Lai arī remontdarbu deficīts uz valsts ceļiem aizvien pārsniedz četrus miljardus eiro, tomēr pateicoties ES fondu līdzfinansējumam valsts galvenajos un reģionālajos autoceļos ar asfalta segumu ir veikti ievērojami ieguldījumi, kas atspoguļojas to tehniskajā stāvoklī. Uz lielajām Latvijas valsts artērijām jeb galvenajiem valsts autoceļiem situācija uzlabojas. Pagājušajā gadā 64,1% galveno valsts autoceļu ar asfaltbetona segumu bija teicamā un labā stāvoklī. Salīdzinājumam: pirms diviem gadiem labā stāvoklī bija tikai 57% galveno ceļu. Tomēr reģionālo un vietējo valsts ceļu stāvoklis tik ātri neuzlabojas. Pērn labā stāvoklī bija 34,6% reģionālo ceļu un tikai 31,6% vietējās nozīmes ceļu.

Lielākie būvniecības objekti 2018. gadā

• Autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) pārbūve posmā no Varakļāniem līdz Viļāniem (54,60.–72,78. km). Būvdarbu izmaksas 17,15 milj. eiro (ar PVN); KF līdzfinansējums 85%.
• Vidzemes šosejas (A2) pārbūve posmā no Rīdzenes līdz Bērzkrogam (88,10.–95,20. km). Būvdarbu izmaksas 10,52 milj. eiro (ar PVN); KF līdzfinansējums 85%. Darbi turpināsies 2019. gadā.
• Autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) pārbūve posmā no Bašķiem līdz Preiļiem (44,15.–57,54. km). Būvdarbu izmaksas 17,11 milj. eiro (ar PVN); ERAF līdzfinansējums 85%.
• Autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) pārbūve posmā no Madlienas līdz autoceļam Tīnūži–Koknese (P80) (47,20.–60,29. km). Būvdarbu izmaksas 10,71 milj. eiro (ar PVN); ERAF līdzfinansējums 85%.
• Autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) pārbūve posmā no Labraga līdz Vērgalei (43,2.–63,0. km). Būvdarbu izmaksas 10,62 milj. eiro (ar PVN); ERAF līdzfinansējums 85%. Darbi turpināsies 2019. gadā.
• Tilta pār Daugavu atjaunošana uz Daugavpils apvedceļa (A14) 12,97. km. Būvdarbu izmaksas 1,38 miljoni eiro (ar PVN); valsts budžeta finansējums. Darbi turpināsies 2019. gadā.
• Tilta pār Abavu pārbūve uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120) 27,8. km. Būvdarbu izmaksas 0,96 milj. eiro (ar PVN); valsts budžeta finansējums.
• Kaķupītes caurtekas pārbūve uz Vidzemes šosejas (A2) 85,6. km. Būvdarbu izmaksas 0,86 milj. eiro (ar PVN); valsts budžeta finansējums. Darbi turpināsies 2019. gadā.

Katru gadu valsts autoceļu uzturēšanai un remontdarbiem būtu nepieciešami 636 miljoni eiro. Pagājušajā gadā kopējais finansējums bija vien puse no nepieciešamā – 285 miljoni eiro, ko veidoja Eiropas Savienības fondu finansējums 102 miljonu eiro apmērā un valsts budžets – 183 miljoni eiro.

Vairāk objektu

Pagājušā gada sākumā valsts autoceļu tīklā bija plānoti darbi 152 objektos, no tiem 26 – finansēti no Eiropas Savienības fondiem, bet 126 – no valsts budžeta. Kopumā dažādu veidu darbi tika plānoti 1200 kilometru garumā. Apkopotā LVC statistika par paveikatjiem darbiem pērn gan liecina, ka kopumā paveikti darbi 183 objektos, tai skaitā uz 27 tiltiem, kā arī astoņos atsevišķos satiksmes drošības paaugstināšanas objektos.

Kapitālieguldījumi veikti 826,54 km valsts autoceļu. No tiem 176,27 kilometri atjaunoti, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, bet atlikušie 650,27 kilometri – izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

Kvalitāte uzlabojas

LVC ir lielākais ceļu būvdarbu pasūtītājs Latvijā. Uzņēmums norāda, ka pēdējo piecu līdz sešu gadu laikā ir būtiski pieaugušas kvalitātes prasības, ieviešot piecu gadu garantiju, ieviesta arī stingrāka kontroles sistēma, tāpat daudz investēts ceļu laboratorijā un darbiniekos.  Ir izveidots Autoceļu kompetences centrs, kurā darbojas arī LVC Ceļu laboratorija – vislabāk aprīkotā laboratorija, kas var veikt daudzveidīgas kvalitātes pārbaudes un testus. Katru gadu tiek arī pilnveidotas ceļu specifikācijas, atbilstoši kurām tiek projektēti un veikti būvdarbi. Arī sabiedrībai ir augstas prasības pret ceļu būvdarbu kvalitāti.

Pārbaudot kvalitāti, tiek vērtēti visi izbūvējamie slāņi, bet asfaltbetona kārtā lielākā uzmanība tiek pievērsta tiem parametriem, kuri visvairāk interesē ceļa lietotājus, proti, līdzenums, saķeres un horizontālie apzīmējumi un vizuālais izskats. Galvenās neatbilstības, kas parasti tiek konstatētas būvdarbu novērtēšanas procesā ir  neatbilstošs nesaistītu minerālmateriālu granulometriskais sastāvs. Tāpat tiek atklāts neatbilstošs sablīvējums asfalta kārtās, neatbilstošs līdzenums un neatbilstošs uzklātā asfalta biezums.

2018. gadā veiktās ceļu kvalitātes pārbaudes

• 15,07 tūkst. testu no būvmateriālu paraugiem
• asfaltbetona virskārtas saķeres koeficienta noteikšana ar griptesteri 600,75 tūkst. joslas km
• ceļa seguma līdzenuma mērījumi ar lāzerprofilogrāfu 708,83 tūkst. joslas km
• asfaltbetona segas biezuma noteikšana ar GPR 63,53 joslas km
• 789 ceļa horizontālo apzīmējumu atstarošanās īpašību atbilstības noteikšana mērījumi
• 307 slīdes pretestības mērījumi
• 332 ceļa virsmas raupjuma noteikšana mērījumi
• 18 statiskās slogošanas plātnes testa mērījumi
• 18 ceļa segas nestspējas noteikšana ar deflektrometru mērījumi.

Runājot tieši par pagājušo gadu, visbiežāk konstatētās neatbilstība ir putekļu saturs no karjeriem piegādātajos materiālos. Tas ir skaidrojams ar lielu būvdarbu apjomu uz grants ceļiem, kur šie materiāli tika izmantoti lielos daudzumos. Savukārt visdārgākās pārbūves būvniekiem bijušas tieši asfalta ieklāšanas procesa neatbilstību dēļ.

Kopumā no 124 novērtētiem objektiem 51 ir atklātas neatbilstības – granulometrijā, līdzenumā un poru saturā.

Būvniekiem pērn nav izdevies izsprukt no līgumsodiem. Gandrīz visi 44 līgumsodi piemēroti par satiksmes organizācijas un pievedceļu uzturēšanas pārkāpumiem, kā arī termiņu kavējumiem.

Jāatgādina, ka neatbilstošas kvalitātes gadījumos būvniekiem ir jāizlabo neatbilstības, bet nelielas atkāpes, kuras nav lietderīgi labot, tiek pieņemtas, vienojoties par papildu garantijas saistībām, kā arī samazinātu cenu. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, testi uzrāda, ka samazinās konstatēto gadījumu skaits un samazinās neatbilstību lielums. Vērtēšanas metodika 2018. gadā nav mainījusies, taču veiktie testi uzrādījuši mazāk neatbilstību. Piemēram, cenu samazinājums par atkāpēm, kuru labošana nav bijusi lietderīga, šogad būs piemērots 47 gadījumos par kopējo summu 122, 8 tūkst. eiro, bet papildu garantijas un grozījumi līgumā – 16 gadījumos.

2018. gadā būvniekiem bija jāpārbūvē šādi posmi:

• P20 Valmiera–Cēsis–Drabeši km 29,52–39,73 (virskārtas pārbūve 185 m²);
• V636 Krāslava–Izvalta–Šķeltova–Aglona km 0,567–1,143 (virsmas apstrādes pārbūve visā posmā);
• V748 Pelēči–Aizkalne–Korsikova km 7,5–13,09 (virsmas apstrādes pārbūve neatbilstošos posmos);
• Gājēju un velosipēdistu celiņš gar a/c P97 Jelgava–Dobele–Annenieki, km 34,00–37,16 (dilumkārtas pārbūve visam veloceliņam).

Gatavi jaunajai sezonai

Šogad lielākie ceļu pārbūves projekti būs pie Bērzkroga, kur darbi tika uzsākti jau pērn. Proti, darbus par 10,5 milj. eiro (ar PVN) veic Igaunijas uzņēmums AS Trev–2 Grupp. Savukārt vēl viens vērienīgs projekts, kas tiks uzsākts šogad ir tā saucamais Sēnītes projekts. Konkursā par būvdarbu veikšanu «Valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža posma km 25,50-39,40 (abas brauktuves) un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera posma km 0,00-1,65 segas pārbūve (pastiprināšana)» uzvarēja piegādātāju apvienība Binders un ACB. Apvienības piedāvātā cena 38,5 milj. eiro bez PVN bija viszemākā. Projekta realizācijas ietvaros paredzēta Straujupītes caurtekas pārbūve, kā arī mazāku caurteku pārbūve un tīrīšana, gājēju tuneļa Sēnītes satiksmes mezglā atjaunošana, 14 autobusu pieturvietu atjaunošana un 6 paviljonu izbūve. Tiks nomainītas un izbūvētas transporta un gājēju drošības barjeras, uzstādīti drošības žogi brauktuvju sadalošajā joslā, atjaunots gājēju luksofors un ceļa apgaismojums Vangažos. Tiltam pār Gauju (A3) tiks mainīts asfaltbetona segums.

Kopumā uz šā gada sākumu jau bija izsludināti iepirkumi 26 nākamās sezonas būvdarbu objektiem. No tiem 21 būvniecības objektu paredzēts finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, bet piecos – par KF un ERAF fondu līdzekļiem. Tāpat spēkā ir pērn noslēgtās vispārīgās vienošanās trīs gadu periodam par nesaistītu minerāmateriālu seguma atjaunošanas darbu veikšanu (grants segums) un ar bitumenu saistītu segumu (asfalts vai melnais segums) atjaunošanu un virsmas apstrādi. 15 objekti ir pārgājuši uz šo gadu no 2018. gada. Plānots, ka 2019. gadā būvdarbi notiks 90 objektos.