VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) būvdarbiem valsts ceļu tīklā noteikusi stingras prasības un visā darbu procesā rūpīgi seko līdzi, lai tās tiktu izpildītas. Ja prasības ir ievērotas, realizēto būvniecības projektu kvalitāte ir laba. LVC uzdevums ir precīzi definēt kritērijus un uzstādīt kvalitātes latiņu. Par prasībām un darba kvalitāti “Autoceļu Avīzei” stāsta LVC valdes loceklis Edgars Strods.

Kā top LVC kvalitātes prasības?

Tas, cik augstas ir mūsu prasības, aprakstīts dokumentā Ceļu specifikācijas. Specifikāciju izstrādāšana ir grandiozs darbs, kuru veic darba grupa LVC vadībā. Darba grupā piedalās arī būvnieki, projektētāji, pētnieki, konsultanti – tas ir nozarē iesaistīto kopdarbs. Šajā dokumentā ir aprakstīts, kā būvēt, kādus materiālus izmantot, kādi ir kontroles mehānismi, kā mēs tos pielietojam, kā aprakstām. Ceļu specifikācijas tiek atjaunotas pēc vajadzības, pēdējā redakcija ir apstiprināta 2017. gadā. Formulējot savas prasības, kas ir zināms kompromiss starp pasūtītāju un izpildītājiem, ir jābūt līdzsvaram starp izmaksām un prasībām, kas šajā dokumentā atspoguļojas.

Formulējot savas prasības, kas ir zināms kompromiss starp pasūtītāju un izpildītājiem, ir jābūt līdzsvaram starp izmaksām un prasībām, kas šajā dokumentā atspoguļojas.

Vai LVC Ceļu specifikācijas var izmantot arī, piemēram, pašvaldības?

Mēs tās neturam slepenībā, tās ir pieejamas un ikviens var izmantot.
Būvprojekta autors, balstoties uz Ceļu specifikācijām, izstrādā katra konkrētā projekta specifikācijas, kas ir būvprojekta neatņemama sastāvdaļa. Tomēr mēs nekādā gadījumā nepieļaujam, ka būvprojekta specifikāciju prasības būtu zemākas nekā LVC specifikācijas. Mūsu objektu būvprojekti jāgatavo atbilstoši šīm, bet tas neizslēdz iespēju paredzēt ko citu, jo situācijas atšķiras un visu aprakstīt vienā dokumentā nav iespējams. Arī Ceļu specifikācijās ir piedāvāti varanti, un nav tā, ka visām šķembām jābūt vienādām. Ja projektētājs izvēlas kādu šķembu maisījumu, tad tam jāatbilst noteiktām prasībām.

Mēs nekādā gadījumā nepieļaujam, ka būvprojekta specifikāciju prasības būtu zemākas nekā LVC specifikācijas.

Vai un kā ir iespējams uzlabot projektu kvalitāti?

Agrāk mēs saņēmām pārmetumus, ka būvniekiem ir daudz dažādu sankciju, sodu (pārkāpumi satiksmes organizācijā, projekta dokumentācijā, darbu kvalitātē), kamēr projektētājs, neskatoties uz dažādām projekta neprecizitātēm, tiek cauri sveikā. Patlaban projektēšanā ir ieviesta vesela virkne pātagu jeb soda sankciju – tas ir kā instruments, lai projektu kvalitāte uzlabotos. Nu arī projektētājam par savām kļūdām vai neprecizitātēm ir jāmaksā. Mūsu mērķis nav piemērot soda sankcijas papildu līdzekļu iegūšanai, jo šīs soda naudas netiek novirzītas ceļu būvniecībai, bet nonāk kopējā valsts budžetā. Tas ir mehānisms, kā panākt, ka projektētāji apzinās savu atbildību.

Patlaban projektēšanā ir ieviesta vesela virkne pātagu jeb soda sankciju – tas ir kā instruments, lai projektu kvalitāte uzlabotos.

LVC ir ieviesusi projektu ekspertīzi, ko atsevišķos gadījumos regulē likums, bet mēs to prasām arī gadījumos, kad tā nav obligāta. Sertificēts eksperts izskata apmēram 50 jautājumus, kas ir ne tikai par formālu projekta atbilstību normatīvajiem dokumentiem, bet arī par projekta sastāvu, piedāvātajiem risinājumiem. Pēc ekspertīzes veikšanas mēs tiekamies ar projektētāju un ekspertīzes veicēju. Parasti no eksperta puses ir virkne aizrādījumi, uz kuriem projektētājam jāatbild, kam seko eksperta komentārs, vai jautājums ir atrisināts. Daudzos gadījumos ir nepieciešams projektētāja paskaidrojums par piedāvātajiem risinājumiem.
Projektu izvērtē arī LVC Projektu vadības grupa, kurā iesaistīti speciālisti no visām projekta sadaļām – satiksmes organizācijas, ģeotehniskā izpētes speciālisti, kā arī pārstāvji no Ceļu laboratorijas, Ceļu daļas, Tiltu daļas. Viņi pieņem lēmumu, vai piedāvātie risinājumi ir atbalstāmi. Projektu vadības grupa risina gan tehniskos jautājumus, gan arī seko līdzi tam, vai inženiera pieņemtie lēmumi ir adekvāti. Projektu vadības grupa arī spriež par jebkurām projekta izmaiņām, ja tādas būvdarbu gaitā rodas.
Šī kopdarba rezultātā projekta kvalitātei jābūt labākai. Protams, arī mēs joprojām augam un mācāmies, tāpēc kļūdas gadās.

Vai ir iespējams izstrādāt perfektu projektu?

Mēs uz to tiecamies. Tas ir atkarīgs no projektētāja – kāds viņš ir meistars, tādu mēbeli uztaisīs.
Attiecībā uz projektiem ir konceptuāli dažādas pieejas. Mana personīgā pieeja ir tāda, ka projektam ir jābūt pēc iespējas precīzākam. Cita pieeja nosaka, ka projekts ir virziens, pēc kura būvnieks izstrādā savu darbu projektu, un pēc tā arī būvē. Manuprāt, ar precīzu projektu mēs labāk varam prognozēt arī papildu izmaksas, kas varētu rasties būvdarbu laikā.

Mana personīgā pieeja ir tāda, ka projektam ir jābūt pēc iespējas precīzākam.

Kā LVC panāk, ka kvalitātes prasības tiek ievērotas un kvalitāte ir laba?

Pēdējo gadu laikā mēs no kvalitātes kontroles pakāpeniski esam pārgājuši uz kvalitātes vadību. Šis pārejas process joprojām turpinās. Ja kādreiz no mūsu puses bija tikai un vienīgi kontrole, tad pēdējos gados šim jautājumam mēs pieejam kompleksi. Tas nozīmē, ka mēs jau no paša sākuma sekojam līdzi kvalitātes procesiem – ne tikai pārbaudām gala produktu, bet arī būvdarbu tehnoloģijas, to, vai tiek ievērotas aprakstītās specifikācijas. Ļoti nopietni pievēršamies izejmateriālu kontrolei vai, precīzāk, to apstiprināšanai vai noraidīšanai.
Mūsu objektos pastāvīgi tiek algots atbildīgais būvuzraugs, inženieris un būvuzrauga palīgi (to klātbūtne un skaits atkarīgs no projekta mēroga).

Būvuzraugiem vai būvuzraugu palīgiem, mūsuprāt, ir jābūt klāt vienmēr, kad notiek būvdarbi.

Jau pirms četriem gadiem mēs pieprasījām būvuzraudzības klātbūtni pilnīgi visā būvdarbu procesa laikā. Daudzi šajos procesos iesaistītie uzskata, ka būvuzraudzība varētu būt periodiska, jo ir brīži, kad nekādi nozīmīgi darbi nenotiek, taču mēs uzskatām savādāk. Situācijas ir ļoti mainīgas, tāpēc būvuzraugiem vai būvuzraugu palīgiem, mūsuprāt, ir jābūt klāt vienmēr, kad notiek būvdarbi.
Būvuzraudzībai ir jāapstiprina darbu plāns, būvmateriāli, jāorganizē izejmateriālu un izbūvēto kārtu paraugu ņemšana. Inženierim ir savā kompetencē jāpieņem arī inženiertehniski lēmumi, un, ja būvniecības laikā kaut kas mainās, viņš ir tas, kas pasūtītājam rekomendē risinājumus.

Kā tiek izvēlēti inženieri, būvuzraugi?

Vispārējās vienošanās ietvaros mēs izvēlējāmies vairākus uzņēmumus, kuriem būvuzraudzības iepirkuma laikā pieprasām, kādi speciālisti uz cik lielu slodzi mums attiecīgajos objektos ir vajadzīgi. Bez ceļu un tiltu būvuzraugiem, inženiera un būvuzrauga palīgiem papildu būvuzraugi nepieciešami arī uz specifiskajiem inženierkomunikāciju darbiem – elektrības, gāzes un ūdensvadu pieslēgumiem, u.c.
Mūsu būvdarbu līgumi ir daļēji gatavoti pēc Starptautiskā inženieru konsultantu federācijas (FIDIC) izstrādātajiem konsultantu tipveida pakalpojuma līgumiem. Tas ir starptautisks dokuments, kas nosaka, ka būvdarbu pārraudzību veic inženieris. Mēs patlaban vērtējam un konsultējamies ar nozari, vai arī mūsu gadījumā varam pāriet uz tīru FIDIC līgumu.

Kāpēc joprojām ir gadījumi, kad objektam nespēj piesaistīt būvuzraugus?

Pieminētā vienošanās ar uzņēmumiem tika noslēgta uz vairākiem gadiem. Šie uzņēmumi piedāvājumus var neiesniegt divos gadījumos – ja attiecīgais uzņēmums pats ir izstrādājis būvprojektu (to aizliedz likums), vai ja mums ar šo uzņēmumu jau ir noslēgti četri aktīvi būvuzraudzības līgumi. Tad, kad vienošanās tika noslēgta, tika veikti vidējie aprēķini, taču šogad būvobjektu skaits ir nesalīdzināmi lielāks.

Šogad tika ieviests būvuzraugu elektroniskais reģistrs. Ko tas dod?

Pagājušajā gadā, neskatoties uz nopietnajām sankcijām uzņēmējam par to, ja būvuzraugs neatrodas objektā, mēs konstatējām – atsevišķi būvuzraugi tomēr nepilda savus pienākumus kā nākas. Elektronisko reģistrēšanos mēs pārņēmām no igauņiem. Tā ir aplikācija, ko var ielādēt viedtālrunī vai datorā (būvniekam pēc līguma ir būvuzraugam būvniecības vietā jānodrošina elektrība, dators un internets), un būvuzraugs, ierodoties objektā, atzīmējas. Mēs kartē redzam, kurā vietā būvuzraugs šo procesu izdara. Līdz ar to mēs varam kontrolēt, vai viņš atrodas darba vietā. Protams, būvuzraugam ir jābrauc uz laboratoriju nodot paraugus vai citur, bet šādi nelieli pārtraukumi ir atrunāti.
Šogad Madlienā, atrokot ceļu, tika konstatēts, ka reālā situācija neatbilst projektam. Kas to konstatēja, un kāda šādos gadījumos ir tālākā rīcība?
Būvobjektā uz reģionālā ceļa Augšlīgante-Skrīveri (P32), tika konstatēts, ka apakšā ir nestabila grunts – kūdra. To konstatē inženieris vai būvuzraugs, kurš seko līdzi būvdarbu procesam. Šādos brīžos top iesniegums, kurā būvuzraudzība kopā ar projekta autoruzraugu piedāvā risinājumus, kurus Projektu vadības grupa izskata. Piemēram, FICIC līgumā paredzēts, ka inženieris šādos gadījumos var pieņemt jebkādus lēmumus, bet mēs tomēr finansiāli esam ierobežoti un nedrīkstam pieļaut nesaskaņotus lielus ieguldījumus ārpus jau esošajām saistībām.

Tad neparedzētos gadījumos projekts ir jākoriģē?

Jā, bet jebkādas projekta izmaiņas būvuzraudzībai ir jāpamato, un tās tiek akceptētas tikai tādos gadījumos, ja nav iespēju izbūvēt atbilstoši esošajam projekta risinājumam. Nav iespējams ieplānot papildu darbus vai papildu kilometru izbūvi, kas savulaik bija diezgan izplatīti. Patlaban LVC iepirkumos faktiskā būvdarbu cena, salīdzinot ar līgumcenu, visbiežāk ir zemāka. Protams, var rasties papildu darbi, bet iespējamie riski ir jau ievērtēti projektā, un papildu darbi tiek akceptēti tikai šādos gadījumos. Madlienas gadījumā atklājās divi kūdras posmi. Mēs izvēlējāmies nevis objektu pilnībā atkūdrot (izrakt visu kūdru, tā vietā ieberot drenējošo materiālu), bet nostiprināt uzbērumu ar grunts pāļu metodi. Šo metodi pielieto Lietuvā. Tas nav lēti, bet, salīdzinot ar atkūdrošanu, izmaksas būs 30-50% mazākas.

Mūsu uzstādījums būvuzraudzībai ir tāds – ja rodas kaut mazākās šaubas par materiāla atbilstību specifikācijām, tas jāpārbauda vēlreiz.

Parunāsim par neatbilstībām. Kādos gadījumos būvniekam materiāli ir jāmaina vai posms jāpārbūvē?

Mūsu uzstādījums būvuzraudzībai ir tāds – ja rodas kaut mazākās šaubas par materiāla atbilstību specifikācijām, tas jāpārbauda vēlreiz. Minerālmateriālu ražotāji deklarē materiāla īpašības un speciālā kvalitātes sertifikācijas procesā viņš saņem dokumentu, kas apliecina ‒ materiāls atbilst prasībām. Tomēr, ja rodas kaut mazākās šaubas, mēs maksājam par atkārtotām pārbaudēm, kurās no karjera vai no krautnes tiek paņemti paraugi. Ļoti bieži gadās, ka paraugi neatbilst, tad būvniekam tiek pieprasīts mainīt piegādātāju.
Pat tad, ja šie paņemtie paraugi atbilst prasībām, atklājas, ka materiāla kvalitāte nav stabila: viena krava ir laba, otra – švakāka. Šādu materiālu iebūvējot, paņemtajos paraugos tiek konstatēts, ka atsevišķos posmos tie neatbilst prasībām. Ja šīs atšķirības ir ievērojamas un ietekmē ceļa nestspēju, ilgmūžību, mēs pieprasām pārbūvēt – ņemt šo kārtu nost un izbūvēt to no jauna. Ja atkāpes ir niecīgas, projektu kvalitātes vērtēšanas sanāksmē inženieris sniedz savu vērtējumu, vai tās atstāj kaut būtisku ietekmi, vai ne. Ja inženieris apgalvo, ka ietekme uz ilgmūžību ir niecīga, tad tiek pieņemts lēmums samazināt cenu (pēc visiem vienāda algoritma) un uzlikt papildu garantija saistības. Var būt viena vai otra sankcija, var būt abas kopā.

Kāpēc visi būvnieki neņem materiālu no tiem karjeriem, kuru produkts noteikti atbilst prasībām?

Katrs kilometrs, pa kuru materiāls jāatved līdz būvobjektam, maksā naudu. Pašlaik ir tā: ja minerālmateriāli tiek pievesti no 50 km attāluma, tad transporta izdevumi jau pārsniedz paša minerālmateriāla cenu.

Kā ir ar neatbilstībām asfaltam?

Piemēram, pirms diviem gadiem bija slikta vasara, būvnieks izvēlējās riskēt un uzlika asfalta apakškārtu, taču pavasarī mēs konstatējām, ka dažādu iemeslu dēļ tā neatbilst kvalitātes prasībām, tāpēc šie posmi bija jāpārbūvē.
Gadās, ka arī asfalta virskārta neatbilst prasībām. Ļoti būtisks ir risu veidošanās tests, tas parāda, kādas ir izbūvētā asfaltbetona īpašības. Un atkal – ja atkāpes ir nelielas (un šī testa prasības ir tiešām augstas), tad pieprasām papildu garantiju, bet, ja risu veidošanās ātrums ir liels, tad prasām frēzēt virskārtu nost un klāt jaunu. Bezierunu kārtībā pārbūve visam posmam tiek prasīta, ja risu dziļums ir lielāks par 10 mm.

Būvēt no lētiem un sliktiem materiāliem mēs nepieļaujam, izmantot mazāk materiāla, nekā projektā prasīts un dokumentācijā deklarēts, nav iespējams, jo būvuzraudzība kontrolē visu materiālu apjomus, ko apliecina ar savu parakstu.

Vai LVC iepirkumos ir iespējams dempings?

Dempings nozīmē, ka būvnieks piedāvā veikt darbus par cenu, kas ir zemāka nekā pašizmaksa. Ja tas ir liels, grandiozs uzņēmums, kurš grib iekarot tirgus daļu, attīstīties, un tā īpašniekiem ir ļoti lielas finansiālas rezerves, tad kāpēc ne? Viņš var dempingot, tas ir bizness.
Bet ja mēs runājam par pazeminātām cenām ar cerību būvniecības procesā tās kompensēt, tad tas nav iespējams. Būvēt no lētiem un sliktiem materiāliem mēs nepieļaujam, izmantot mazāk materiāla, nekā projektā prasīts un dokumentācijā deklarēts, nav iespējams, jo būvuzraudzība kontrolē visu materiālu apjomus, ko apliecina ar savu parakstu, bet papildu darbus, kas nav paredzēti projektā un līdz ar to ietāmēti, veikt, kā jau iepriekš stāstīju, nav iespējams.

Vai arī LVC kāds kontrolē?

Visos Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos mūs pārbauda Satiksmes un Finanšu ministrijas, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kā arī Eiropas Komisija. Tiek pārbaudīta ne tikai projektu dokumentācija vai finansējuma izmantošana atbilstoši mērķim, bet visa dokumentācija, analizējot iepirkumus, visas izmaiņas (karjeru, materiālu, speciālistu), rūpīgi analizē visu objektā esošo projekta dokumentāciju, seko līdzi, vai sodi tiek piemēroti atbilstoši, vai būvdarbu termiņu padarinājumi piešķirti pareizi. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka pārbaudīts tiek viss.