Projekta vēsture

Projekta ierosinātājs bija Igaunijas autoceļu administrācija(turpmāk tekstā IAA), par projekta realizācijas partneri uzaicinotva/s ”Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk tekstā LVC). LR Satiksmesministrija (turpmāk tekstā SM) ir akceptējusi darbību šajāprojektā ar Deleģēšanas līguma sadaļu 33.7.
2009. gada 21. augustā tika noslēgts Sadarbības līgums (the Partnership Agreement) starp LRSatiksmes ministriju un IAA, par Vadošo partneri nosakot Igaunijas pusi.

OǕ Valga Teed, kas būvdarbus veica par kopējo summu 1503395,33 EUR. Savukārtbūvuzraudzību veica Igaunijas kompānija AS Taalri Varahaldus par kopējo summu 38 605,05 EUR ( t. sk. PVN 21 % 6700,05 EUR).

Objekta pieņemšanas-nodošanas akts tika parakstīts 2011. gada 23. decembrī.

Projekta apraksts

Saskaņā ar Šengenas līgumu ES valstu un starpvalstu attīstība nebeidzas ar valsts robežu. Tādēļir ļoti svarīgi plānot un attīstīt pierobežas infrastruktūru, kas ir šī projekta pamatnostādne.

Šobrīd ar asfaltbetona segumu ir nodrošinātas tikai divas robežšķērsošanas vietas starp Latvijuun Igauniju. Tās atrodas Ainažos un Valkā 200 km attālumā viena no otras.

Unguriņu robežpārejas punkts atrodas 60 km attālumā no Valkas un 110 km attālumā noAinažu robežpārejas punkta. Pastāv arī citi robežpārejas punkti, bet tie visi ir ar grants segumuun saistīti tikai ar lokālas nozīmes autoceļiem.

Projekta ietvaros tika rekonstruēts autoceļš Nr. 54 Karksi-Nuia-Lilli no 0,820. km līdz 16,975. kmIgaunijas Republikas teritorijā un autoceļš P17 Valmiera-Rūjiena-Igaunijas Republikas robežadivos posmos – no 28,89. km līdz 35,00. km (6,11 km asfaltbetona segas rekonstrukcija) un no 48,00. km līdz 55,832. km (7,832 km 3,5 kārtīga virsmas apstrāde) Latvijas Republikas teritorijā.Tātad Latvijas teritorijā kopumā tika rekonstruēti 13,942 km P17 autoceļa. Projekta realizācijainebija nepieciešama zemju ieguve, jo būvdarbi notika ceļu zemes nodalījuma joslā.

Projekta ieguvumi

Realizējot šo projektu mēs ieguvām vēl vienu robežpārejas punktu, kas ir saistīts ar abu valstugalveno ceļu tīklu, Latvijas pusē tas ir autoceļš P17, kas ved uz Valmieru. Savukārt Igaunijas pusētas ir autoceļš Nr. 54, kas tālāk ved uz Karksi Nuia un tālāk uz Tartu. Unguriņu robežpārejaspunkts varētu būt kā alternatīva 200 km attālumā esošajiem robežpārejas punktiem Ainažos unValkā.

Robežpāreju Unguriņi 2009. gadā šķērsoja 21 785 cilvēki un 9462 automašīnas. Pēc projektarealizācijas 2012. gadā paredzams, ka robežpāreju šķērsos 30 000 cilvēki un 20 000 automašīnas.Tas tiks panākts, jo realizējot projektu:

1. Uzlabosies biznesa un tūrisma vide, kas radīs jaunas darba vietas;
2. Pieaugs vietējo pašvaldību ienākumi;
3. Vīlandes lauku teritorijās un Ziemeļvidzemē pieaugs vai nostabilizēsies iedzīvotāju populācija;
4. Attīstība starp pierobežas rajoniem pieaugs, jo ik gadu Ziemeļvidzemi un Vīlandes laukuteritoriju apmeklē aptuveni 50 000 tūristu.
5. Uzlabosies dzīves apstākļi pierobežas iedzīvotājiem. Katru dienu rekonstruējamos autoceļaposmus ikdienā izmanto 6500 pierobežas iedzīvotāji;
6. Tiks iegūta jauna pieredze autoceļu būvē, jo grants seguma rekonstrukcija tiks veikta ar 3,5kārtīgu virsmas apstrādes tehnoloģiju, kas Latvijā šobrīd netiek pielietota;
7. Projekta realizācijai Latvijas teritorijā par paraugu tika ņemti Igaunijas tipveida būvdarbu unbūvuzraudzības līgumi, kas ir veidoti balstoties uz FIDIC līgumu bāzes. Tā bija atšķirīga pieredzeLatvijas projektu vadības institūcijai.