Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada septembris

Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs

Latvijas pašvaldībām neatkarīgi no izmēra šis gads paiet gaidāmās teritoriālās reformas jautājuma zīmē. Jautājuma zīmē, jo neskaidrību ir daudz, viedokļu – vēl vairāk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pauž savu vīziju, un ir skaidrs, ka vēl tikpat daudz un vēl vairāk jautājumu radīsies arī novadu iedzīvotājiem, ne tikai deputātiem. Daudzi novadi jau aktīvi nostājušies pret reformu, daudzi vēl nogaida, lai gūtu skaidrību. Daži rīko balsošanu un lokālus referendumus, citi jau meklē sadarbības modeļus un izdevīgākos piedāvājumus. Vēl daži lielāki novadi šaubīgākiem mazajiem sola piena upes ķīseļa krastos. Bet vienaldzīgo nav, jo reforma skars visus.

Tam, ka valsts budžeta līdzekļus publiskajā pārvaldē jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, domājams, piekritīs ikviens. Un, izbraucot nedaudz ārpus attīstības centriem, top skaidrs, kāpēc nereti reģionu iedzīvotāji saka – galvenais sataisiet mums ceļus, ar pārējo kaut kā tiksim galā. To pašu var dzirdēt, kad runājam ar mazākām kaimiņu pašvaldībām par potenciālu apvienošanos – pirmais jautājums, kas izskan gan no deputātiem, gan no iedzīvotājiem – vai būs iespējams beidzot sataisīt vienu vai otru sāpīgāku ceļa posmu. Tas, kāda nosaukuma pašvaldībā kāds dzīvo patlaban vai dzīvos nākotnē kļūst mazsvarīgi, ja ikdienas ceļš uz darbu, mājām, skolu jāmēro pa sliktas vai pat kritiskas kvalitātes ceļu.

Ja reformas pamata būtība, neskaitot budžeta ietaupījumu, ir izlīdzināt reģiona attīstības līmeni, sniegtos pakalpojumus, izglītības un infrastruktūras iespējas, tad ir vairāk nekā skaidrs, ka bez pamatīgām investīcijām ceļu tīklā reforma varētu nesasniegt nospraustos mērķus. Tas, protams, ir jautājums, kas negulstas tikai uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pleciem, bet par ko jādomā visai koalīcijai kopumā, it īpaši apstākļos, kad vairs nebūs iespēju šim mērķim piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Ja iedzīvotāji neieraudzīs drīzu un taustāmu labumu novadu pārvalžu un to infrastruktūras, tostarp ceļu, reformēšanai, jau tā trauslais šī procesa atbalsts var vēl vairāk sašķobīties.

Cēsis patlaban ir pat samērā priviliģētā stāvoklī. Vēl tikai nedaudz atlicis, lai pabeigtu Sēnītes Vidzemes šosejas (A2) posmu, un jau drīz varēsim mērot ceļu uz galvaspilsētu un no tās pa pilnīgi gludu segumu. Tas ir jo īpaši būtiski Cēsu novada attstības vīzijas realizēšanai. Gribam un aktīvi strādājam, lai piesaistītu arvien vairāk jaunu radošu cilvēku. Apzināmies, ka valsts administratīvais un biznesa centrs vienmēr ir un paliks Rīga, tāpēc mums ir svarīgi nodrošināt savienojumu ar galvaspilsētu, kas ļautu mūsdienu profesionāļiem, kuru darbam nereti vajadzīgs tikai klēpjdators, ērti mērot šo ceļu – gan ekspresvilcienos, gan ar motorizētiem transportlīdzekļiem. Mūsdienu digitālajā laikmetā darbs divreiz, trīsreiz nedēļā Rīgā, ērti atgriežoties Cēsīs un pārējā laikā strādājot attālināti, izbaudot mūsu radīto izcilo vietu dzīvei, kļūst par arvien ierastāku parādību. Tāpat arī savu topošo industriālo parku Robežu ielā, Cēsīs, šoruden sāksim realizēt no paša pamata – uzbūvējot kārtīgu ceļu tā centrā – jo tas ir pirmais, pēc kā vaicā ikviens investors. Tās ir šodienas aktualitātes, bet nākotnē, realizējot teritoriālo reformu, arvien būtiskāki un tikpat svarīgi kļūs arī savienojošie ceļi starp Cēsīm un mazākajiem reģionālajiem centriem, kas veidos apvienoto novadu.

Ceļi un mobilitāte ir reģionu un visas valsts asinsrite un attīstības garants. Izaugsme bez pārmaiņām nav iespējama, bet, lai pārmaiņas izjustu ikviens, šai asinsritei jāfunkcionē labi.