Politiķi naudu nesola
Politiķi piekrīt, ka autoceļu nozarei jāvelta lielāka uzmanība, tomēr iespējamos risinājums nepiedāvā.
Ceļu nozares uzņēmumi gaida kādu konkrētu politisko lēmumu, kas varētu dod vismaz mājienu, ko nozare varētu sagaidīt tuvāko gadu laikā. Aptaujātie 13. Saeimas deputāti atzīst, ka viņi ir informēti par nozares problēmām un autoceļu tehnisko stāvokli. Tāpat viņi piekrīt, ka situācija ir jārisina, tomēr, visticamāk, ka tuvāko divu gadu valsts budžetos papildu līdzekļus, ko iedalīt satiksmes un tai skaitā ceļu nozarei, nebūs. Tāpēc ir jāmeklē alternatīvi risinājumi. Kādi tie varētu būt, politiķi konkrēti nosaukt pagaidām nespēj.
Saeimas deputāts, partijas Nacionālā apvienība biedrs Rihards Kols norāda, ka par autoceļu problēmām partijas iekšienē ir notikušas diskusijas un ka ir jārod resursi šai nozarei. Tomēr, kāds varētu būt iespējamais finansēšanas modelis, vēl nav skaidrs. Pēc viņa teiktā, ir labi, ka deputātiem un partijām ir atšķirīgi viedokļi, jo tas palīdzēs partijām nonākt pie kopsaucēja. “Mēs apzināmies skaudro situāciju un izeja nav ik pa laikam to lāpīt. Ir nepieciešams ceļus izvirzīt par vienu no prioritātēm, ne tikai atjaunojot, bet arī paplašinot ceļus. Šis jautājums ietver plašāku diskusiju un šai Saeimai tam ir jāpievērš uzmanību,” atzīmē R. Kols.
Savukārt Tālis Linkaits (Jaunā Konservatīvā partija) uzsver, ka autoceļi neizbēgami būs viena no aktualitātēm. Pēc viņa teiktā, politiķiem ir zināms nozares kopējais deficīts, kas lēšams aptuveni 4,5 mljrd. eiro apmērā. Tomēr T. Linkaits bilst, ka, spriežot pēc vēlēšanu diskusijām, šis jautājums nav partiju prioritāšu sarakstā. Līdz ar to ir paredzams, ka nozarei būs grūti rast papildu finansējumu. “Valsts budžetā atrast līdzekļus, visticamāk, nebūs iespējams, jo turpmākajos gados būs liels mīnuss fiskālajā telpā. Finansējums varētu pieaugt uz efektivitātes un kopējās ekonomiskās situācijas rēķina,” norāda T. Linkaits.
Arī deputāts Juris Pūce (Attīstībai Par) skaidro, ka ne nākamā, ne 2020. gada valsts budžetā papildu līdzekļus ceļu nozarei nevarēs rast, līdz ar to būs vai nu jāpieņem lēmumi esošo līdzekļu ietvaros, vai jāmeklē papildu finansējuma avoti, vai jāveido kādi modeļi finansējuma rašanai. Viņš skaidro, ka problēma noteikti būs jārisina un, visticamāk, jāievieš ilglaicīgs un ilgtspējīgs modelis, kas radītu paredzamu situāciju ceļu nozarē. Proti, nebūtu strauju līdzekļu kritumu vai kāpumu, bet būtu skaidrība, ar ko var rēķināties. Piemēram, situācijā, ja samazinās Eiropas finansējums, ar modeļa palīdzību kopējais līdzekļu apjoms tiek izlīdzināts. “Kopumā valdībai un politiķiem tas būs liels izaicinājums, ņemot vērā, ka faktiski ir palicis viens gads, lai rastu risinājumu. Ja šāds vai savādāks modelis tiktu radīts, tas būtu vēl arī jāiedarbina un jāsaprot, vai tas ir spējīgs eksistēt arī dzīvē,” savu nostāju skaidro J. Pūce.
Aldis Gobzems (KPV LV) atzīst, ka partijas iekšienē ir bijušas diskusijas, kas skar ceļu nozari, bet vairāk tās bijušas kontekstā ar uzņēmējdarbību, jo ceļu stāvoklis un tīkls ir svarīgs elements biznesa attīstībai. Kopumā saprotam, ka politiķi ir informēti un apzinās ceļu nozares bažas un problēmas, bet pagaidām nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, neviens vēl nav gatavs.
Uldis Augulis atgādina, ka ZZS atbalsta Autoceļu fonda atjaunošanu, jo tas ir efektīvākais veids, kā ilgtermiņā plānot un īstenot autoceļu infrastruktūras sakārtošanu. Risinājums varētu būt no 2020. gada ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem novirzīt autoceļu remontdarbiem, pakāpeniski palielinot apjomu par 5% gadā, līdz tiek sasniegts ikgadējs finansējuma apjoms, kas atbilst ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas, kā arī 70% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.
Ar partijas Saskaņa deputātiem neizdevās sazināties, taču vēl pirms vēlēšanām frakcijas nostāja bija tāda, ka finansējums ceļu uzturēšanai no valsts budžeta ir pakāpeniski jāpalielina. Tas būtu pilnībā jāpiesaista visām autovadītāju samaksātajām iemaksām un vismaz 80% no degvielas akcīzes nodokļa. Papildus tam, veicot dažādas nozaru reformas (veselība, izglītība u.c.), kā arī reģionālās reformas, finansējuma aprēķinos jāiekļauj arī ceļu tīkla sakārtošanas un uzturēšanas izmaksas attiecīgu reformu īstenošanai. Saskaņa arī iestājas par autoceļu fonda atjaunošanu.