Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada jūlijs.

Būvniecības sezona uz Latvijas valsts ceļiem rit pilnā sparā; viens no lielākajiem izaicinājumiem objektos saistīts ar satiksmes organizāciju

Tā Autoceļu Avīzei atzīst gan projektētāji, gan projektu vadītāji, gan arī būvnieki. Līdz ar to katrā gadījumā tiek meklēti risinājumi, lai satiksmi uz konkrētā autoceļa padarītu raitāku un radītu pēc iespējas mazākas neērtības ceļu lietotājiem. Šogad būvdarbi plānoti vairāk nekā 80 valsts autoceļu objektos, no tiem 15 būs tilti un pieci – atsevišķi satiksmes drošības uzlabošanas projekti. Kapitālieguldījumus plānots veikt 481,02 km valsts autoceļu, bet dažādu veidu darbus kopumā plānots veikt uz 800 km valsts autoceļu.

Šogad valsts ceļu remontdarbiem un uzturēšanai ir pieejami 261,8 milj. eiro, no tiem 185,3 milj. eiro ir valsts budžeta finansējums, bet 76,5 milj. eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums. Taču, lai veiktu katru gadu valsts autoceļu remontdarbus un uzturēšanu, būtu nepieciešami 636 milj. eiro.

SĒNĪTES POSMS

Projekta apraksts: Vidzemes šosejas posmā ir divas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā un deviņi satiksmes pārvadi Sēnītes mezglā un viens pie Vangažiem. Projekts paredz ceļa brauktuves segas pārbūvi, izmantojot mums jau pazīstamo reciklēšanas tehnoloģiju. Asfaltbetona segums tiks ieklāts trīs kārtās. Tiks pārbūvēta Straujupītes caurteka un arī pārbūvētas un tīrītas mazākas caurtekas. Atjaunots gājēju tunelis Sēnītes satiksmes mezglā, atjaunotas 14 autobusu pieturvietas un izbūvēti seši paviljoni. Tiks nomainītas un izbūvētas transporta un gājēju drošības barjeras, uzstādīti drošības žogi brauktuvju sadalošajā joslā, atjaunots gājēju luksofors un ceļa apgaismojums Vangažos. Tiltam pār Gauju (A3) tiks mainīts asfaltbetona segums.

Jūlija otrajā pusē plānots mainīt satiksmes organizāciju. Slēgt brauktuvi virzienā no Siguldas uz Rīgu un satiksmi organizēt pa brauktuvi no Rīgas uz Siguldu.

SVARĪGA SAVSTARPĒJĀ KOMUNIKĀCIJA

Projektētājs: Gatis Šimanskis, SIA Polyroad projektēšanas inženieris

“Objekts ir apjomīgs jau ar to, ka tas ir desmit km garš. Turklāt ar divām atsevišķām brauktuvēm un vairākiem ceļa pārvadiem. Ceļš jau vēsturiski ir projektēts pietiekami vienkāršs. Tas faktiski ir taisns posms ar atsevišķiem rādiusiem Sēnītes mezgla zonā. Šajā būvprojektā liela nozīme bija pastāvīgai un veiksmīgai komunikācijai ar apakšuzņēmējiem, īpaši būvkonstrukciju izstrādes procesā, kur ceļa trases parametri jāsalāgo ar rampām un pārvadiem.”

MAINĪSIES SATIKSMES ORGANIZĀCIJA

Projekta vadītājs: Andris Brohauzs, VAS Latvijas Valsts ceļi

“Viens no izaicinājumiem šajā ceļa posmā ir satiksmes organizēšana, jo tiks remontēti arī visi pārvadi. Jūlija vidū satiksme tiks palaista virzienā uz Siguldu, jo otrajā pusē jau būs ieklāta apakškārta un saistkārta. Vienlaicīgi tiks slēgta brauktuve uz Rīgu. Pēc Jāņiem jau ir noņemts luksofors Valmieras šosejas sākumposmā. Runājot par pārvadiem, šobrīd ir veikti demontāžas darbi. Sākoties ziemai, visiem pārvadiem jābūt noasfaltētiem, lai pa tiem varētu jau pārvietoties transports.”

IZAICINĀJUMS – DARBA APJOMS

Būvnieks: Aldis Vigulis, SIA Binders projekta vadītājs

“Projekta īstenošana, protams, ir ievērojama ar darbu apjomu. Ņemot vērā, ka būvdarbi notiks abās brauktuvēs, kopējais pārbūvējamā seguma garums ir gandrīz 30 km. Projekta  ietvaros tiks atjaunoti pārvadi un tuneļi, tāpēc projektā strādā ne tikai ceļu būvnieki, bet arī tiltu un pārvadu būvniecības speciālisti. Tas ir viens no lielākajiem šā projekta vadības izaicinājumiem – nodrošināt saskaņotu  visu projekta īstenošanā iesaistīto uzņēmumu, materiālu piegādātāju  darbību un loģistikas procesus. Darbu organizācija pakārtota nosacījumam – līdz tehnoloģiskajam pārtraukumam abām brauktuvēm jābūt  izbūvētām vismaz apakšējās  asfaltbetona kārtās, bet uz pārvadiem darbiem jābūt izpildītiem tādos apjomos, lai ziemā varētu atjaunot transporta kustību. Būtiska būvdarbu pozīcija ir satiksmes organizācija būvniecības  laikā. Tas ir viens no  šā projekta izaicinājumiem, īpaši šajā ziņā jāizceļ Sēnītes mezgls.”

JŪRMALAS ŠOSEJA

Projekta apraksts: Šosejas pārbūves ietvaros  ar reciklētu veco asfaltu tiks pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunos arī nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).

Projektētājs: Pēteris Bahurs, AS Ceļuprojekts būvprojekta vadītājs

“Strādāt pie Jūrmalas šosejas segas pārbūves būvprojekta bija salīdzinoši viegli, jo pirms aptuveni 50 gadiem tā laika projektētāji bija izstrādājuši kvalitatīvu projektu, kura risinājumi kalpo vēl šodien. Lielākais izaicinājums bija, ņemot vērā valsts ierobežotos finanšu resursus, piedāvāt risinājumus pieslēgumiem (krustojumiem) autoceļam, kur nākotnē būtu jāprojektē paralēlās vietējās joslas, lai apkalpotu blakus teritorijas.”

JĀTIEK GALĀ AR PIESLĒGUMIEM

Projekta vadītājs: Andis Bērziņš, VAS Latvijas Valsts ceļi

“Šis ir autoceļa posms ar lielāko satiksmes intensitāti valstī. Tā kā tiek remontētas arī divlīmeņa satiksmes mezgla  ar autoceļu A5 nobrauktuves, apjomīgs ir satiksmes organizācijas process. Jāsakoordinē ceļu būvdarbi ar sakaru komunikāciju un elektrotīklu projektiem un būvdarbiem. Nav plānots mainīt ceļa konfigurāciju, vienīgi par dažiem metriem tiks precizētas atsevišķas līknes. Visā šosejas garumā būs nožogojumi gājējiem, jo gājēju kustība pāri ātrgaitas šosejai nav droša.”

IZAICINĀJUMS – CEĻA INTENSITĀTE

Būvnieks: Armands Sviķis, A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs

“Jūrmalas šosejas rekonstrukcija ir vidēji sarežģīts, bet apjomīgs projekts. Jāatzīst, ka salīdzinot ar citiem līdzīga līmeņa projektiem, šosejai nav mākslīgās būves, kas pavisam nedaudz, un tomēr atvieglo darba procesu. Lielākais izaicinājums ir ceļa intensitāte, īpaši vasaras laikā, kad notiek apjomīgākie ceļu būves darbi. No būvniecības viedokļa šoseja ir vidējas klases objekts, kur ar īpašu rūpību jāpieiet daudziem tehnoloģiskiem risinājumiem, lai, ņemot vērā intensīvo satiksmi, ceļš būtu kvalitatīvs un kalpotu ilgi. Šajā objektā arī sastopas divi galvenie Latvijas autoceļi A9 un A10 ar savām transporta plūsmām, un tas ir vēl viens izaicinājums – nodrošināt skaidru un saprotamu satiksmes organizāciju visiem autobraucējiem.”

PĀVILOSTA

Projekta apraksts: Segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām. Atjaunots tilts pār Saku un Karpu, ieklājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu.

SADZIRDĒT IEDZĪVOTĀJUS

Projektētājs: Gatis Šimanskis, SIA Polyroad projektēšanas inženieris

“Izaicinājums bija tikt galā ar visu objektu kopumā, jo tas ir aptuveni 20 km garš, līdz ar to tam ir daudz pieguļošo īpašumu, kur projekta risinājumi jāsalāgo tā, lai īpašniekiem, pirmkārt, nepasliktinātu esošo situāciju, otrkārt, iespējams, kādā vietā nedaudz iziet ārpus rāmjiem un panākt pretī īpašniekam ar nestandarta risinājumiem. Piemēram, viena īpašniece ļoti lūdza, lai saudzējam viņas aizsaulē aizgājušā vīra iestādīto koku, kas faktiski traucēja ceļa izbūvei, tomēr atradām risinājumu. Katram īpašniekam ir tiesības uz sakārtotu vidi pie savām mājām arī ceļa ekspluatācijas laikā, tādēļ šo uzskatu par lielāko izaicinājumu – būt pretimnākošam cilvēkiem, jo viņiem galu galā ceļu arī būvējam.”

PĀRBŪVĒ CEĻU UN ATJAUNO TILTUS

Projekta vadītājs: Jānis Svarens, VAS Latvijas Valsts ceļi 

“Objektā tiek veikta ceļa segas pārbūve, kā arī tiek atjaunoti divi tilti. Turpināsies darbs pie nobrauktuvju izbūves, autobusa pieturu un paviljonu atjaunošanas. Tāpat tiks uzstādītas barjeras, ceļa zīmes,  horizontālie apzīmējumi, kā arī tiks nostiprinātas nogāzes un veikta apzaļumošana. Līdz jūlija vidum plānots izbūvēt asfalta apakškārtu visā objektā. Satiksme objektā tiek regulēta ar luksoforiem. Pašreiz ir astoņi reversās kustības posmi. Atļautais braukšanas ātrums objektā 70 un 50 km/h.”

JĀRĒĶINĀS AR LUKSOFORIEM 

Būvnieks: Jānis Fedotovs, CBF SIA Binders projekta vadītājs

“Pagājušajā būvdarbu sezonā uzsākts projekts, kas paredz vecā ceļa seguma atjaunošanu. Tiek izmantota reciklēšanas tehnoloģija, bet, atbilstoši projektam, atsevišķās vietās tiek mainīta arī ceļa drenējošā kārta. Tādējādi darbi organizēti vairākos ceļa posmos, kas iespaido arī satiksmes organizāciju.  Autovadītājiem šajā būvdarbu zonā pastāvīgi jārēķinās ar vairākiem luksoforu posmiem. Vecie tilti pār Karpu un Saku tika  nojaukti līdz sijām un izbūvēti no jauna.”

DAUGAVPILS APVEDCEĻŠ

Projekta apraksts: Ceļa posms tiks pārbūvēts pilnībā un tiks ieklātas trīs kārtas asfalta, bet Sventē izbūvēts rotācijas aplis.

PĀRVEIDOS KRUSTOJUMU

Projektētājs: Valters Balka, SIA Projekts 3 ceļu projektētājs

“Daugavpils (A14) apvedceļa posma segas pastiprināšanas būvprojektā galvenie izaicinājumi bija racionālas segas konstrukcijas izvēle, ūdens atvades sakārtošana un esošo inženiertīklu pārbūve vietās, kur tie traucēs plānotajiem būvdarbiem. No projektēšanas viedokļa interesantākā vieta objektā bija rast risinājumu sarežģītas konfigurācijas sešu ceļa atzaru savienojumam Sventē. Izvērtējot dažādus variantus, kā piemērotākais tika izvēlēts piecu zaru rotācijas aplis. Projekta ietvaros tika uzlabota arī gājēju infrastruktūra Sventē, kā arī visā objektā pārbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas.”

SVARĪGA KOMANDA

Projekta vadītājs: Juris Kondrovs, VAS Latvijas valsts ceļi

“Objekts rit pilnā sparā. Darbi notiek atbilstoši būvniecības grafikam, lutina arī laika apstākļi. Izaicinājums ir katrs objekts, ar savām īpatnībām. Tai pašā laikā uzskatu, ka rezultāts ir atkarīgs arī no komandas, kas iesaistīta objekta realizācijā – projektētāja, būvuzrauga, būvnieka un arī no projektu vadītāja. Mērķis ir laicīgi nodot objektu atbilstošā kvalitātē.”

IZMANTOS VECO ASFALTU

Būvnieks: Romans Gabrusenoks, SIA Binders projekta vadītājs

“Astoņus km garā posma pārbūve tiek veikta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju, kas pēdējos gados samērā plaši tiek izmantota autoceļu segas pārbūvei. Tas nozīmē, ka vecais asfalta segums tiek safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar šķembām, cementu un izlīdzināts.  Tam pa virsu trijās kārtās ieklās jauno asfalta segu. Mums ir pieredze, īstenojot projektus, kas paredz izmantot reciklēšanas tehnoloģiju. Šajā ziņā pārsteigumu vai īpašu izaicinājumu nav. Arī no projektu risinājuma viedokļa šo projektu nevarētu vērtēt kā īpaši sarežģītu.”

DAUGAVAS TILTS, DAUGAVPILS APVEDCEĻŠ

Projekta apraksts: Tilta atjaunošanas ietvaros paredzēta brauktuves betona plātnes atjaunošana, jaunas ietves izbūve, tērauda konstrukciju tīrīšana un krāsošana, kā arī atsevišķu elementu – vēja saišu – daļēja nomaiņa. Tiltam kopš uzbūvēšanas 1967. gadā ir atjaunots tikai asfalta segums. Daugavas tilts ir garākais tilts Latgales reģionā, tā kopējais garums ir 313 m.

UNIKĀLS TILTS

Projektētājs: Mārtiņš Radovics, SIA Inženieru birojs Kurbada tilti autoruzraugs

“Tilts pār Daugavu ir unikāls ar to, ka uz kopējiem balstiem ir izbūvēts gan autoceļa, gan dzelzceļa tilts. Būvprojekta izstrādes gaitā sastapāmies ar divām galvenajām problēmām. Pirmkārt, bija pieejami ļoti maza apjoma arhīva materiāli par esošo būvi, jo tilta izbūves laikā tas skaitījās kā stratēģiski nozīmīgs objekts, kura dokumentācija līdz ar to bija ar ierobežotas pieejamības statusu. Otrā problēma bija saistīta ar ierobežotu iespēju veikt tilta apsekošanu laiduma kopņu apakšdaļai – esošās pārvietojamās apkalpes platformas zem tilta laiduma bija bojātas un nelietojamas. Kā veiksmīgs būtu uzskatāms apbraucamā ceļa būvdarbu laikā risinājums. Tilta šaurās brauktuves dēļ šāda apjoma atjaunošanas darbus nebija iespējams veikt, pilnībā nepārtraucot satiksmi pa tiltu. Tāpēc tika meklēts apbraucamā ceļa risinājums. Sākotnēji tika izskatīta iespēja satiksmi novirzīt pa nākamo tuvāko Daugavas šķērsojumu Daugavpils pilsētā, tomēr risinājums tika noraidīts pašvaldības iebildumu dēļ. Tāpēc, vienojoties ar AS Latvijas dzelzceļš, tika rasts risinājums autotransporta satiksmi būvdarbu laikā novirzīt pa blakus esošo dzelzceļa tiltu, kurš šobrīd netiek izmantots regulārai dzelzceļa satiksmei. Tika demontētas sliedes ar dzelzsbetona plātnēm un izveidots koka konstrukciju pagaidu klājs autotransporta satiksmei.”

SAREŽĢĪTA KONFIGURĀCIJA

Projekta vadītājs: Aldis Konošonoks, VAS Latvijas Valsts ceļi

“Aktuālie veicamie darbi ir nesošo konstrukciju pastiprināšana un kniežu nomaiņa, konstrukciju zem brauktuves tīrīšana ar smilšu strūklu un krāsošana ar pretkorozijas aizsargsistēmu, apbraucamā ceļa demontāžas un sakārtošanas darbi. Uzsākot būvdarbus, atklājās, ka atsevišķu tilta elementu stāvoklis ir neapmierinošs, un nepieciešama to atjaunošana vai nomaiņa. Kopnēm ir sarežģīta konfigurācija ar lielu savienojumu elementu skaitu, kas apgrūtina konstrukciju attīrīšanu un krāsošanu. Kopējais atjaunojamā krāsojuma laukums ir aptuveni 13 tūkst. m². Tilts izvietots uz valsts galvenā autoceļa A14, kurš izpilda Daugavpils apvedceļa funkciju, objekta apbraucamajam ceļam tika izmantots dzelzceļa tilts. Šobrīd objekta šķērsošana notiek pa autoceļa tiltu vienā joslā, satiksme tiek regulēta ar luksoforu, ir platuma ierobežojums 2,7 m un ātruma samazinājums līdz 30 km/h uz tilta.”

ATKLĀJAS LIELĀKI BOJĀJUMI

Būvnieks: Pāvels Sidorovs, SIA Rīgas tilti izpilddirektors

“Mums projekts ir nozīmīgs no pieredzes viedokļa. Pirmo reizi esam izbūvējuši apbraucamo ceļu transporta kustībai uz blakus esoša dzelzceļa tilta, iepriekš demontējot sliedes, sliežu plātnes un izveidojot jaunu koka klāju ar barjerām un ietvēm. Atjaunojamais tilts sastāv no četriem tērauda kopņu laidumiem un diviem dzelzsbetona laidumiem. Projekts paredz četru pārvietojamo platformu remontu. Apsekojot atklājām, ka tilta tehniskais stāvoklis pārsniedza projektā iekļauto darbu apjomus un to var uzskatīt par šī objekta izaicinājumu. Konstatējām gandrīz pilnībā izrūsējušas vēja saites, korodētus savienojuma mezglus un ietves nesošo siju, kā arī lielu daudzumu, salīdzinot ar projektā norādīto, izrūsējušu kniežu. Uz šo brīdi konstrukciju elementu nomaiņa un pastiprināšana gandrīz paveikta, notiek tīrīšanas un krāsošanas darbi.”

INFORMĀCIJAI. Reciklēšanas procesā vecais asfalta segums tiek safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar šķembām, cementu un izlīdzināts. Tam pa virsu tiek ieklāta jauna asfalta sega. Šī tehnoloģija pēdējos gados samērā plaši tiek izmantota autoceļu segas pārbūvei.