Latvijā ceļu attīstība ir cieši saistīta ar satiksmes intensitāti un Latvijas demogrāfisko situāciju. Valsts galvenie autoceļi, pa kuriem pārvietojās lielākā daļa iedzīvotāju ir sakārtoti. Tas lielā mērā noticis, pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam. Bet vietējie ceļi ar grants segumu katru pavasari un rudeni sagādā milzīgas neērtības tiem, kas dzīvo reģionos. Iedzīvotāju skaits lauku reģionos ar katru gadu sarūk. Vai bez labiem ceļiem ir iespējama laba dzīve provincē?

Par šiem un citiem tematiem aprīlī sprieda vairāk kā 300 ikgadējās ceļu nozares konferences dalībnieki.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzina, ka ceļi ir Satiksmes ministrijas šībrīža prioritāte. Valsts galveno ceļu stāvoklis pēdējos gados strauji uzlabojas, neskatoties uz satiksmes intensitāti, kas pieaug par 5% gadā. U.Augulis sola, ka tuvākajos gados visi valsts galvenie autoceļi būs sakārtoti. Protams, nav iespējams pāris gados paveikt to, kas nav darīts 25 gadu laikā. Līdzekļu deficīts ceļu tīkla sakārtošanai ir liels, tas ir iekrājies vēl kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Šogad plānotais remontdarbu apjoms – asfaltēto un grants ceļu pārbūve, seguma atjaunošana, dubultās virsmas apstrāde, tiltu remonts, satiksmes drošības uzlabošana – saglabāsies iepriekšējā gada līmenī.. Galvenā šā gada atšķirība –  vēsturiski lielākās investīcijas valsts vietējās nozīmes autoceļos ar grants segumu.  Kopumā šogad valsts autoceļu infrastruktūrā tiks ieguldīti 307 milj. eiro. Konferences laikā U.Augulis arī informēja, ka papildu šiem līdzekļiem, valdības līmenī ir panākta vienošanās par finansējumu tā saucamā “Sēnītes” posma uz Vidzemes šosejas pārbūvei. Šos remontdarbus vidzemnieki un arī pārējie autobraucēji ir gaidījuši jau sen, taču līdz šim nebija izdevies rast līdzekļus apjomīgo darbu veikšanai.

Tuvākajos gados visi valsts galvenie autoceļi būs sakārtoti.

Finansējums ceļiem pēc 2020. gada

Kā tiks finansēti ceļu remontdarbi pēc 2020.gada – tas patlaban ir visas ceļu nozares aktuālākais jautājums. U.Augulis pauda, ka ministrijai ir skaidrs redzējums, kā nofinansēt 2020. gadu, kad būs apgūti visi ES struktūrfondu līdzekļi: gan izmantojot struktūrfondu rezerves, gan veicot kopējo Latvijai pieejamo struktūrfondu līdzekļu pārskatīšanu.

„Tas naudas apjoms, ko akcīzes nodoklī samaksā autoceļu lietotāji, būtu pietiekošs, lai mēs varētu uzturēt ceļus,” atzina ministrs, taču valstī ir vēl citas vajadzības – veselība, izglītība, policijas darbs un citas – kurām patlaban arī tiek pārdalīti no akcīzes iegūtie līdzekļi.  Taču arī pieejama medicīna un izglītība ir iespējamas tikai tad, kad ir labs, sakārtots ceļu tīkls, līdz ar to autoceļiem ir jābūt starp valdības prioritātēm. Daudz tiek runāts par Autoceļu fondu. “Tas nav aizmirsts, un idejiski mēs uz to virzāmies. Mēs esam arī sagatavojuši valdībai savu redzējumu par to, kādu mēs redzam periodu pēc 2021. gada, neņemot vērā ES struktūrfondus, jo par tiem vēl nav nekādas skaidrības,” uzsvēra ministrs.

Mēs esam arī sagatavojuši valdībai savu redzējumu par to, kādu mēs redzam periodu pēc 2021. gada.

U.Augulis uzsvēra arī darba efektivitātes un plānošanas lomu, piemēram, VAS „Latvijas Autoceļu uzturētājam” ir uzdots pārskatīt savas darbības un procedūras, lai ar esošajiem resursiem strādātu efektīvāk.

Vietējie ceļi

„Arī es saņemu daudz ziņu no cilvēkiem par kritisko situāciju uz grants ceļiem. Cilvēkiem ir svarīgi nokļūt galamērķī, neskatoties uz laika apstākļiem. Kritika un sabiedrības spiediens šajā gadījumā nāk par labu nozarei, jo palīdz mums valdībā cīnīties par finansējumu. Ceļi jau paši nevar bilst vārdu par sevi, tāpēc sabiedrības spiediens palīdz man kā ministram aktualizēt šo jautājumu valdībā,” atzina ministrs.

Vietējiem ceļiem pieejamais finansējums būs trīsreiz lielāks, līdz ar to arī trīsreiz vairāk tiks veikti uzlabojumi.

„Ir skaidrs, ka rīt uz pusdienlaiku visu mēs nesakārtosim, bet, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vietējiem ceļiem pieejamais finansējums būs trīsreiz lielāks, līdz ar to arī trīsreiz vairāk tiks veikti uzlabojumi. „Kāds teiks, ka tas ir par maz, bet, manuprāt labāk nelieliem soļiem ir uz priekšu, nekā stāvēt uz vietas,” sacīja U.Augulis.

“Slikto vietējo ceļu dēļ tika pieņemts arī politisks lēmums − visus pieejamos papildu resursus novirzām grants ceļiem. Arī ar Latvijas Pašvaldību savienību panākta vienošanās, ka vairāk novirzām vietējiem ceļiem, saglabājot mērķdotācijas pašvaldību ceļiem esošajā apjomā, nepaaugstinot tās,” norādīja ministrs.

Gaidāmas pārmaiņas

Ministrs atzina, ka mēs visi kā sabiedrība esam lielu tehnoloģisku pārmaiņu priekšā – elektromobiļi, bezvadītāju transports, mākslīgais intelekts ir jau ne pārāk tālas nākotnes realitāte. „Transporta joma attīstās, kļūst videi draudzīgāka, virzās uz multimodāliem transporta pakalpojumiem. Liela daļa transporta sistēmu kļūst automatizētas, savienojamas ar inteliģentajām transporta sistēmām, ko var pielietot gan kravu, gan pasažieru pārvadājumos. Izaugsme nav iedomājama bez inovācijām, zinātnes, kas nodrošina šos efektīvos un konkurētspējīgos sasniegumus,” sacīja U.Augulis, informējot, ka aprīlī ministrija un saistītie uzņēmumi noslēdza sadarbības memorandu ar LU, lai pēc iespējas vairāk izmantotu zinātni, izglītību, pētniecību valsts pārvaldē un valsts uzņēmumos, rodot risinājumus, kas sniedz pienesumu valsts ekonomikai.

LVC: Līdz ceļiem nonāk tikai 18% degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, raksturojot esošo demogrāfisko un ekonomisko situāciju valstī, norādīja, ka pērn un šogad uz Latvijas autoceļiem patiešām ir visu laiku lielākās satiksmes intensitāte – tik daudz, kā tagad, iedzīvotāji nav pārvietojušies nekad. Pat neskatoties uz to, ka 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir krities par 14%, satiksmes intensitāte katru gadu pieaug. Tas ļoti labi atspoguļojas arī budžeta ieņēmumos – ieņēmumi no akcīzes nodokļa pieaug, sasniedzot visu laiku lielākos ieņēmumus. „Diemžēl lielākā problēma ir tā, ka tikai neliela daļa no akcīzes nodokļa faktiskajos skaitļos nonāk atpakaļ uz ceļiem. Ja likumā ir noteikts, ka vajadzētu nonākt 80%, tad faktiski nonāk tikai 18%”, secināja J.Lange.

Valsts finansējumam jāpieaug

Tā kā 2019.gads ir pēdējais, kad ceļu nozare strādās ar ES struktūrfondiem, lielākais izaicinājums būs, kā tos aizstāt ar valsts budžeta līdzekļiem. Prakse rāda, ka labākā situācija ir tajās valstīs, kurās ir lielāks valsts budžeta finansējums. Lai arī Lietuvas kolēģi uzskata, ka viņiem pieejamais finansējums investīciju projektu realizēšanai ir nepietiekams, mēs no Lietuvas un Igaunijas atšķiramies ar to, ka mums valsts budžeta ieņēmumi valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanai, remontiem atpakaļ nenonāk.

Pat neskatoties uz to, ka 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir krities par 14%, satiksmes intensitāte katru gadu pieaug.

Lielie objekti un kvalitāte

No lielajiem projektiem, bez ministra pieminētā Sēnītes posma, J.Lange atzīmēja arī Ķekavas apvedceļu, kas būs tuvākās desmitgades lielākais objekts. Viņš norādīja, ka projekts virzās uz priekšu ļoti labi, pašlaik jau 75% zemju ir iegādāti un norisinās sarunas ar Eiropas Savienības institūcijām un citiem partneriem. Jau šī gada beigās plānots izsludināt iepirkumu un 2020. – 2021. gadā noslēgt līgumu ar privāto partneri.

Neskatoties uz to, cik daudz pasūtījumu no LVC puses ir, kvalitātes latiņa netiek nolaista. „Katru gadu testēšanas un laboratorijas iekārtās LVC investē vairāk nekā 300 tūkst. eiro, lai būtu pārliecināti, ka saņemam to produktu, ko esam pasūtījuši, un kvalitātes rādītāji uzlabojas. Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs strādājam ar nodokļu maksātāju naudu,” sacīja J.Lange.

Prakse rāda, ka labākā situācija ir tajās valstīs, kurās ir lielāks valsts budžeta finansējums.

Pērn Finanšu ministrija sadarbībā ar starptautisko konsultantu Jaspers veica Latvijas būvdarbu cenu analīzi. Tika secināts, ka būvdarbu cenas ir aptuveni 70% no Eiropas izmaksām, un mēs esam noteikti lētākie Baltijas balstīs – lētāki nekā Polijā, Lietuvā.

Mums ir “divu ātrumu” ceļi – galvenie, kas ir labā un teicamā stāvoklī, un vietējie ceļi ar grants segumu, kas ir diezgan liels izaicinājums mobilitātei reģionos.

J.Lange uzsvēra lielo atšķirību staro valsts galveno un vietējo autoceļu stāvokli, sakot, ka, ņemot vērā to, cik daudz mums ir valsts vietējo ceļu, situāciju ātri uzlabot nav iespējams. “Ir izveidojusies situācija, ka mums ir “divu ātrumu” ceļi – galvenie, kas ir labā un teicamā stāvoklī, un vietējie ceļi ar grants segumu, kas ir diezgan liels izaicinājums mobilitātei reģionos,” akcentēja Lange.

LPS: Esošā autoceļu finansēšanas politika nav ilgtspējīga

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš konferencē uzsvēra lielo atšķirību starp valsts un pašvaldību ceļu finansējumu: finansējums pašvaldību ceļiem un ielām ir uz pusi mazāks nekā krīzes gados, kā arī pieaug disproporcija valsts un pašvaldību ceļu finansējumā. Ja valsts ceļiem valsts budžeta finansējums kopš 2014. gada lai arī nedaudz, bet ir pieaudzis, tad valsts mērķdotācija pašvaldību ceļiem ir palikusi praktiski nemainīga.

Runājot par pašvaldību ceļiem, A.Salmiņš bija skarbs: „Ja Latvijā ir “divu ātrumu” ceļi, tad pašvaldību ceļos otrais ātrums ir atpakaļgaita”. Viņš atzīmēja, ka ar Zemkopības ministrijas starpniecību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmām kopā sakārtoti vien 4,9% pašvaldības ceļu.

Finansējums pašvaldību ceļiem un ielām ir uz pusi mazāks nekā krīzes gados, pieaug disproporcija valsts un pašvaldību ceļu finansējumā.

LPS pārstāvis arī norādīja, ka izglītības un veselības reformas Latvijā tiek īstenotas atrauti no ceļu reformas. Viņš atgādināja, ka no izglītības ministra pieminētajiem 250 ceļu posmiem, kas izglītības reformas ietvaros būtu jāsakārto, šogad netiks sakārtots neviens. Veicot skolu reformu, finansējums ceļu sakārtošanai netika ieplānots.

Vairāk tērē uzturēšanai, mazāk – investīcijām

A.Salmiņš norādīja, ka, izvērtējot, kādi pašvaldībām ir uzturēšanas izdevumi no mērķdotācijām, secināts, ka 64 pašvaldībām izdevumi uz vienu kilometru ir zem 750 eiro. Savukārt investīciju apjoms 2016. gadā tikai 29 pašvaldībās bija virs 1500 eiro/km. Investē ceļos pamatā lielās pilsētas, un tikai atsevišķi novadi to var atļauties. Kopējā izdevumu daļa, ko pašvaldības investē, pēc A.Salmiņa teiktā, samazinās, jo arvien vairāk līdzekļu jānovirza uzturēšanai. Kopumā pašvaldības 2016.gadā ceļiem iztērēja 130 miljonus, no kuriem mērķdotācijas veido 37%.

Izglītības un veselības reformas Latvijā tiek īstenotas atrauti no ceļu reformas.

Vienlaicīgi ar finansējuma samazināšanos pieaug kontrolējošo normatīvu skaits. A.Salmiņš gan atzina, ka ar Satiksmes ministriju un VAS „Latvijas Valsts ceļi” pēc katras revīzijas izdodas šos normatīvus pārskatīt, mēģinot vienkāršot gan mērķdotāciju izlietošanas, gan pārraudzības kārtību. Kā problēmu jāizceļ arī to, ka joprojām saglabājas izaicinājumi saistībā ar reālas atbildības noteikšanu projektētājam, būvniekam un būvuzraugam.

Jāatjauno Autoceļu fonds

LPS atbalsta Autoceļu fonda un investīciju programmu atjaunošanu, atzīstot, ka šajā jautājumā ar Satiksmes ministriju ir vienoti, un atbalstīs to atjaunošanu.

64 pašvaldībām izdevumi uz vienu kilometru ir zem 750 eiro. Savukārt investīciju apjoms 2016. gadā tikai 29 pašvaldībās bija virs 1500 eiro/km.

A.Salmiņš, komentējot mērķdotāciju apjomu pašvaldību ceļiem, sacīja, ka tā nav mērķdotācija, bet pabalsts, un šī finansēšanas politika būtu jāpārskata. Viņš uzskata, ka gan pašvaldību, gan valsts vietējiem ceļiem ir jāmeklē saimnieks – jārisina jautājumi, kas saistīti ar komercuzņēmēju atbildību, to, kā piesaistīt privāto sektoru.   „Tie ceļi, kas orientēti tikai uz privātajām saimniecībām, kur nekursē sabiedriskais transports, kur nav skolēnu pārvadājumu, tie ir citas klasifikācijas ceļi,” pauda A.Salmiņš. Taču pašvaldības neuzskata, ka esošais autoceļu blīvums ir problēma. „Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto,” sacīja A.Salmiņš.