Vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma valsts galveno autoceļu tīklā 2018. gadā bija pieaugusi par 4 %, salīdzinot ar 2017. gadu, un bija 6 216 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte pastāvīgi pieaug, un 2018. gadā tā bija par 34 % lielāka nekā 2011. gadā.

Blīvākā satiksme, rēķinot katru ceļu visā tā garumā, ir uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 10752 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 12525, kā arī uz Bauskas šosejas (A7) – 12021 un uz Jelgavas šosejas (A8) – 12104 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru. Viszemākā satiksmes intensitāte ir uz vietējās nozīmes autoceļiem.

Ņemot vērā pieaugošo satiksmes intensitāti, arvien aktuālāks kļūst jautājums par valsts autoceļu tīkla attīstību – jaunu ceļu būvniecību un esošo paplašināšanu. No šādiem projektiem vistuvāk realizācijai ir Ķekavas apvedceļa izbūve, kas tiks realizēta publiskās un privātās partnerības projekta veidā. Partnerības iepirkums tika izsludināts pērn decembrī un norit trīs kārtās, paredzot, ka uzvarētājs varētu tikt paziņots šogad decembrī, savukārt projektēšana un būvniecība notiktu 2020.-2023. gadā. Bauskas šosejas (A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī un satiksmes intensitāte konkrētajā Pierīgas posmā sasniedz pat 17 000 transporta vienību diennaktī. Bauskas šoseja turklāt ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kā potenciālais nākamais projekts, kuru būtu nepieciešams realizēt, uzlabojot satiksmes plūsmu, ir Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) pārbūve par divu brauktuvju ceļu.