Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, piemēram, tādi kā signālstabiņi, barjeras u.c. tiek uzstādīti ceļu posmos ar intensīvu transportlīdzekļu satiksmi. To uzstādīšanu regulē noteiktie Latvijas valsts standarti.

Autoceļu aprīkojums, apzīmējumi, ceļa zīmes un citi tehniskie līdzekļi palīdz ceļu satiksmes dalībniekiem orientēties uz ceļa un izvairīties no bīstamu situāciju veidošanās, tādējādi nodrošinot drošāku pārvietošanos. Tāpēc ik gadu tiek apzināti autoceļi, kur nepieciešams nomainīt vai no jauna uzstādīt kādus no satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem. Šobrīd uz valsts autoceļiem kopumā ir vairāk nekā 105,88 tūkst. signālstabiņu, 125,63 tūkst. ceļa zīmju un 306 luksoforu. Tāpat ir uzstādītas barjeras vairāk nekā 7,4 tūkst. km garumā, savukārt gājēju barjeras stiepjas 26 km garumā.

Aprīko reģionālos ceļus

Lai uzlabotu satiksmes drošību uz valsts autoceļiem, vairāk nekā 30 valsts pārziņā esošu reģionālo autoceļu posmi tiek aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa. Stabiņi tiek uzstādīti 37 posmos uz 21 reģionālā autoceļa, vairāk nekā 750 km kopgarumā.

“Ceļa pārredzamība ir ļoti būtiska no satiksmes drošības viedokļa. Latvijas klimatiskajos apstākļos, kad vairāk nekā sešus mēnešus gadā rīta un vakara stundās ilgi pieturas krēsla, atstarojošais ceļu aprīkojums ir īpaši nepieciešams. Tāpēc arī nākamgad būtu jārealizē līdzīgs projekts, aprīkojot vēl vismaz 700 km valsts autoceļu ar signālstabiņiem,” norāda VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Saskaņā ar valsts standartu LVS93 signālstabiņi jāuzstāda uz valsts galvenajiem ceļiem, tai skaitā arī šķērsojuma mezglu nobrauktuvēs un apdzīvotās vietās posmos, kur ceļa brauktuve ir bez apmales un/vai bez  apgaismojuma. Uz pārējiem ceļiem signālstabiņi jāuzstāda, ja pašreizējā satiksmes intensitāte ir ne mazāka par tūkstoš transportlīdzekļiem diennaktī. Signālstabiņus ieteicams uzstādīt arī tad, ja satiksmes intensitāte ir mazāka nekā tūkstoš transportlīdzekļi diennaktī, it īpaši līknēs.

Tomēr, ņemot vērā to, ka finansējums valsts autoceļiem jau ilgstoši nav pietiekams, daudzi ceļu posmi joprojām nav aprīkoti ar signālstabiņiem. Konkrētais projekts, kura ietvaros tiks aprīkoti 750 km autoceļu, tiek veikts, pateicoties 300 tūkst. eiro (ar PVN) finansējumam, ko satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem ir novirzījusi Ceļu satiksmes drošības padome no Satiksmes drošības fonda. Šajā fondā uzkrājas daļa no transportlīdzekļu apdrošinātāju saņemtās naudas par obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polisēm. Signālstabiņi projekta ietvaros tiek uzstādi ceļu posmos, kur to nebija vispār un kur ir lielāka satiksmes intensitāte. Šī projekta ietvaros signālstabiņus plānots uzstādīt Zemgalē, Kurzemā, Pierīgā un Vidzemē. LVC  Satiksmes organizācijas pārvaldes vadītājs Māris Zaļaiskalns norāda, ka ir rasti līdzekļi, lai 2020. gadā turpinātu iesākto programmu un uzstādītu signālstabiņus vēl aptuveni 100 tūkst. eiro vērtībā, un tuvākā laikā varētu tikt izsludināts iepirkums. Šī iepirkuma ietvaros signālstabiņus paredzēts uzstādīt arī uz Latgales autoceļiem. M. Zaļaiskalns gan skaidro, ka kritērijs, pēc kura tiek izvēlēti objekti, kur uzstādīt signālstabiņus, ir satiksmes intensitāte. Latgalē esot mazāka transportlīdzekļu satiksme, un līdz ar to arī signālstabiņus tur uzstāda mazāk.

Daudzveidīgs pielietojums

Pagājušajā gadā uz valsts autoceļiem notikuši vairāk nekā 50 ceļu satiksmes negadījumi (CSN), kuros transportlīdzekļi cietuši, saduroties ar dzīvniekiem. Lai vērstu situāciju uz labo pusi, eksperimentālā kārtā sākts izmēģināt tehnoloģijas, kas palīdzēs novērst potenciālās sadursmes ar dzīvniekiem. Proti, uz Ventspils šosejas (A10) posmā no Ķemeru meža līdz Ozolpilij (49,0.–57,3. km) ceļa signālstabiņiem tiks piestiprināti meža dzīvnieku brīdinātāji. Diennakts tumšajā laikā, automašīnai tuvojoties, no ieslēgtām gaismām aktivizēsies ierīces, kas pievērsīs dzīvnieku uzmanību ar vizuāli akustiskiem signāliem, kā rezultātā dzīvniekiem tiks kavēta autoceļa šķērsošana, tuvojoties transportlīdzeklim. Kopumā paredzētas 300 šādas ierīces.

“Galvenais ir uzsvērt, ka ierīces ir domātas dzīvnieku brīdināšanai par tuvojošos transportlīdzekli, nevis biedēšanai. Faktiski mērķis ir iemācīt zvēriem to, ka tajā brīdī, kad ierīce mirgo un izdala skaņu, nav droši šķērsot ceļu, jo tuvojas transportlīdzeklis,” uzsver LVC projektu vadītājs Jānis Putniņš.

Savukārt M. Zaļaiskalns, jautāts, cik liels efekts no šādi aprīkotiem signālstabiņiem varētu būt, bilst, ka pagaidām par to ir pāragri spriest, tomēr citu valstu pieredze ir pozitīva. Vienlaikus ir izsludināts iepirkums otram izmēģinājuma projektam, lai uz Jelgavas šosejas (A8) Platones pagastā iepretī Vircavai (53,55.–55,83. km) gar ceļa malām uzstādītu žogu ar pārtraukumu posma vidusdaļā, pa kuru dzīvnieki šķērsotu autoceļu. Šajā aptuveni 300 m garā pārtraukumā tiks izvietotas dzīvnieku klātbūtnes noteikšanas ierīces, kas aktivizēs mainīgās ceļazīmes pirms šīs dzīvnieku pārejas zonas, brīdinot autovadītājus un liekot samazināt braukšanas ātrumu. Abi šie posmi izvēlēti, jo pēdējo triju gadu laikā negadījumu skaits ar meža dzīvniekiem šajos posmos bija salīdzinoši liels. Uz Ventspils šosejas bijuši astoņi negadījumi ar uzbraukšanu dzīvniekam pēdējo triju gadu laikā, uz Jelgavas šosejas 11 negadījumi ar uzbraukšanu dzīvniekam pēdējo triju gadu laikā.

Attaisno pilnībā

Vēl viens elements, kas palīdz izvairīties no sadursmēm un jau pāris gadus ir ierīkots uz atsevišķiem valsts autoceļu posmiem, ir akustiskās ribjoslas. Uz autoceļa ass līnijas tiek iefrēzētas 10 mm dziļas iedobes ar soli 0,6 m. Automašīnai uzbraucot uz šādas ribjoslas, rodas vibrācijas un troksnis, brīdinot autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Parasti ribjoslas tiek ierīkotas tajos šosejas posmos, kuros ir bijis visvairāk ceļu satiksmes negadījumu. Latvijā šobrīd ar ribjoslām ir aprīkotas divas šosejas: Tīnūži–Koknese (P80) aptuveni 60 km garumā un Tallinas šosejas (A1) posms no Duntes līdz Svētciemam. “Vajadzība pēc akustisko ribjoslu ierīkošanas joprojām pastāv. Kopumā es domāju, ka tās ir sevi ļoti labi parādījušas un attaisnojušas. Pirmās ribjoslas Latvijā tika ierīkotas 2016. gadā un kalpo ļoti labi. Ja finansējums ļautu, tad, protams, varētu savilkt ribjoslas visās nepieciešamajās vietās, tomēr ir viens bet – akustisko ribjoslu ierīkošana iet roku rokā ar ceļa marķējuma atjaunošanu. Tas nozīmē, ka pareizi ribjoslas būtu ierīkot tajos posmos, kur notiek jauna asfalta seguma ieklāšana vai arī ir paredzēta marķējuma atjaunošana. Mēs arī pieturamies pie šī principa, ka kopā ar segas virskārtas atjaunošanu tiks iestrādātas arī akustiskās ribjoslas,” stāsta M. Zaļaiskalns. Uz jautājumu, kāda autoceļa posmu ar ribjoslām varētu aprīkot nākamo, viņš norāda, ka, visticamāk tas varētu būt Saulkrastu apvedceļš (A1). Arī ziemā īpaša uzturēšana ceļa posmiem, kur ir ierīkotas ribjoslas, nav nepieciešama. Tāpat tiek notīrīts sniegs, bet tas, kas paliek “bedrītē” tiek izkausēts, uzkaisot sāli.

Viedoklis

Kristaps Liecinieks, AAS Balta Transporta produktu un riska parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad ne tikai ievērojami pieaudzis reģistrēto negadījumu skaits, bet tie ir arī krietni smagāki, automašīnām nodarot ievērojami lielākus postījumus un pamatīgus zaudējumus. Vidējā KASKO atlīdzība pēc auto sadursmes ar dzīvnieku ir 1,52 tūkst. eiro. Par auto sadursmēm ar meža zvēriem šā gada pirmajā pusē atlīdzībās izmaksātais apjoms jau tuvojas vienam miljonam eiro. Kopumā šādu atlīdzību pieteikumu skaits ir palielinājies par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.”

Ceļu posmi Zemgalē un Kurzemē, kas tiks aprīkoti ar signālstabiņiem:

• uz a/c P97 Jelgava–Dobele–Annenieki posmā 8,055.–17,615. km un posmā 12,100.–37,000. km;
• uz a/c P98 Jelgava (Tušķi)–Tukums posmā 5,350.–12,100. km, posmā 12,100.–23,972. km un posmā 23,972.–46,508. km;
• uz a/c P103 Dobele–Bauska posmā 2,660.–19,225. km, posmā 19,225.–28,90 km, posmā 40,0.–48,606. km un posmā 48,606.–70,439. km;
• uz a/c P125 Talsi–Dundaga–Mazirbe posmā 2,595.–57,290. km un posmā 33,577.–33,844. km (paralēlā brauktuve);
• uz a/c P128 Sloka–Talsi posmā 6,150.–50,100. un posmā 50,100.–73,868. km;
• uz a/c P129 Talsu apvedceļš posmā 0,000.–6,714. km un 0,236. km – rotācijas apļa otra puse;
• uz a/c P108 Ventspils–Kuldīga–Saldus posmā 3,930.–36,000. km, posmā 36,088.–53,582. km, posmā 57,994.–79,983. km un posmā 79,983.–103,320. km;
• uz a/c P109 Kandava–Saldus posmā 28,645.–52,040. km;
• uz a/c P112 Kuldīga–Aizpute–Līči posmā 0,802.–27,862. km un posmā 27,862.–69,072. km;
• uz a/c P118 Kuldīgas apvedceļš posmā 0,000.–9,360. km;
• uz a/c P121 Tukums–Kuldīga posmā 4,630.–52,378. km.

Ceļu posmi Pierīgā un Vidzemē, kas tiks aprīkoti ar signālstabiņiem:

• uz a/c P1 Rīga (Jaunciems)–Carnikava–Ādaži posmā 15,800.–32,291. km;
• uz a/c P2 Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems posmā km 0,000.–2,727. km;
• uz a/c P4 Rīga–Ērgļi posmā 5,726.–30,125. km;
• uz a/c P5 Ulbroka–Ogre posmā 0,000.–9,450. km;
• uz a/c P7 Ragana–Turaida posmā 0,000.–9,760. km;
• uz a/c P8 Inciems–Sigulda–Ķegums posmā 0,000.–46,440. km un posmā 46,440.–74,408. km;
• uz a/c P14 Umurga–Cēsis–Līvi posmā 0,000.–13,452. km un posmā 13,452.–42,700. km;
• uz a/c P85 Rīgas HES–Jaunjelgava posmā 0,000.–11,500. km un posmā 11,500.–56,900. km;
• uz a/c P91 Mežvidi–Baldone posmā 0,000.–3,235. km;
• uz a/c P132 Rīga–Jaunmārupe posmā 1,800.–9,920. km.

Patlaban uz valsts autoceļiem ir 105 883 signālstabiņu:

• uz galvenajiem autoceļiem – 48 442;
• uz reģionālajiem autoceļiem – 50 806;
• uz vietējiem autoceļiem – 6635.