VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) satiksmes drošības prioritātes šogad saglabājas nemainīgas – mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki un bīstamo krustojumu rekonstrukcija.

Šogad uzsāks projektēšanu 6 gājēju pāreju uzlabošanai, paredzot sakārtot pieejas tām un ierīkot apgaismojumu:

• uz Liepājas šosejas (A9) Kaķeniekos (63,55. km);
• uz Daugavpils šosejas (A6) Skrīveros (80,35. km);
• uz autoceļa Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) (A12) Ludzā (127,9. km);
• uz reģionālā autoceļa Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži (P1) Carnikavā (27,8.km);
• uz Daugavpils šosejas (A6) Naujenē (241,9. km);
• uz vietējā autoceļa Valdlauči-Rāmava (V1) pie autobusu pieturas Sarma Valdlaučos.

Vēl 4 gājēju pārejās jau šogad notiks būvdarbi un tiks ierīkots apgaismojums:

• Daugavpils šosejā (A6) Lielvārdē (55,33. km);
• Daugavpils šosejā (A6) Koknesē (99,27. km);
• uz reģionālā autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) Vecumniekos (28,6. km);
• uz reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) pie Līgo parka (2,3. km).

Atsevišķu projektu ietvaros 2020. gadā plānots uzlabot satiksmes drošību trīs krustojumos:

• autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā pie Medemciema, 11,17. km un 12,13. km;
• lidostas Rīga pievedceļa (P133) krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām Mārupes novadā;
• autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) un Juglas papīrfabrikas ciems-Ulbroka (V36) krustojumā.

“Statistika parāda, ka vislielākā problēma ir sadursmes, kuras bieži rodas krustojumos, kā arī tas, ka ceļu satiksmes negadījumos cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Tāpēc gājēju pārejas un krustojumi ir mūsu prioritāte no satiksmes drošības viedokļa,” saka LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. “Mēs šogad uzlabosim vai sāksim darbu pie uzlabojumiem 10 gājēju pārejās. Strādāsim uz vairākiem krustojumiem, bez atsevišķajiem projektiem, kuros tiks veikti konkrēti darbi trijos krustojumos, vēl vairāki krustojumi tiks sakārtoti ceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros. Mēs arī uzsāksim izpēti un projektēšanu izmaiņām vairākos “melnajos punktos” kas atrodas krustojumos,” stāsta Zaļaiskalns.

Izpēte un projektēšana “melnajiem punktiem” krustojumos tiks veikta:

• Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un autoceļa Ozolnieki-keramikas rūpnīca Spartaks (V1068) krustojumam;
• autoceļa Rīgas robeža-Silnieki-Puķulejas (V15, Kantora iela) un Lielās ielas krustojumam;
• autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3) krustojumam ar autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14) Stalbē;
• autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmam no krustojuma ar autoceļu Ķekava-Skaistkalne (P89) līdz Ķekavai.

Pagājušajā gadā uz valsts autoceļiem notikuši 80 ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem, kuros dzīvību zaudējuši kopumā 89 cilvēki. Tas ir mazāk nekā 2018. gadā, kad dzīvību zaudēja 96 cilvēki. No kopējā bojāgājušo skaita 24 ir tieši mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits – 34 noticis uz galvenajiem valsts autoceļiem, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte un ātrums.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pērn veikti vairāki pasākumi, kas attiecas uz valsts ceļu infrastruktūru.

2019. gadā  ir veikta visu uz valsts galvenajiem autoceļiem esošo gājēju pāreju apsekošana un izvērtēšana. Noskaidrotas tās gājēju pārejas, kurām jāveic uzlabojumi vai arī drošības apsvērumu dēļ tās jālikvidē. Šogad turpinās to gājēju pāreju apsekošana, kas atrodas uz reģionālajiem ceļiem.

2019. gadā īstenotie projekti satiksmes drošības uzlabošanai:

• Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne (A4) un pievedceļa Muceniekiem (V31 krustojuma rekonstrukcija, 7,39. km; uzstādīti jauni luksofori.
• Autoceļa Jelgava-Dalbe (P100) un Eglaines/Skolas ielas krustojuma pārbūve Ozolniekos.
• Regulējamas gājēju pārejas vietas izbūve uz Vidzemes šosejas (A2) krustojumā ar Pīlādžu ielu, Siguldā; uzstādīti jauni luksofori.
• Gājēju pārejas vietas izbūve uz autoceļa Sinole–Zeltiņi–Silakrogs (P34) apdzīvotā vietā Strautiņi.
• Apgaismota gājēju-velosipēdistu celiņa ierīkošanas pabeigšana gar autoceļu Valmiera–Rūjiena– Igaunijas robeža (Unguriņi) (P117) 1,697.-2,265. km.
• Gājēju-velosipēdistu celiņa izbūve gar autoceļu Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) 124,56.-125,08. km.

Atsevišķi luksofori valsts ceļu tīklā pērn modernizēti, pielāgojot tos satiksmei un pagarinot šķērsošanas laiku gājējiem. Adaptīvā vadība, kas detektē automašīnas un nosaka to braukšanas ātrumu, nodrošinot lielāku krustojuma caurlaidību, uzstādīti trīs luksoforiem krustojumos uz Siguldas šosejas (A2), kā arī Bauskas šosejas (A7) krustojumā ar Baložu ielu (pagrieziens no Baložiem). Savukārt gājēju detektori uzstādīti luksoforiem Jaunolainē uz Jelgavas šosejas (A8), kā arī Siguldā Vidzemes šosejas un Gāles un R.Blaumaņa ielu krustojumos.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pagājušajā gadā septiņos objektos izbūvēts jauns apgaismojums kopumā 5,07 km valsts autoceļu, uzstādītas jaunas aizsargbarjeras 49 854 m garumā, tai skaitā 993 m no betona un uzstādītas jaunas gājēju barjeras 987 m garumā. 24 reģionālie autoceļu posmi aprīkoti ar 13 tūkstošiem atstarojošo signālstabiņu kopumā 650 km garumā.

“Pagājušajā gadā Ventspils šosejas (A10) 7,6 km garš posms ir aprīkots ar ceļa signālstabiņiem, kas aprīkoti ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. Kopumā ir uzstādīti 383 jaunas formas signālstabiņi un 300 dzīvnieku brīdināšanas ierīces. Kā arī ir noslēgts līgums par vēl 14 posmu aprīkošanu ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. Par to, vai ierīces ir devušas rezultātus, varēs spriest aptuveni pēc gada,” norāda VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.