Šogad Vidzemes plānošanas reģionā darbi uz valsts autoceļiem plānoti kopumā vairāk nekā 20 posmos. Kopumā būvdarbi valstī iecerēti 101 objektā uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tai skaitā uz 42 tiltiem. Kapitālieguldījumi tiks veikti 477 kilometros valsts autoceļu. Visu plānoto valsts autoceļu remontdarbu karte ir publicēta. VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā. 

Lielākie plānotie ceļu būvdarbi 2020. gadā Vidzemes plānošanas reģionā

ES fondu līdzfinansējums

Šogad tiks pabeigti 2019. gada pavasarī sāktie pārbūves darbi uz autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posmā no Vecpiebalgas līdz Inķēnkalnam (49,06.-61,13. km). Šo posmu būvē AS TREV-2 Grupp par līgumcenu 7,48 miljoni eiro (ar PVN), no kuriem 85 procentus līdzfinansē ERAF.

Remontējamais ceļa posms ir sadalīts vairākās daļās, dažās no tām jau ir izbūvēta asfalta apakškārta, bet citos darbi tiks uzsākti tikai šogad. Būvdarbu ietvaros visā posmā būs izbūvēts jauns ceļa segas pamats, pārbūvētas caurtekas un ieklātas divas asfalta kārtas. Būs likvidēts arī noslīdeņa radītais iesēdums ceļa 59. kilometrā.

Valsts budžeta finansējums

 Ceļa segas pārbūves darbi sāksies uz autoceļa Koknese–Ērgļi (P79) viena kilometra garā posmā (34,00.-35,10. km) trīs kilometrus pirms Ērgļiem, kur Ogres upes pusē pirms diviem gadiem ceļu izskaloja līdzās esošs avots un notika grunts noslīdējums.

Asfalta segumu atjaunos gandrīz 20 kilometru garā posmā uz autoceļa Pļaviņas–Madona–Gulbene (P37) no Aiviekstes līdz Madonas pievārtei (7,37.-26,88. km). Pirms asfalta ieklāšanas, kur nepieciešams, veiks izlīdzinošo frēzēšanu, labos seguma profilu un izlīdzinās iesēdumus. Atjaunošanas darbus vairāk nekā pusē posma noslēgs vienkārtas virsmas apstrāde. Būvdarbus šajā posmā veiks SIA YIT Infra Latvija par līgumcenu 1,99 milj. eiro (ar PVN).

Ar virsmas apstrādi seguma atjaunošanu noslēgs arī uz autoceļa Vidzemes šoseja–Ape–Igaunijas robeža (P19) divos posmos abās pusēs Apei (0,000.-1,815. km un 3,484.-4,902. km). Divkārtu virsmas apstrāde, pirms tam salabojot iesēdumus un citus grants seguma defektus, paredzēta uz autoceļa Ērgļi–Drabeši (P31) posmā no Rencēniem līdz Amatai (44,51.-48,77. km). Šis ir efektīvākais grants ceļu atputekļošanas veids. Jāņem gan vērā, ka dubultā virsma nav tik izturīga kā asfalts un to var sabojāt intensīva kravas transporta satiksme, un jo sevišķi, ja tas ir pārkrauts.

Grants segumu atjaunos uz autoceļa Ērgļi–Jaunpiebalga–Saliņkrogs (P33) posmā no Ērgļiem līdz Jumurdai (1,23.-7,00. km) un uz autoceļa Cesvaine–Velēna (P38) posmā no Tirzas skolas līdz Lizumam (25,89.-30,58. km). Asfalta seguma atjaunošanu ar sekojošu virsmas apstrādi veiks uz autoceļa Smiltene–Mēri–Lobērģi (V244) posmā no Mēriem līdz Liepiņām (12,635.-14,170. km) un uz autoceļa Mēri–Grundzāle–Vizla (V247) Mēros (0,00.-0,67. km).

Vienkārtas virsmas apstrāde pēc asfalta defektu izlabošanas paredzēta uz autoceļa Velēna–Vireši (V411) posmā no Sikšņiem līdz Vidzemes šosejai (23,417.-30,603. km) un uz autoceļa Lucka–Alūksne (V383) divos posmos – no Vidzemes šosejas līdz Jaunlaicenei (0,00.-3,40. km) un no Jaunlaicenes pagasta robežas līdz Gobām (8,00.-17,00. km).

Uz nelielas satiksmes intensitātes (līdz 1000 transporta vienībām diennaktī) asfaltētajiem ceļiem virsmas apstrāde ir piemērotākais profilaktiskās uzturēšanas un ceļa saglabāšanas veids, tādējādi panākot seguma viendabīgumu un atjaunojot saķeri ar ceļa virsmu. Veicot virsmas apstrādi, uz asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un secīgi izbērtas sīkšķembiņas, kas tiek pieveltņotas. Uzreiz pēc virsmas apstrādes ir liels lidojošu šķembiņu risks, tādēļ noteiktā ātruma ierobežojuma ievērošana ir pašu autovadītāju interesēs. Ja virsmas apstrādei paredzētā ceļa virsma nav gluda vai ir jūtamas rises, tad vispirms tiek labots ceļa profils – virsējo slāni frēzē, tiek izlīdzināti iesēdumi un laboti citi seguma defekti. Kopumā šāds seguma veids ir trokšņaināks, toties ievērojami lētāks.

Savukārt grants seguma divkārtu virsmas apstrāde paredzēta uz autoceļa Cēsis–Raiskums–Auciems (V287) posmā no Stūrīšiem līdz Auciemam (5,03.-6,30. km). Šis ir vienīgais atlikušais grants seguma posms šajā ceļā.

Nojauks un uzbūvēs no jauna tiltu pār Aronu uz autoceļa Trušļi–Mārciena (V895) (4,62. km).

Pārbūve, saglabājot nesošās balstu un laidumu konstrukcijas, jau sākusies uz tilta pār Gauju uz autoceļa Smiltene–Velēna–Gulbene (P27) (27,08. km). Šādi pārbūvēs arī tiltu pār Cērteni uz autoceļa Smiltene–Rauna (V234) (2,59. km), tiltu pār Salacu uz autoceļa Austrumi–Vecate–Rimeikas (V169) (3,90. km), tiltu pār Kuju uz autoceļa Madona–Varakļāni (P84) (13,94. km) un tiltu Gauju uz autoceļa Ūdrupe–Rankas stacija (V438) (7,11. km). Tiks veikti izpētes darbi ar sekojošu projektēšanu “melnajam punktam” uz Valmieras šosejas (A3) krustojumā ar autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14) Stalbē.