Trepe jeb ceļa segas deformācija vasarā, ledus un sniegs ziemā. Tāda situācija ir ikdiena daudziem lauciniekiem, arī Bilskas pagasta zemnieku saimniecības “Kalējiņi 1” īpašniekam, novada deputātam Kasparam Putrālim. Vietējo ceļu stāvoklis ir problēma numur viens, kas satrauc laukos dzīvojošos cilvēkus, viņš atzīst „Ziemeļlatvijai”.

Valsts vietējo ceļu kopējais garums Latvijā ir 12 983 kilometri. Lielākoties tie ir ceļi ar grants segumu (10 274 km). Šo lauku iedzīvotājiem vitāli svarīgo infrastruktūru vajadzētu pienācīgi uzturēt − biežāk greiderēt vasarā un tīrīt un kaisīt ziemā, atzīst arī vietējās pašvaldības.

Trepe jāārstē kompleksi

Tāpēc gan vietējās lēmējvaras, gan iedzīvotāji ar bažām ieklausījušies satiksmes ministra Anrija Matīsa nesen teiktajā − proti, jau pašreiz finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem ir 690 miljoni eiro. „Lauku ceļiem nekādā gadījumā nedrīkst samazināt finansējumu,” uzsver Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs. „Ceļi pagastos ir galvenā infrastruktūra, pat svarīgāka par ūdens saimniecību un kanalizāciju ciemos, jo cilvēkiem no savas viensētas jānokļūst uz darbu un jāved bērni uz skolu. Ja ceļi ir kārtībā, tikai tad pagastos cilvēki var dzīvot un strādāt,” atgādina G. Bogdanovs. Valsts vietējo ceļu stāvokli Smiltenes novadā viņš vērtē kā apmierinošu, taču arī norāda, ka šo ceļu uzturēšanā naudu ir nepieciešams ieguldīt visu laiku, piemēram, vasarā biežāk ar greideri planējot un profilējot ceļu, lai salabotu trepi. Tiesa, ceļu būves speciālisti norāda, ka trepes problēma ceļu uzturētājiem un pārvaldītājiem ir jāārstē kompleksi, sākot no sāngrāvju un ceļa nomaļu apauguma tīrīšanas līdz pat ceļa segas pārbūvei jeb atjaunošanai ar kvalitatīvu grants maisījumu. Šobrīd acīmredzot finansējuma trūkuma dēļ Latvijā aizaug pat jauni, skaisti, salīdzinoši nesen ekspluatācijā nodoti ceļi ar grants segumu. To nesaprot arī K. Putrālis, kura saimniecība „Kalējiņi 1” specializējusies piena lopkopībā. „Vasarā ceļi pienācīgi un laicīgi netiek greiderēti droši vien finansiālu problēmu dēļ, taču profilakse ir lētāka nekā ārstēšana. To es saku arī savā uzņēmumā. Problēmas ar lauku ceļiem ir arī ziemā, kad no manas sētas ar lielo tehniku labāk ārā nebraukt. Tas ir bīstami, jo ceļš (valsts nozīmes autoceļš Vecbilska – Cirgaļi – redakcijas piezīme) netiek kaisīts. Ja naudu ceļu uzturēšanai vēl paņems nost, tad man kā uzņēmējam šī valsts nav uzņēmējdarbību veicinoša,” atzīst K. Putrālis. Vietējo ceļu pašreizējo stāvokli Smiltenes novadā viņš vērtē ar trijnieku piecu ballu sistēmā, taču, lai pa tiem pārvietotos ar saimniecības lielo un dārgo tehniku, esot vajadzīgas četras balles. Tam, ka ziemā vietējās nozīmes ceļi netiek pienācīgi uzturēti, piekrīt arī Blomes pagasta pārvaldnieks G. Bogdanovs. „Mūsu pagastā ziemā pašvaldības ceļi tiek tīrīti biežāk, nekā valsts ceļi. Saprotam, ka cilvēkiem jātiek laukā no mājas uz darbu,” viņš stāsta.

Eiropa palīgā nenāks

Valkas novadā, vērtējot valsts ceļu stāvokli, prioritārais jautājums ir ceļa Valka – Vireši asfaltēšana posmā līdz Zvārtavai, norāda Valkas novada domes izpilddirektors Aivars Cekuls. „Tas ir vienīgais pagasts mūsu novadā, kur no Valkas uz pagasta centru nevar aizbraukt pa asfaltu. Citādi vietējie ceļi mūsu novadā ir izbraucami, taču vienmēr var vēlēties labāk. Grants ceļiem segas ir nolietojušās, aizgājušas putekļos, un vajadzētu izbūvēt jaunu, kārtīgu virskārtu,” teic A. Cekuls. Arī Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš uzsver, ka ceļu uzturēšanai finansējumu nedrīkst samazināt, jo tas jau tagad ir nepietiekams. To izjūt arī Strenču novada dome, jo 2016. gadā saņems mazākas mērķdotācijas no Valsts autoceļu fonda nekā šogad, jau tagad ar iedalīto naudu nevar izpildīt katram ceļam noteiktās uzturēšanas prasības, taču ceļa uzturēšanas klases samazināšana nav izeja. Tas, kas šobrīd notiek ar ceļu uzturēšanu, ir eksistēšana, un arī tā iet uz slikto pusi,” secina A. Auniņš.

Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” norāda, ka vietējos ceļus ir iespējams remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un Eiropas Savienības fondu naudu tajos ir liegts ieguldīt. „Diemžēl pašreiz finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja ieguldīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvokli,” tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē, aizvadītajā nedēļā uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņš arī norādījis, ka šogad, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietvaros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina, informē VAS „Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļa. Lai uzturētu kārtībā valsts vietējos autoceļus, gadā ir vajadzīgi 138,2 miljoni eiro. Piemēram, 2014. gadā šim mērķim izlietoti 34,463 miljoni eiro, un tas bijis visvairāk pēdējo piecu gadu laikā. Valsts vietējo autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai pēdējos piecos gados izlietoti pavisam 140,8 miljoni eiro.

Raksta autore: Sandra Pētersone

Publicēts: 2015. gada 13. augustā laikrakstā “Ziemeļlatvija”