Avots: Autoceļu  Avīze. 2019. gada jūnijs

Vasarā satiksme uz ceļiem kļūst intensīvāka un negadījumi notiek biežāk. Arī smagākie ceļu satiksmes negadījumi (CSN) visbiežāk notiek tieši siltajā periodā. Tāpēc ceļu satiksmes drošības jautājumi kļūst īpaši aktuāli.

Statistika rāda, ka bieži vien cilvēki savas spējas novērtē augstāk tieši labos laik­apstākļos, īpaši vasarā, kad ceļu segums ir labs, nav lietus, sniega un dubļu. Taču spēju pārvērtēšana noved pie traģiskajiem negadījumiem uz ceļa, jo fizikas likumus nevar apmānīt. Šogad Latvijā turpina saglabāties augsts satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija. Šā gada pirmajos četros mēnešos avārijās dzīvību zaudējuši 38 cilvēki, bet pērn identiskā laika posmā bija 35 bojāgājušie. Šogad arī nedaudz pieaudzis satiksmes negadījumu skaits. Minētajā laika periodā reģistrētas 6366 avārijas, kas ir par 139 negadījumiem vairāk nekā 2018. gadā. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 148 personas, kas ir par 12 cilvēkiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš.

Pārgalvīgi veicot apdzīšanas manevru, nepārliecinoties, vai spēs atgriezties savā braukšanas joslā, neizvēloties drošu braukšanas ātrumu, notiek frontālās sadursmes, kas ir vissmagākās.

Visas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmusies līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2010. gadu uz pusi samazināt avārijās bojāgājušo skaitu. 2010. gadā Latvijā avārijās bija 218 bojāgājušo. VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda lai samazinātu CSN bojāgājušo skaitu Latvijā, 2019. gadā satiksmes dalībnieku apziņas un attieksmes maiņai ir jābūt kardinālai. Viņš izsaka šaubas, vai Latvija spēs mērķi sasniegt, ņemot vērā, ka policijas rindas diez vai tiks ātri aizpildītas, ceļu infrastruktūras projekti un tehniskie kontroles līdzekļi vēl nebūs sagādāti pietiekamā daudzumā. Eksperti un atbildīgās institūcijas norāda, ka šis ir komplekss jautājums, kas ietver gan pašu cilvēku attieksmes maiņu, gan arī ceļu infrastruktūras sakārtošanu. Bieži vien kā iemesls avārijām tiek minēts, ka automašīnu vadītāji nav izvēlējušies atbilstošu braukšanas ātrumu vai arī bijuši pārgalvīgi uz ceļa, piemēram, veicot apdzīšanas manevrus nepārredzamos ceļa posmos.

ATTIEKSMES JAUTĀJUMS

VP min dažādus iemeslus pērn notikušajiem traģiskajiem negadījumiem uz valsts autoceļiem. Piemēram, 25 gadījumos automašīna ir iebraukusi pretējā joslā, septiņos gadījumos auto vadītāji nav ievērojuši priekšrocības zīmes, bet astoņos gadījumos bijuši citi iemesli. 13% negadījumu notikuši, automašīnām apgāžoties, 8% – ticis uzbraukts velobraucējiem, 4% – vadītāji uzbraukuši kādam citam šķērslim, vēl četriem negadījumiem ir bijuši citi iemesli.  Pagājušajā gadā valsts autoceļu tīklā notikuši 93 smagi ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gāja 102 cilvēki. Gadu iepriekš uz valsts autoceļiem bojāgājušo skaits bija 85, bet 2016. gadā – dzīvību zaudēja 109 cilvēki. VP norāda, ka iemesli 2018.  gada sliktajiem satiksmes drošības rādītājiem ir jau iepriekš vairākkārt publiski minētie, proti, ceļu policistu trūkums, neatbilstoša ceļu infrastruktūra un satiksmes dalībnieku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Joprojām visvairāk negadījumos cieš tieši gājēji. Četri no bojāgājušajiem gājējiem gulējuši uz brauktuves. “Iemesli atkal ir divi: gan pašu cilvēku attieksme, gan arī infrastruktūra, kas laikam ir viena no mūsu būtiskākajām problēmām. Protams, mēs saprotam, ka infrastruktūra netiks sakārtota tik ātri, cik mēs vēlētos, tāpēc gājējiem ir jālieto atstarojoši elementi. Tomēr cilvēki ir spītīgi, un bieži vien to nedara.

Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13%.

Šī problēma nav tikai ārpus apdzīvotām vietām, bet arī pilsētās. Pēc manām domām, ar nelieliem ieguldījumiem situāciju varētu uzlabot,” norāda N. Krapsis. Pēc viņa teiktā un statistikas datiem visvairāk negadījumu notiek uz valsts galvenajiem autoceļiem. Tas ir saistīts ar to, ka uz šiem ceļiem ir lielāka satiksmes intensitāte, kā arī lielākajā daļā gadījumu atļautais ātrums ir 90 km/h. Diemžēl ir maz ceļu, uz kuriem būtu joslu atdalošās barjeras, tāpēc, pārgalvīgi veicot apdzīšanas manevru, nepārliecinoties, vai spēs atgriezties savā braukšanas joslā, neizvēloties drošu braukšanas ātrumu, notiek frontālās sadursmes, kas ir vissmagākās. Uz jautājumu, ko darīt, lai situāciju uzlabotu, N. Krapsis ir diezgan skeptiski noskaņots: “Tiesiskais nihilisms Latvijā ir diezgan augstā līmeni. Visi saprot, ka zagt un laupīt ir prettiesiski un par to var saņemt cietumsodu. Savukārt daļa sabiedrības uzskata, ka satiksmes noteikumus var neievērot, un par to nekas īpašs nebūs. Te var vilkt paralēles ar cilvēku attieksmi pret nodokļu maksāšanu. Daudzi mēģina to nedarīt, jo  tāpat nekas labāk nebūs. Es domāju, kāda ir mūsu attieksme citās dzīves jomās, lielā mērā tas atspoguļojas arī satiksmes drošībā. Lolot īpašas cerības, ka vienā dienā viss uzlabosies, ir naivi. Ir jāmaina sava attieksme, un tad arī varēs redzēt rezultātus,” uzskata N. Krapsis.

Alkohola reibumā esošu vadītāju iesaistītajos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinājies vairākkārtīgi.

KAMPAŅU SPĒKS

Jau ir ierasts, ka katru gadu tiek rīkotas vairākas kampaņas, kas mēģina pievērst sabiedrības uzmanību dažādām problēmām, kas ir saistītas ar satiksmes drošību. Viena no aktīvākajām kampaņu rīkotājam ir Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Vienas no spilgtākajām kampaņām vērstas tieši pret dzērājšoferiem, kuru skaits ir samazinājies, norāda CSDD. Līdz ar satiksmes drošības sociālajām kampaņām un pastiprinātu kontroli uz ceļiem pēdējos gados ir samazinājies avāriju skaits, kuras izraisa reibumā pie stūres sēdušies autovadītāji. 

Kampaņas ir efektīvas, jo tās maina cilvēku apziņu un uzvedību. To pierādot arī statistikas dati, skaidro CSDD sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba. Alkohola reibumā esošu vadītāju iesaistītajos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinājies vairākkārtīgi. Ja 2001. gadā tie bija 111 bojāgājušie, tad 2018.gadā – 11. Jāatgādina, ka tā saucamajos asiņainajos Jāņos 2000. gadā avārijās uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudēja 26 cilvēki. “Šobrīd gan Jāņi ir kļuvuši par drošiem svētkiem, un cilvēki ir iemācījušies svinēt ar prātu. Faktiski upuru Jāņos gandrīz nav nemaz. Un ir pilnībā skaidrs, ka šo drūmo statistiku palīdzējušas uzlabot arī sociālās kampaņas,” norāda R. Rumba. Arī citos svarīgos jautājumos cilvēku attieksme ir mainījusies. To, ka informējošajām kampaņām par ceļu satiksmes drošības jautājumiem ilgtermiņā ir bijusi pozitīva ietekme, pierādījis arī, piemēram, pētījums, kurā konstatēts pastāvīgs drošības jostu lietotāju skaita īpatsvara pieaugums. Pēdējo trīs gadu laikā tas ir palielinājies par 11%, sasniedzot 85%. Pēdējā CSDD īstenotā kampaņa saucas Tuvāk NĒ!, kurā autovadītāji un velobraucēji tiek aicināti ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu. Šis jautājums aktualizēts, jo pie nemitīgi augošas veloplūsmas pieaudzis arī avāriju skaits, kurās iesaistīti velosipēdisti. 2018. gadā 900 negadījumos ievainoti 620, bet bojā gājuši deviņi velosipēdisti. Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13 %. Arī N. Krapsis uzskata, ka sabiedrība ir jāizglīto. “Tas nav Latvijas fenomens, kampaņas tiek rīkotas visā pasaulē, aktualizējot dažādas problēmas. Izglītošanai ir jābūt, varbūt nevar precīzi izmērīt no tās ieguvumu. Iespējams, kādam kampaņas var šķist apnicīgas. Tomēr tuvojas Jāņi un ir skaidrs, ka tiks lietots alkohols, lieku reizi ir jāatgādina, ka stūre un alkohols nav savienojamas lietas, un alkohols tik ātri organismu neatstāj, tāpēc eksperimentēt nevajag,” uzsver N. Krapsis. Viņš arī piebilst, ja ģimenē tiek runāts par satiksmes drošības lietām, tad arī bērni saprot, kāpēc ir jāievēro tādi vai citādi noteikumi. Diemžēl ir sāpīgi redzēt, ka vecāki paši ne vienmēr rāda piemēru, un tas bērniem rada neizpratni. Ja tētis un mamma nesprādzējas, brauc ātri vai runā pa telefonu pie stūres, tad laikam atkāpe ir iespējama. Pieaugušajiem ir jāmāca bērniem, kā ir jādara pareizi, un nevajag rādīt sliktos piemērus, jo vieglprātīgā attieksme noved pie traģiskām situācijām.

Biežākie iemesli smagiem CSN

• Pārgalvīgā braukšana (apdzīšana, manevru veikšana bīstamos ceļu posmos, vai veicot apdzīšanu tuvu pretī braucošam transportlīdzeklim)
• Neatbilstoša ātruma izvēle ceļu līkumos vai pie slikta ceļu seguma
• Sēšanās pie stūres alkohola reibumā

AVOTS: VP

TEHNIKA UN INFRASTRUKTŪRA

Moderna un droša ceļu infrastruktūra ir viens no nosacījumiem, lai samazinātu ceļu negadījumu skaitu uz autoceļiem. Tomēr, lai līdz tādai nonāktu, ir nepieciešams veikt arī investīcijas. “Tomēr, kā zināms, Latvijā autoceļu nozare pastāv nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc bieži vien, realizējot ceļu projektus, nevar atļauties visu iecerēto. Latvijas Valsts ceļi (LVC) gribētu veikt daudz vairāk, pārveidojot ceļu infrastruktūru, piemēram, izbūvējot divas braukšanas joslas katrā virzienā tajos posmos, kur satiksmes intensitāte ir liela un ar tendenci pieaugt arī turpmāk. Tas ļautu izvairīties no frontālajām sadursmēm, kas ir viens no biežākajiem smago ceļu satiksmes negadījumu iemesliem. Tomēr finansējuma trūkums ir ļoti liels, un tāpēc šādus pārbūves projektus realizēt nevaram,” norāda LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. Arī N. Krapsis norāda, ka  drošībā ir jāiegulda regulāri, tad ilgākā laika periodā var panākt negadījumu skaita samazinājumu. “Nav jāizdomā ritenis no jauna. Zviedrija ir reāls piemērs. Protams, nevar salīdzināt abu valstu ekonomisko situāciju, un tomēr ir jāņem piemēri no dzīves. Jāskatās uz citu kļūdām un jāizdara secinājumi. Mēs runājam par ceļu būvi 2+1, bet mēs tikai runājam, mēģinām rīkot pilotprojektus utt. Es domāju, ka nevajag rīkot, bet gan rīkoties, tad būs arī rezultāts. Cilvēki neizbēgami pieļauj kļūdas, ja neveido vidi tādu, lai kļūdas mazinātos, tad statistika būs tāda, kā ir. Apļveida krustojumi, nodalošās barjeras jau mazinātu problēmas,” piebilst N. Krapsis.

Fotoradaru vietās visā darbības periodā ceļu satiksmes negadījumu kopskaits samazinājies par 33%.

Kā viens no galvenajiem iemesliem smagiem CSN ir nepareiza ātruma izvēle, līdz ar to ir jāpanāk vidējā ātruma samazinājums valstī. Situācija ir uzlabojusies līdz ar fotoradaru nonākšanu uz Latvijas ceļiem. Šobrīd darbojas jau simts stacionārie fotoradari. R. Rumba norāda, ka ir izpildīts projekta galvenais mērķis – radaru tuvumā samazināts bojāgājušo un ievainoto skaits. Pagājušajā gadā fotoradaru vietās ceļu satiksmes negadījumu skaits bija samazinājies par 18%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits par 27%, ievainoto skaits par 36%, bet gājuši bojā par 79% mazāk cilvēku. Savukārt stacionāro fotoradaru vietās visā darbības periodā ceļu satiksmes negadījumu kopskaits samazinājies par 33%, bet par 36% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Līdz ar to var teikt, ka stacionārie fotoradari ir pierādījuši savu efektivitāti. Jāpiemin arī, ka nu jau divus mēnešus uz autoceļa Tīnūži–Koknese sāka darboties vidējā ātruma kontroles sistēma. Aptuveni pusotra mēneša laikā tā ir “pieķērusi” gandrīz 300 ātruma pārkāpējus, no kuriem liela daļa ir tieši ārvalstnieki.

Jānis Vanks, Drošas braukšanas skolas vadītājs

Vasaras periodā uz ielām un ceļiem ir daudz intensīvāka satiksme, kā arī parādās tādi transportlīdzekļi, kas ziemā uz ceļiem nav. Piemēram, skūteri, velosipēdi, motocikli utt. Tas nozīmē, ka autovadītājiem būtu jābūt īpaši uzmanīgiem, tomēr labais laiks liek kļūt pārgalvīgiem, braukt drošāk un veikt bīstamākus manevrus. Arī ātrums uz ceļiem vasarā ir lielāks. Savukārt karstums var ietekmēt autovadītāja koncentrēšanās spējas un novērst uzmanību no būtiskām lietām. Tāpat ir jāpadomā, kādas lietas mēs turam mašīnā karstā, saulainā laikā, vai tās, piemēram, neatspīd un tā netraucē automašīnas vadīšanu. Tāpat es noteikti ieteiktu pāriet uz vasaras riepām, nevis braukt ar nobrauktām ziemas riepām, jo gumijas sastāvs tām ir atšķirīgs, neveidojot vajadzīgo saķeri ar ceļa virsmu. Nobrauktas ziemas riepas nepārvēršas par vasaras riepām. Intensīvāka kļūst arī meža dzīvnieku kustība uz šosejām. Runājot par sociālajām kampaņām, es domāju, ka tās savu ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā dod, bet, pēc manām domām, visefektīvākās ir akcijas, kuras ir apvienotas ar praktiskām apmācībām. Attiecībā uz infrastruktūru, protams, ja tā ir sakārtota, tad, piemēram, izvairīšanās no bedrēm vai kas cits nenovērš vadītāja uzmanību. Tajā pašā laikā, ja ir labāks ceļš, mēs braucam ātrāk un pārgalvīgāk. Tas ir koks ar diviem galiem.