Latvijas Autoceļu uzturētājs pārskatījis savu darbību, lai esošā finansējuma ietvaros spētu paveikt vairāk darbu. Tā norāda VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors. Ir izvērtēta LAU darbība, un šajā ziemas sezonā jau panākts pozitīvs efekts, piemēram, samazinot sāls kaisīšanas laukumu uz valsts ceļiem. Tāpat ir uzsākts sensoru pilotprojekts, kas ļauj saņemt informāciju par ceļu stāvokli ātrāk un līdz ar to rīkoties operatīvi.

Kas ir paveikts pēdējā gada laikā?

Finansējums autoceļu uzturēšanai ik gadu ir tik, cik ir, līdz ar to nekāds pieaugums nebija plānots. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kolēģu veiktie pētījumi apliecināja to, ka esošais finansējums nav pilnvērtīgs, lai nodrošinātu visus nepieciešamos uzturēšanas darbus. Tāpēc  vienīgais ceļš ir meklēt iekšējās rezerves, lai sasniegtu mums noteikto mērķi un varētu izpildīt pēc iespējas vairāk darbu. Mums bija jāmeklē iespējas iekšējo procesu organizācijā un resursu efektivizācijā. Proti, veidus kā varam mazināt mūsu darbu izcenojumus. Kopumā tie ir vairāk nekā 200 darbu veidu.

Un kādi ir secinājumi?

Esam izvērtējuši pirmos ziemas sezonas mēnešus novembri un decembri, tie darba apjomi, ko esam paveikuši šajā laikā, ir paveikti par 17 % efektīvāk. Ja mēs šos darbus veiktu ar iepriekšējās sezonas cenām, valstij tas būtu bijis krietni dārgāk. Līdz ar to ir sasniegti arī taustāmi rezultāti. Tāpat mēs mazliet pārskatījām uzņēmuma esošo organizatorisko struktūru, kā tajā tiek veikti procesi. Ja iepriekš uzsvars vairāk bija uz decentralizāciju un pilnvaras un atbildības deleģētas ceļu rajoniem, tad šobrīd daļu no šīm funkcijām esam centralizējuši un izveidojuši vienotu pieeju, skatoties, kur ir labās prakses un piemēri. Un tam ir rezultāti. Tas attiecas arī uz tehniskā parka izmantošanu, jo mums ir nepieciešams optimālais tehnikas skaits. Visi mūsu resursi ir plānoti, pieņemot maksimālās noslodzes, kā šajā ziemā, kad strādājam ar pilnu jaudu. Līdz ar to aktualizējas jautājums par sezonalitāti, jādomā, kā nodarbināt darbiniekus un izmantot resursus efektīvāk arī tad, kad noslodze nav 100%. Tāpat domājam, kā nodrošināt tādu darbības modeli, lai nebūtu jātur liekas tehnikas vienības. Proti, kā tās piesaistīt nepieciešamības gadījumā. Mums deleģējuma līgumā ar valsti tas nav noteikts, un līdzekļi inovāciju ieviešanai nav paredzēti, bet ir lietas, ko mēs arī paši varam darīt. Šobrīd mums ir divi projekti, viens ir tieši saistīts ar ceļu kaisīšanu. Esam nedaudz pamainījuši kaisīšanas platumus – samazinājuši tos.

Maina tehniku

2018./2019.gada ziemas sezonā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs  samazinājis kaisāmā sāls daudzumu,  ar ko tiek apstrādātas brauktuves. Līdz šim sāls tika kaisīta visā brauktuves platumā (piemēram, 9 m), bet šoziem kaisīšana notiek šaurākā platumā. Satiksmes intensitātes un brauktuves šķērskrituma rezultātā, sāls, kas atradās ceļa malās, tika izsvaidīta un nonāca nomalēs. Samazinot kaisīšanas platumu, satiksmes drošība tiek nodrošināta iepriekšējā līmenī, bet tiek samazināti izdevumi un kaitējums videi, ko rada ceļmalās nonākusī sāls.

Slīdamības samazināšanas tehnoloģijas

Asfalta segumam

Mitrais sāls – līdz -10 grādiem

Smilts-sāls maisījums – zem -10 grādiem

Grants segumam

Smilts vai sīkšķembas

Rievošana – piebraukta sniega vai apledojuma biezumam jābūt vismaz 5 cm

AVOTS: LAU

Vai jūtat, ka tas ir devis kādus rezultātus?

Šie ir tie iepriekš minētie 17 %. Tas, protams, nav tikai sāls efekts, bet arī citu lietu kopums, tomēr tas ir viens no iemesliem, kāpēc šogad izmaksas uz veicamo darbu apjomu ir samazinājušās. Kas ir svarīgi – negatīvu efektu uz satiksmes drošību tas nav atstājis. Otrs ir mobilo sensoru projektos. Mums kā operatīvo darbu veicējiem svarīgi saņemt laicīgi informāciju par ceļu stāvokli. Šobrīd ir divi veidi, kā mēs šo informāciju varam saņemt. Viens ir no meteostacijām, kuru pārklājums nav pietiekams, līdz ar to mēs nevaram iegūt pilnvērtīgu informāciju. Otrs veids ir mūsu darbinieku veiktā fiziskā ceļu apsekošana. Bieži vien šo iemeslu dēļ lēmumi ir novēloti un ne vienmēr operatīvi. Pilotprojekts par sensoru ieviešanu tika uzsākts sadarbībā ar vairākiem partneriem. Gan pasažieru pārvadātāju, gan pasta pārvadātāju tehnikas vienības tika aprīkotas ar kopumā desmit sensoriem, kas, pārvietojoties pa ceļiem, nolasa ceļa virsmas stāvokli un tālāk nosūta informāciju mūsu darbiniekiem ar mērķi iegūt vairāk datu efektīvākai darba plānošanai. Pirmie rezultāti rāda, ka šis tehniskais risinājums strādā un datu ticamība ir 90%. Informāciju, ko saņemam no sensoriem, mēs izlases veidā arī pārbaudām klātienē un situācija atbilst tam, ko rāda sensori. Līdz ar to tie ir uzticami dati. Šie sensori ir labs palīgs no rīta, kad notiek pirmā lielā darbu plānošana. Tāpat tas ir papildu instruments visas dienas garumā, jo varam sekot līdzi laika un ceļu stāvokļa izmaiņām, tādējādi arī savlaicīgāk rīkoties. Nākamais solis būs izvērtēt visu iegūto informāciju. Optimāli noteikti ir šos sensorus izmantot uz A un A1 klases ceļiem. Tāpat ir jāidentificē partneru loks, ar ko mēs varētu strādāt nākamajā sezonā. Tas varētu nozīmēt arī izmaiņas mūsu dežūrdienesta darbībā. Pilnvērtīgs izvērtējums būs sezonas beigās.

Cik ātrs ir reaģēšanas laiks, kopš tiek saņemta informācija?

Tehnika ir gatava reaģēt 24 stundas diennaktī, bet šo laiku nosaka ceļu uzturēšanas klase, pēc tās arī tiek strādāts prioritārā secībā. Tomēr mēs cenšamies visu paveikt ātrāk un visbiežāk tā arī notiek. Svarīga ir arī tiešā komunikācija ar iesaistītajām pusēm, piemēram, pašvaldībām, pārvadātājiem utt. Mēs varam pārplānot savu darbu, lai, piemēram, veiktu ceļa apstrādi pirms pasažieru autobusa plānotā reisa. Tādējādi mēģinot savu darbību vairāk virzīt uz ceļu lietotāju vajadzībām.

Cik liels ir finansējums ceļu uzturēšanai šajā sezonā?

Finansējums tiek piešķirts gadam un nav iezīmēts, cik konkrēti ir ziemas un cik vasaras sezonai. Ziemas sezona ir tas periods, kad mums ir jādara darbi atbilstoši laika apstākļiem un Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd uz visu gadu mums ir piešķirts 61 miljons eiro, cik mēs šai sezonā iztērēsim, atkarīgs no tā, kāda būs ziema, vai būs agrais pavasaris. Protams, šobrīd mēs redzam, ka ziemas sezonā darbu plānošanas konteksts ir tāds, ka viss jādara pārdomātāk, saglabājot izvirzītās prasības un nepieļaujot nekādus kompromisus attiecībā uz ceļu drošību. Tā ir mūsu atbildība šo finansējumu gada griezumā izmantot atbildīgi.

Kuri ir tie uzturēšans darbi, kas izmaksā visdārgāk?

Ziemā autoceļu uzturēšana nozīmē šo ceļu kaisīšanu un tīrīšanu, tas veido lielāko darbu daļu. Melnā seguma un A, A1 klases ceļu uzturēšana prasa lielāko finansējumu, jo tur ne tikai ir jāveic sniega tīrīšana un ceļa kaisīšana, kad tie ir slideni, bet ir jāveic arī preventīvā kaisīšana, ko nosaka normatīvie akti. Proti, ja temperatūra ir ap nulli, kaisīšana ir jāveic, lai arī varbūt apledojums vēl neveidojas. Tam arī ziemas sezonā tiek atvēlēts un izlietots visvairāk līdzekļu.

Vai esat pētījuši, kā notiek ceļu apstrāde citās valstīs? Vai sāls arī tur ir populārākais reaģents?

Sāls kā pamatelemets tiek izmantots faktiski visur. Gan Centrāleiropā, gan Amerikā, gan Kanādā un citur. Jautājums ir par to, kā atrast risinājumus, kas paredz vismazāko šo sāls izmantošanas daudzumu, bet vienlaicīgi ar vislielāko efektu. Viens virziens ir maisījumi ar dažādu sāls daudzumu un citiem piemaisījumiem, bet otrs virziens ir kaisīšanas tehnika. Proti, kā šis maisījums tiek izkaisīts uz ceļiem. Šajā virzienā tiek daudz strādāts. Kā jau minēju, arī mēs esam samazinājuši sāls kaisīšanas platumu uz ceļiem, balstoties uz citu valstu pieredzi. Sāls ir lētākais un efektīvākais reaģents šobrīd, un neviens pagaidām negrasās no tā atteikties.

Cik labā stāvoklī ir LAU tehnikas parks?

Autoparka atjaunošana secīgi notiek katru gadu un mēs nodrošinām atbilstoši šā brīža situācijai nepieciešo tehniku. Bažas par to, ka esam kaut kur vakardienā ar mūsu tehniku, nav pamatotas.

Uzturēšanas darbi, kas veikti uz valsts autoceļiem janvārī (01.11.2018.–25.01.2019.)

• 44 578 km autoceļu attīrīti no sniega
• 41 305 pārgājiena km atsevišķas brauktuves joslas attīrītas no sniega
• 166 690 km autoceļu attīrīti no sniega, vienlaicīgi kaisot mitro sāli
• 7495 pārgājiena km brauktuves joslas attīrītas no sniega, vienlaicīgi kaisot mitro sāli
• 6227 pārgājiena km atsevišķas brauktuves joslas attīrītas no sniega, vienlaicīgi kaisot smilts-sāls maisījumu
• 10 682 pārgājiena km attīrīti no sniega, vienlaicīgi kaisot smilts-sāls maisījumu
• 4129 km samazināta slīdamība ar smilti vai šķembiņām;
• 293 197 km samazināta slīdamība ar mitro sāli
• 39 153 pārgājiena km samazināta slīdamība, izveidojot rievas apledojumā

AVOTS: LAU