērījumi tiek saglabāti datu bāzē un izmantoti, novērtējot segas nestspēju, kā arī pieņemot lēmumu par veicamajiem darbiem un izvēloties remontdarbu metodes autoceļu atjaunošanai.
Ikgadējās apsekošanas laikā veikti arī 1552 ceļa horizontālā marķējuma atstarošanās koeficientu testi.

4000 km valsts ceļu nododami pašvaldībām

LVC Satiksmes ministrijas uzdevumā veica autoceļu tīkla izvērtējumu un inventarizāciju, izstrādājot interaktīvu kartogrāfisku instrumentu, kurā apkopota informācija par visiem valsts, pašvaldību, privātajiem un mežu ceļiem. Šīs inventarizācijas rezultātā identificēti apmēram 4000 km vietējo ceļu, kuriem pašlaik nav lietderīgi atrasties valsts pārraudzībā. Šajos posmos ir samazinājusies satiksmes intensitāte, un tie pārsvarā atrodas vienas pašvaldības teritorijā, ir mazāk nozīmīgi, neved uz skolām vai kādām citām sabiedriski nozīmīgām vietām.