Igaunijas valdība valsts autoceļiem šogad piešķīrusi finansējumu 272 milj. eiro apmērā; plānots rekonstruēt ceļus aptuveni 170 kilometru garumā.

Latvija dažādās jomās bieži vien tiek salīdzināta ar kaimiņieni Igauniju. Arī valsts autoceļu stāvoklis nav izņēmums. Tāpēc nākas dzirdēt, ka pārbarucot Latvijas–Igaunijas robežu nokļūsti pavisam citā pasaulē. Tomēr, lai gan ceļi tiešām Igaunijā ir tehniski labākā sāvoklī nekā Latvijā, arī kaimiņi sastopas ar līdzīgām problēmām kā Latvija, intervijā Autoceļu avīzei atklāj Igaunijas autoceļu administrācijas vadītājs Prīts Sauks (Priit Sauk) – es nezinu kā īsti pareizi latviskot). Iespējams, ka tuvāko gadu laikā finansējums valsts autoceļiem var krasi samazināties, līdz ar to arī bremzējot ceļu attīstību. Tomēr, neskatoties uz to, igauņi spēj ceļu projektos iekļaut vairāk risinājumu, kas saistīti ar satiksmes drošības uzlabošanu. Interesanti, ka lielākā daļa Igaunijas sabiedrības ir sapratuši, ka visiem ceļiem nav jābūt ar asfalta segumu. Autoceļu būvniecībā ik gadu tiek ieguldīti aptuveni 60 miljoni eiro.

Iegulda galvenajos

“Arī mūsu ceļus, tāpat kā Latvijā, salīdzina ar tuvākajiem kaimiņiem – latviešiem un lietuviešiem, savukārt ar Skandināvijas valsts autoceļu stāvokli mūsu ceļus tik bieži nesalīdzina. Pārsvarā valda uzskats, ka Igaunijas autoceļi ir nedaudz labāki nekā Latvijā, bet sliktāki nekā Lietuvā. Kā zināms, Lietuvā atļautais braukšanas ātrums ir lielāks nekā Latvijā un Igaunijā, iespējams, tas ir šī lielāka atļautā braukšanas ātruma faktors, kas liek domāt, ka ceļi ir labāki. Igaunijā mēs visvairāk līdzekļu investējam valsts galvenajos autoceļos, jo transportlīdzekļu kustība pa šiem ceļiem ir intensīvāka. Protams, ka cilvēkus, piemēram, no Dienvidigaunijas, kas ne tik bieži brauc uz Tallinu, satrauc to ceļu stāvoklis, pa kuriem viņi pārvietojas ikdienā. Jāatzīst, ka šo mazākas nozīmes ceļu stāvoklis ir nedaudz sliktāks nekā galveno valsts autoceļu,” stāsta P. Sauks. Viņš gan piebilst, ka faktiski visur ir šāda situācija. Arī citas valstis sākotnējo akcentu liek tieši uz galveno valsts autoceļu sakārtošanu. Runājot par ceļu stāvokli P. Sauks norāda, ka to ceļu skaits, kuru stāvoklis vērtējams kā ļoti labs, ik gadu palielinās. Līdz ar to likumsakarīgi, ka to ceļu, kuru stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, skaits samazinās.

Vispārēja informācija par ceļiem Igaunijā

• Valsts ceļi 16 605 km
• Galvenie ceļi 1 609 km
• Reģionālie ceļi 2 405 km
• Vietējie ceļi 12 481 km
• Savienojuma ceļi 110 km
• Pašvaldību ceļi 23 970 km
• Gājēju celiņi un veloceliņi 545 km
• Privātie un meža ceļi 18 398 km

AVOTS: Igaunijas Autoceļu administrācija

Pagājušajā gadā Igaunijā rekonstruēti valsts autoceļi 170 kilometru garumā, arī šogad iecerēts to darīt tādā pašā apjomā. Izbūvēti ir ceļi 26 kilometru garumā, šogad tie būs desmit kilometri. Tāpat 1374 kilometru garumā ir veikta uzturēšana uz ceļiem ar asfalta segumu, bet 451 kilometra garumā uz ceļiem ar grants segumu. Jautāts, kādas ir šī gada prioritātes attiecībā uz valsts autoceļu attīstību un uzturēšanu, Igaunijas Autoceļu administrācijas vadītājs P. Sauks skaidro, ka visvairāk līdzekļu ir piešķirts ceļu attīstībai. Piemēram, šobrīd tiek būvēts lielākais jaunais autoceļš no Tallinas Tartu virzienā 40 kilometru garumā. Šobrīd ir paveikti aptuveni 35% darba. “Mēs šos būvdarbus esam sadalījuši uz pieciem gadiem, un 2022. gadā 40 kilometru garajam jaunajam ceļam ir jābūt gatavam. Šajā vietā ceļa pirms tam nebija, tas tiek būvēts no nulles,” norāda P. Sauks.

Igaunijā mēs visvairāk līdzekļu investējam valsts galvenajos autoceļos, jo transportlīdzekļu kustība pa šiem ceļiem ir intensīvāka.

Igaunijā ik gadu tiek izbūvēti lielāki vai mazāki jauni ceļu posmi vai satiksmes mezgli, bet minētais projekts ir lielākais pēdējo gadu laikā. Tāpat ir paplašināts arī Tallinas apvedceļš. Šogad plānots uzsākt vēl divu posmu būvniecību uz autoceļa, kas ved uz Pērnavu – VIA Baltica. Iecerēts, ka šajos posmos tiks ieviests 2+1 satiksmes organizācijas princips, jo te transporta intensitāte nav tik liela. No satiksmes drošības viedokļa raugoties, labāk būtu ieviest 2+2 principu, bet tas neļautu izbūvēt tik daudz kilometru, cik iecerēts.

Iespējams, arī mums ir laiks godīgi pateikt, ka ne visiem ceļiem ir jābūt ar asfalta segumu.

Tāpat Narvas virzienā aptuveni 90 kilometru garumā ir izbūvēts ceļš, ieviešot 2+2 modeli. Šajā posmā vēl palikuši 12 kilometri, kas arī pārtaps par 2+2 modeli. Kopumā šogad tāpat kā iepriekš lielākās investīcijas tiks ieguldītas valsts galvenajos autoceļos, jo tur ir lielāka satiksme un vairāk bojā­gājušo. Protams, neaizmirstot arī mazākas nozīmes ceļus.

Finansējuma jautājums

Šogad valsts finansējums Igaunijas ceļiem ir 272 miljoni eiro. No tiem uzturēšanai ir atvēlēti 143 miljoni eiro, bet attīstībai 129 miljoni eiro. Tas ir vairāk nekā Latvijas gadījumā – pie mums valsts finansējums pat nesasniedz simts miljonus eiro.

Ir jāsaprot, ka ceļi ir ilgtermiņa projekti un situācija neizmainās vienas dienas laikā.

Jāmin, ka abas pārējās Baltijas valstis ir izvēlējušās atšķirīgu finansēšanas modeli. Proti, ja Latvijā lielāko daļu no kopējās summas vairākus gadus veidoja Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, tad Lietuvā un arī Igaunijā  ir otrādi. “ES fondu finansējuma daļa ceļu jomā Igaunijā ir salīdzinoši neliela. Pēdējā plānošanas periodā mums ir iedalīti 200 miljoni eiro. Aptuveni 150 miljoni eiro jau ir izmantoti, līdz ar to ir atlikuši 50 miljoni eiro. Ik gadu no ES fondu līdzekļiem mēs izlietojam aptuveni 30 miljonus eiro. Mūsu vēlme palielināt valsts finansējumu pēc 2021. gada, protams, ir saistīta ar to, ka ES līdzekļi vairs nebūs pieejami,” skaidro P. Sauks. Viņš norāda, ka budžets valsts autoceļiem tiek plānots ilgtermiņā. Igaunijas valdība šobrīd ir apstiprinājusi ilgtermiņa programmu līdz 2022. gadam attiecībā uz pieejamo budžetu valsts autoceļiem.  “Līdz ar to mums ir zināms, kas mūs sagaida nākotnē, un tas palīdz plānot veicamos darbus uz priekšu. Ja paraugāmies uz šo gadu un uz nākamo gadu, tad var teikt, ka ceļu nozarei tie būs salīdzinoši veiksmīgi, jo ir piešķirts no valsts puses atbilstošs finansējums. Protams, ka mēs vēlētos vairāk, bet katrs papildus miljons ir svarīgs,” norāda P. Sauks. Tomēr, runājot par tālāko ainu, viņš nav tik optimistisks, jo pēc 2020. gada iezīmējas finansējuma apjoma krass kritums. Piemēram, 2021. gadā autoceļu attīstībai paredzēti vien 90 miljoni eiro, bet uzturēšanai 140 miljoni eiro. Ceļu administrācijas vadītājs gan bilst, ka 3. martā notika Igaunijas parlamenta Rīgikogu vēlēšanas, līdz ar to minētais plāns varētu tikt grozīts, jo jau tagad var prognozēt, ka plānotais finansējums būs nepietiekams, lai attīstītu ceļus tādā līmenī, kā tas noticis līdz šim.

Ir svarīgi noteikt, vai ceļi tiks nodoti brīvprātīgu sarunu rezultātā, vai arī tas būs noteikts ar likumu. P. Sauks ir pārliecināts, ka tas ir jānosaka ar likumu, jo, ja notiks tirgošanās, rezultāti izpaliks.

Uz jautājumu, kā minētais valsts piešķirtā finansējuma plāns tapis, P. Sauks norāda, ka tas bijis politisks lēmums. Autoceļu administrācijai ir cieša sadarbība ar Igaunijas Satiksmes ministriju, kas administrācijai jautā, kādas ir konkrētās vajadzības un kādus projektus ir iecerēts realizēt. “Mēs piedāvājam savu variantu, bet attiecībā uz finansējuma piešķiršanu, valdība ir tā, kas pieņem gala lēmumu, kur izlietot budžeta līdzekļus un kādām nozarēm piešķirt finansējumu.

Drīzumā ir jāsāk realizēt arī dzelzceļa projektu Rail Baltica, kam arī ir nepieciešams valsts finansējums. Mums paskaidroja, ka valstij ir jāiegulda līdzekļi dzelzceļa attīstībā un nākamajā ES fondu finansēšanas periodā līdzekļi vairāk tiks novirzīti šim mērķim, nevis autoceļiem. Līdz ar to pagaidām neesam ļoti optimistiski noskaņoti,” piebilst P. Sauks. Jautāts, vai ir padomā kāds plāns B, ja patiesi finansējums samazināsies, viņš norāda, ka būs jāsāk sarunas ar jauno valdību par iespējām. Situācija satrauca arī ceļu nozares uzņēmumus, kas arī vērsušies pie esošās valdības ar jautājumiem par nākotni. Jāmin, ka aptuveni piecus gadus atpakaļ Igaunijā darbojās Autoceļu fonds ar mērķi piesaistīt akcīzes nodokli. Tomēr tika pieņemts lēmums, ka visi nodokļi ies kopējā valsts budžetā un no šī kopējā budžeta izdalīti līdzekļi autoceļiem. “Šobrīd, raugoties nākotnē, ir paredzams finansējuma samazinājums, bet cerams, ka kaut kas mainīsies. Ir jāsaprot, ka ceļi ir ilgtermiņa projekti un situācija neizmainās vienas dienas laikā,” uzsver P. Sauks.

Visus nevajag

Aptuveni pirms sešiem gadiem Igaunijā tika uzsākta programma, kas paredz līdz 2030. gadam ceļus ar grants segumu pārklāt ar bitumena un šķembu maisījumu, veikt tā saucamo dubultās virsmas apstrādi. Tomēr šobrīd, apzinoties situāciju, plāni ir mainījušies, jo trūkst resursu un arī nav vajadzības visus ceļus pārklāt ar segumu. To ir sapratusi arī sabiedrība.

Uz jautājumu, kā panākta sabiedrības sapratne, P. Sauks norāda: “Svarīgi ir parādīt, cik daudz automašīnas pārvietojas pa šiem ceļiem. Ja parāda, ka pa mazajiem ceļiem dienas laikā nepārvietojas vairāk kā desmit automašīnu un paskaidro, ka mums nav tādu resursu, lai investētu šajos ceļos, sabiedrība saprot.  Piemēram, Somijā, uz kuru dodas mūsu speciālisti pieredzes apmaiņā, no mazajiem asfaltētajiem ceļiem ņem nost segumu un atkal ceļus pārklāj ar granti, jo šādu ceļu uzturēšana ir lētāka gan ziemā, gan vasarā. Es domāju, ka, iespējams, arī mums ir laiks godīgi pateikt, ka ne visiem ceļiem ir jābūt ar asfalta segumu.” Ir vairāki kritēriji pēc kuriem tiek izvēlēti tie ceļi, kas tiks pie seguma. Pirmkārt, tas ir atkarīgs no tā, cik liela ir ceļa noslodze. Tiek veikta transportlīdzekļu uzskaite, kas pārvietojas pa šiem ceļiem. Vispirms ar segumu tiek pārklāti tie ceļi, pa kuriem  diennaktī pārvietojas vairāk nekā 300 automašīnu.Šis mērķis faktiski ir sasniegts, un šobrīd jau tiek pētīti tie ceļi, pa kuriem diennaktī pārvietojas 200 automašīnu.

Paveikto darbu apjomi 2018. gadā/plānotie 2019. gadā

• Grants ceļi, kas remontēti ar apkopes metodi 451 km/274 km
• Asfaltētie ceļi, kas remontēti ar apkopes metodi 1374 km/1157 km
• Asfaltētie ceļi, kas laboti, tos rekonstruējot 252 km/ 177 km
• Kopumā rekonstruēti ceļi 170 km/ 170 km
• Izbūvētie ceļi 26 km/ 10 km
• Grants ceļi, kam uzlikts pārklājums 144 km/ 88 km

AVOTS: Igaunijas Autoceļu administrācija

Tomēr, skatoties kopumā, P. Sauks atzīst, ka ceļu apjoms, ko var atļauties pārklāt, ir salīdzinoši mazs. Pagājušā gada laikā tie bijuši tikai 144 kilometri. Šogad tie varētu būt 88 kilometri. Vidēji tie ir simts kilometri gadā. “Sabiedrība ir sapratusi, ka visi ceļi netiks asfaltēti un lielu spiedienu vairs neizjūtam. Tieši otrādi, notiek sarunas un tiek veikts pētījums, ka, iespējams, mazos ceļus varētu nodot īpašumā pašvaldībām. Protams, valstij ir jāpiešķir šīm pašvaldībām finansējums ceļu apsaimniekošanai un remontiem.

Kopumā tie ir aptuveni četri tūkstoši kilometru, lielākoties bez seguma,” situāciju skaidro P. Sauks. Tās pašvaldības, kuras ir spēcīgākas, ir ar mieru pārņemt ceļus savā pārziņā un rūpēties par tiem, bet tās, kuras ir vājākas norāda, ka nav tik kompetentas šajos jautājumos, kā arī tām trūkst līdzekļu, līdz ar to ceļu stāvoklis nākotnē varētu vēl vairāk pasliktināties. Ir svarīgi noteikt, vai ceļi tiks nodoti brīvprātīgu sarunu rezultātā, vai arī tas būs noteikts ar likumu. P. Sauks ir pārliecināts, ka tas ir jānosaka ar likumu, jo, ja notiks tirgošanās, rezultāti izpaliks. Šobrīd jau ir veikti aprēķini, cik daudz līdzekļu ir nepieciešams piešķirt pašvaldībām no valsts budžeta, lai tās varētu uzturēt šos ceļus. Lielākajā daļā gadījumu pašvaldības ir ar mieru. Pētījumu par labāko pārejas procesu veic Igaunijas Satiksmes ministrija kopā ar Finanšu ministriju. Jāpiebilst, ka Igaunijā jau ir notikusi pašvaldību reforma, kuras rezultātā ir palikušas kopumā 80 pašvaldības.

Drošība vispirms

Kā zināms, autoceļu tehniskais stāvoklis vistiešākā veidā ir saistīts ar drošību uz tiem. Pirms diviem gadiem Igaunijas valdība apstiprināja Ceļu satiksmes drošības programmu 2016.–2025. gadam un tās īstenošanas plānu 2016.–2019. gadam. Programma nosaka ceļu satiksmes drošības principus nākamajai desmitgadei. Šie principi tiks ievēroti, izstrādājot valsts ceļu satiksmes drošību.

Sabiedrība ir sapratusi, ka visi ceļi netiks asfaltēti un lielu spiedienu vairs neizjūtam.

Ceļu satiksmes drošības programmai ir visaptveroša pieeja, tās mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto cilvēku skaitu, lai vidējais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2023.–2025. gadā nepārsniegtu 40 cilvēku gadā un vidēji nopietni ievainoto cilvēku skaits 330 cilvēkus gadā. Pamats šai filozofiskajai pieejai ceļu satiksmes drošībā ir Vision Zero.  “Ja runājam tieši par ceļiem, ir pieņemts lēmums, ka uz valsts galvenajiem autoceļiem, ja tiek veidots jauns ceļš vai veikta rekonstrukcija, ir jāveic ceļu satiksmes drošības inspekcija jeb audits. Vispirms ir skice, kas tiek nodota neatkarīgam uzņēmumam vērtēšanā, kas izvērtē to no drošības viedokļa. Pēc tam, kad projekts ir gatavs, tiek veikts vēl viens audits, un kad ceļš ir gatavs, pēc laika perioda atkal tiek veikta auditoru apskate, lai noskaidrotu, vai viss ir kārtībā, vai arī kaut kas ir jāmaina. Tas ir lielākais ieguldījums,” skaidro P. Sauks. Viņš uzsver, ka, realizējot ceļu projektus, galvenais ir drošība, nevis izbūvēt pēc iespējas lielāku kilometru skaitu. Līdz ar to ceļu būves projektos tiek iestrādāti dažādi satiksmes drošības risinājumi, kas arī tiek realizēti.

Kā piemēru var minēt dzīvnieku pārejas, kuru ierīkošana izmaksā salīdzinoši dārgi. P. Sauks atklāj, ka pirms katras būvniecības tiek veikta izpēte. “Piemēram, runājot par jau minēto jauno ceļu uz Tartu, tur 40 kilometru posmā ir jāuzbūvē divas šādas pārejas. Vairākus gadus veicām pētījumus, kā un kur dzīvnieki pārvietojas, lai pārejas tiktu uzceltas pareizajās vietās. Igaunijā tā ir obligāta prasība no Vides ministrijas puses, bez atļaujas no tās mēs nevaram sākt projektu. Jāmin, ka tiks uzstādīts arī pirmais dzīvnieku luksofors. Tas darbosies uz sensoriem un signalizēs vadītājiem, ka ceļam tuvojas dzīvnieks,” piebilst P. Sauks.