Autoceļu virsmas apstrāde ir veids, kā ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem iespējams pagarināt autoceļu kalpošanas ilgumu mēreni noslogotos posmos ar vidēju nolietojuma pakāpi.

Autoceļus nepieciešams ne tikai remontēt, bet arī pareizi uzturēt. Virsmas apstrāde ir viena no ceļa uzturēšanas metodēm, kas padara ceļu noturīgāku pret lielāku bojājumu rašanās iespējamību.

Autoceļu seguma virskārtas atjaunošanu ar virsmas apstrādes metodi veic ik pēc noteikta laika uz tiem grants ceļiem, uz kuriem iepriekš veikta divkārtu virsmas apstrāde, kā arī uz ceļiem ar asfaltbetona segumu, kam nepieciešams paildzināt kalpošanas laiku.

Vienkārtas virsmas apstrādi veic vasaras sezonā. Perioda garums, kurā drīkst veikt šo tehnoloģisko procesu, ir atkarīgs no gaisa mitruma un temperatūras, kā arī no tā, kāds ir dažādu defektu veidošanās risks konkrētā ceļa posmā. Virsmas apstrāde uz grants ceļiem, uz kuriem ir veikta divkārtu virsmas apstrāde, ir nepieciešama, lai nostiprinātu esošo melno segumu. Savukārt uz asfaltbetona seguma ceļiem to veic, jo ar laiku autoceļu virskārtā parādās nodiluma pazīmes un mikroplaisas, un ar virsmas apstrādi tiek pagarināts seguma kalpošanas ilgums, pasargājot to no lielākiem bojājumiem.

Arī šogad daudziem reģionālajiem un vietējiem autoceļiem atjaunos asfalta segumu, tai skaitā, veicot virsmas apstrādi. Tāpat tiks pastiprināti  grants autoceļi, izmantojot  divkārtu virsmas apstrādes metodi. Virsmas apstrāde uz valsts autoceļiem tiek veikta gan valsts autoceļu sakārtošanas darbu programmu, gan arī ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros.

Virsmas apstrāde ir asfalta seguma ceļu saglabāšanas metode, ko veic uz ceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti. Darbu laikā uz asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un izbērtas sīkšķembiņas, kas salīp ar emulsiju.

Tikai virskārta

Uz tiem asfaltētajiem ceļiem, kur  nav pārāk liela satiksmes intensitāte (līdz 3000 automašīnām diennaktī), un bojājumu pakāpe nav liela, virsmas apstrāde ir piemērotākais profilaktiskās uzturēšanas veids. Parasti virsmas apstrādi veic uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Tas nozīmē, ka uz esoša asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un uzbērtas šķembiņas, visbiežāk granīta. To var darīt vienā vai divās kārtās. Pie asfaltbetona segas saglabāšanas parasti pielieto vienkārtas virsmas apstrādes metodi atbilstoši Ceļu specifikācijas prasībām. Šāds seguma veids ir trokšņaināks par asfaltbetona segumu, kā arī mazāk izturīgs, taču izmaksu ziņā ekonomiski izdevīgāk. Virsmas apstrādi uz valsts galvenajiem autoceļiem neveic, izņēmuma gadījumi var būt vienīgi tie valsts galveno ceļu posmi, uz kuriem ir salīdzinoši neliela intensitāte. Vienkārtas virsmas apstrādi valsts autoceļu sakārtošanas darbu ietvaros uz valsts vietējiem autoceļiem šogad plānots veikt 112 km posmā un uz reģionālajiem autoceļiem aptuveni 400 km posmā. Savukārt ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) šogad plānojis veikt selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi uz vairāk nekā 420 km valsts autoceļu. Vienkārtas virsmas apstrāde uz jau esošā asfalta seguma lielākoties tiek veikta uz jau pārbūvētiem ceļiem, kā arī uz ceļiem, kur pirms kāda laika veikta divkārtu virsmas apstrāde. Tāpat šāda apstrāde ir efektīva arī posmos, kur bojājumi asfalta segumā nav lieli. Atkārtota virsmas apstrāde ir nepieciešama, lai panāktu seguma viendabību un riepu saķeri ar ceļa virsmu. Tā ir profilaktiska ceļu uzturēšanas metode, kas neļauj bojājumiem iekļūt dziļākos ceļa slāņos.

1/2

Seguma atjaunošana 

Tomēr dažkārt autoceļu seguma virskārtā ir parādījušies lielāki bojājumi, ceļa nestspēja ir samazinājusies, ir rises: tādos gadījumos tikai ar vienkārtas virsmas apstrādi nevar uzlabot ceļa stāvokli, un ir nepieciešama seguma atjaunošana. VAS Latvijas Valsts ceļi Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš norāda: ja ceļš ir novecojis un tajā jau ir parādījušās plaisas, bedres, nelīdzenumi un citi bojājumi, ir jāpanāk, lai ceļš atkal būtu līdzens. Ja bojājumi ir pamanīti laikus, tad uz šī nelīdzenā asfalta seguma var uzklāt mainīga biezuma asfalta virskārtu. Tomēr šī kārta nebūs tik izturīga kā parastā asfalta dilumkārta, jo tā nav viendabīgi sablīvēta, līdz ar to, iespējams, var parādīties bitumena pleķi un izdrupumi no iepriekš veiktām bedrīšu lāpīšanām. Tāpēc ir nepieciešams tāds kā vāks, kas aizsargā šo ieklāto virskārtu. “Ja ceļa posmā ir augsta satiksmes intensitāte, tad tiek meklēta iespēja pa virsu klāt vēl vienu asfaltbetona kārtu. Tomēr šajā kārtā pēc trīs līdz četriem gadiem varētu parādīties plaisas, kā arī tas izmaksā dārgāk. Savukārt uz ceļiem ar mazāku satiksmes intensitāti ieklātajai asfaltbetona kārtai veic virsmas apstrādi, kas ir lētāka metode, kā arī neļauj parādīties plaisām, jo bitumenam ir tendence kust un pēc tam sarauties, aizvelkot ciet plaisas. Līdz ar to notiek sava veida ceļa pašārstēšanās,” skaidro G. Alberiņš. Šāda virsmas apstrāde izveido aizsargkārtu segas konstrukcijai.

Nemuns Abukausks, Lietuvas Transporta infrastruktūras Būvniecības un uzturēšanas departamenta Transporta infrastruktūras projektu ieviešanas nodaļas projektu vadītājs.

Runājot par virsmas apstrādes tehnoloģiju popularitāti, varam teikt, ka tā ļauj ar salīdzinoši zemām izmaksām atjaunot autoceļa parametrus un uzlabot ceļa kvalitāti, padara braukšanas apstākļus ērtākus un pagarina ceļa kalpošanas ilgumu. Virsmas apstrāde ir viens no nozīmīgiem autoceļu uzturēšanas darbiem, kas var uzlabot kopējo ceļu tīkla stāvokli valstī. Taču Lietuvā šī tehnoloģija līdzekļu trūkuma dēļ tiek piemērota nepietiekami. Pagājušajā gadā Lietuvā virsmas apstrāde ir veikta uz 66 km autoceļu.

Divkārtu apstrāde

Dubultā virsmas apstrāde jeb tā saucamā melnā sega ir viens no risinājumiem autoceļiem ar grants segumu, jo ceļš, uz kura ir veikta dubultā virsmas apstrāde, vairs neput, tiek nodrošināti ērtāki braukšanas apstākļi, ceļš vairs nav jāgreiderē, kā arī pagarinās ceļa ilgtspēja. Kā zināms, Latvijā no kopējā valsts ceļu tīkla aptuveni 54% (10 757 km) ir ar grants segumu, un lielākā daļa no tiem ir valsts vietējās nozīmes ceļi. Pavasaros grants ceļi mēdz pārmitrināties un kļūt neizbraucami, savukārt karstā laikā tie put. Veicot divkārtu virsmas apstrādi, grants seguma vietā ceļš iegūst melnu segumu, kas līdzinās asfaltam. Tomēr ir jāņem vērā, ka ceļiem ar divkārtu virsmas apstrādes segumu ir zemāka nestspēja nekā asfalta ceļiem, tāpēc tos var sabojāt pārkrauts smagais transports vai pārgalvīga manevrēšana. Valsts autoceļu sakārtošanas darbu programmā divkārtu virsmas apstrāde paredzēta uz 25,71 km valsts vietējo autoceļu. Savukārt LAU dubulto virsmas apstrādi veiks uz 17 km grants autoceļu.

 Ātruma ierobežojumi

Pēc autoceļu seguma virsmas apstrādes tiek ieviests ātruma ierobežojums uz laiku, kamēr transports piebrauc akmentiņus un tie salīp ar emulsiju, izveidojot stingru segumu. Šajā laikā ir svarīgi transportlīdzekļu vadītājiem nepārsniegt atļauto ātrumu, jo pretējā gadījumā ar riepām var iemest akmentiņus pretī braucošo automašīnu stiklos. Liekās šķembas no ceļa tiek noslaucītas pēc vairākām dienām, un tad tiek atcelts arī ātruma ierobežojums. G. Alberiņš aicina autovadītājus ievērot noteiktos ātruma ierobežojumus autoceļu posmos, kur ir veikta virsmas apstrāde. Ne tikai tāpēc, ka šķembiņas lido transportlīdzekļu logos, bet arī tāpēc, ka satiksme un autovadītāji ar savu braukšanu veido ceļa virsmu. Savukārt pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu vai spolējot, notiek pretējs process, virsma tiek bojāta, nevis veidota.

Mārtiņš Greivulis, VAS Latvijas Valsts ceļi Autoceļu kompetences centra Ceļu inspekcijas un ekspertīzes daļas eksperts.

Visos valsts ceļu objektos pirms darbu uzsākšanas notiek izejmateriālu kontrole. Pirms virsmas apstrādes mēs pārbaudām minerālmateriālu stiprību, kā arī bitumena emulsijas atbilstību noteiktajai klasei. Tāpat tiek veikti viskozitātes un citi testi. Savukārt pēc apstrādes virsma tiek novērtēta vizuāli. Gadās arī brāķi, bet visbiežāk tos rada tehnoloģiskas problēmas, nevis paši izejmateriāli. Virmas apstrādei ir visaugstākās prasības attiecībā uz laikapstākļiem. Ieteicamais laiks tās veikšanai ir no 15. jūnija līdz 15. augustam. Jāmin arī, ka bitumena emulsija pēc piegādes ir jāizlieto diezgan ātri, jo, ilgi stāvot, tajā notiek ķīmiska reakcija un tā zaudē savas sākotnējās īpašības.

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks.

Virsmas apstrāde ir pasaulē zināma un plaši izmantota metode ceļu uzturēšanā: vispirms tiek izsmidzināta bitumena emulsija un uzbērtas šķembas, pēc tam tās tiek pieveltnētas. Šī metode aiztaisa virskārtā izveidojušās mikroplaisas un izkliedē šķembas, nodrošinot labu ceļa saķeri ar automašīnu riepām, tādējādi paaugstinot satiksmes drošību. Bitumena emulsija ir kaprīzāka nekā parastais bitumens, ko pievieno asfalta maisījumam, tāpēc, veicot virsmas apstrādi, ir jāņem vērā laikapstākļi, kā arī jāizvēlas labākais bitumena maisījums. Viena un tā pati bitumena formula dažādos apstākļos uzvedas citādāk. Pie šīs metodes trūkumiem varētu minēt šķembu atraušanos, kas nereti nepatīk autovadītājiem.

Armands Sviķis, AS A.C.B. grupas operatīvais vadītājs.

Mūsu uzņēmumu grupa virsmas apstrādi vērtē kā efektīvu vidēja termiņa ceļu asfaltbetona seguma uzturēšanas un atjaunošanas risinājumu, kas ierobežota ceļu rekonstrukcijai atvēlētā finansējuma ietvaros ļauj valsts un pašvaldību pasūtītājiem labot akūtas ceļu seguma bojājumu vietas. Izbūvētā virsmas apstrāde labi pasargā ceļa segumu no klimatisko apstākļu un transporta slodžu iedarbības. Pie atbilstošas satiksmes intensitātes virsmas apstrāde ir labs risinājums, jo tas atjauno ceļa seguma tekstūru, uzlabo saķeres koeficientu un pagarina ceļa kalpošanas laiku. Tomēr virsmas apstrāde nav universāls risinājums visām ceļu seguma problēmām – virsmas apstrāde nepaaugstina ceļa nestspēju, tikai ļauj saglabāt segumu ilgāku laiku, samazinot ūdens iedarbību. Šāds risinājums ir piemērots reģionālajiem un vietējās nozīmes autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti, tomēr virsmas apstrāde nevar aizstāt pilnvērtīgu seguma rekonstrukciju, bet tikai atlikt to uz vēlāku laiku. Virsmas apstrāde ir atzīstama par efektīvu risinājumu arī grants ceļu atputekļošanā, tomēr arī šajā gadījumā ir kritiski jāizvēlas transporta plūsmas intensitātei atbilstošs risinājums.