Latvijas uzņēmēji jau sāk gatavoties periodam, kad uz grants ceļiem iestāsies šķīdonis. Pirmajā marta nedēļā visā valstī masas ierobežojumi tika ieviesti vairāk nekā 160 grants ceļu posmos.

Latvijā no kopējā ceļu tīkla lielu daļu veido grants ceļi. Tie ir aptuveni 55%, līdz ar to, iestājoties pavasarim un atkusnim, šo ceļu stāvoklis pasliktinās un tas ietekmē krietnu daļu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju.

Šķīdoņa laikā braukšanas apstākļi uz grants ceļiem būtiski pasliktināsies, jo ceļa segas būs pārmitrinātas, zaudēs nestspēju.

Šķīdoņa laikā pārvietošanās pa grants ceļiem ir apgrūtinoša, kā arī tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi. Proti, tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Tas ir nepieciešams, lai šie grants ceļi netiktu sabojāti neatgriezeniski.  Jāmin, ka šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Piemēram, arī kaimiņos Igaunijā tiek noteikti identiski transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā, bet tiem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams pārvietoties pa šiem ceļiem, elektroniski tiek izsniegtas atļaujas.

Nodrošina, lai ir caurbraucami

Masveidā šķīdonis uz grants ceļiem šogad varētu iestāties vēlāk, ja piepildīsies meteorologu prognoze, ka arī martā ir gaidāmi sala periodi, norāda uzņēmumā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU). Pagājušajā gadā ilgstošo nokrišņu dēļ uz grants autoceļiem visā valstī šķīdonis bija iestājās jau janvārī. Šķīdoņa laikā braukšanas apstākļi uz grants ceļiem būtiski pasliktināsies, jo ceļa segas būs pārmitrinātas, zaudēs nestspēju, kā rezultātā veidosies bedres un iesēdumi. Šķīdonis uz grants ceļiem veidojas, kad uz autoceļa nonāk liels apjoms ūdens nokrišņu veidā vai kūstot sniegam, izteikti tas ir pavasarī un rudenī. Latvijas īpatnība ir tā, ka ceļi ar grants segumu ir vairāk nekā puse no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šķīdoņa laikā masas ierobežojumi tiek noteikti uz 90% valsts autoceļu ar grants segumu. Iestājoties šķīdonim, LAU galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts grantēto autoceļu caurbraucamību. Šķīdoņa laikā ceļu lietotājiem jārēķinās, ka uz grants ceļiem strauji veidosies bedres un iesēdumi, kurus pārmitrinātās segas konstrukcijas dēļ nebūs iespējams kvalitatīvi novērst ar autoceļu greiderēšanu un jauna materiāla iestrādi, tādēļ braukšanas apstākļi būs apgrūtināti. Greiderēšana, iesēdumu, bedru vai citu defektu novēršana ir iespējama, kad ceļš izžūst. Par to, kuros posmos šķīdoņa laikā tiek ierobežota smagā transporta kustība, lemj AS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzņēmēji atzīst, ka katru gadu ar bažām gaida pavasari, tomēr vienlaikus saprot, ka situācija ir atkarīga no laikapstākļiem.

Masveida greiderēšanas darbi, lai uzlabotu braukšanas apstākļus pa grants ceļiem, tiek uzsākti, kad ceļa segumi ir apžuvuši. Lai uzlabotu stāvokli uz grants autoceļiem, LAU veic ūdens atvades sistēmas sakārtošanu. Šo darbu laikā notiek grāvju, caurteku tīrīšana vai to bojāto posmu nomaiņa, nomaļu grunts apauguma noņemšana un krūmu pļaušana.

Ierobežojumi traucē uzņēmējdarbībai

Latvijā atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, un bez ierobežojumiem atļauts braukt tikai operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Šo satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija.

Katru gadu uzņēmēji aktualizē tēmu par grants ceļu stāvokli šķīdoņa laikā, jo tiek apgrūtināta kravu izvešana. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, lai nodrošinātu līdzsvarotu Latvijas attīstību, būtisks priekšnoteikums ir sakārtota infrastruktūra. Investīciju piesaiste un cilvēku mobilitāte nav iespējama bez ceļu un tiltu infrastruktūras. Tā ir galvenā biznesa artērija, kas veido arī darba devēju mobilitāti. Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka katru gadu ar bažām gaida pavasari, tomēr vienlaikus saprot, ka situācija ir atkarīga no laikapstākļiem.

Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka grants ceļu stāvoklis pavasarī šķīdoņa laikā ir ilgtermiņa jautājums, un politiski situācija nemainās, jo nav tādu resursu, lai savestu šos ceļus tādā kārtībā, lai atkusnis tos vairs neietekmētu. “To nav iespējams izdarīt ne divu, ne arī piecu gadu laikā. Pagājušajā gadā notika daudz darbu, lai savestu kārtībā ceļus. Līdzekļi tika iedalīti arī no Lauku attīstības fonda. Tomēr klimats Latvijā ir tāds, kāds ir. Atkusnis un šķīdonis sakrīt ar laiku, kad sākas lauku darbi pavasarī, kā arī turpinās izejvielu savākšana. Tāpat ir nepieciešams izvest dzīvniekus. Protams, ka šo ceļu stāvoklis ir problēma,” norāda J. Lazdiņš. Viņš gan piebilst, ka šī ziema ir bijusi labvēlīgāka. Kurzemē un Zemgalē, iespējams, ceļi spēs ātrāk nožūt un šķīdoņa periods varētu būt īsāks. Kopumā skatoties, viņš atzīmē, ka ir jāsadzīvo ar situāciju. Iespējams, nākotnē vajdzētu veicināt veiksmīgāku sadarbību starp lauksaimniekiem un ceļu uzturētājiem, ļaujot problemātiskos ceļu posmus sakārtot ar pašu lietotāju resursiem.

Masveida greiderēšanas darbi, lai uzlabotu braukšanas apstākļus pa grants ceļiem, tiek uzsākti, kad ceļa segumi ir apžuvuši.

Arī kūdras ieguves uzņēmuma SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens uzsver, ka visus nozares uzņēmumus ietekmē stāvoklis uz grants ceļiem pavasarī, un tas tiek gaidīts ar lielām bažām. “Mēs sekojam līdzi aktuālajai informācijai AS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā par to, kuri ceļu posmi tiks slēgti, lai varētu plānot savu darbību. Cenšamies arī finansiāli atbalstīt šo ceļu sakārtošanu cik iespējams, lai netiktu pārtraukta uzņēmuma darbība. Tomēr kopumā ik gadu ir grūti prognozēt, kādi būs laikapstākļi. Mēs arī saprotam, ka nav līdzekļu, lai savestu visus šos ceļus kārtībā, tomēr valstij būtu jādomā, kā atbalstīt uzņēmējdarbību un radīt apstākļus, lai uzņēmējiem būtu vēlme te darboties,” uzsver A. Gredzens.

Gadījumā, ja ceļa posma vienīgais vai gandrīz vienīgais lietotājs ir kāds uzņēmums, ir iespējams slēgt sadarbības līgumu.

Savukārt kokapstrādes uzņēmuma SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks atzīmē, ka šo apstākļu rezultātā uzņēmuma darbība var pilnībā apstāties, jo izvedamie koki atrodas pie šiem grants ceļiem. Līdz ar to rodas zaudējumi, jo katrai dienai ir noteiktas fiksētās izmaksas. Jautājums, vai tās būs iespējams atgūt, kad darbība atjaunojas. Viņš arī piebilst, ka būtiski ir uzlabot to ceļu stāvokli, pa kuriem notiek lielākā transporta kustība. Runājot par šo gadu, A. Araks bilst, ka daudz kur ceļu stāvoklis bija labs un transportam bija iespēja pārvietoties, tomēr sniegs, iespējams, atkal varētu situāciju pasliktināt.

Savukārt VAS Latvijas Valsts ceļi norāda, ka gadījumā, ja ceļa posma vienīgais vai gandrīz vienīgais lietotājs ir kāds uzņēmums, ir iespējams slēgt sadarbības līgumu par to, ka no LVC puses tiek atļauts braukt arī šķīdonī, bet uzņēmēji par saviem līdzekļiem šo posmu saved kārtībā un uztur.