Lai uzlabotu satiksmes drošību Tallinas šosejas (A1) posmā no Vidzemes šosejas līdz Pulksteņezeram aiz Gaujas tilta, posmā plānots veikt ievērojamas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz stāvlaukumam pie Pulksteņezera (0,00.-13,85. km) ar katru gadu pieaug ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, un pērn tādu bija 42. Laikā no 2017. līdz 2019. gadam no pieciem tur bojā gājušajiem četri ir gājuši bojā frontālās sadursmēs. Melno punktu skaits šajā laikā ir dubultojies un periodā no 2017. līdz 2019.gadam tur ir izveidojušies seši melnie punkti.

“Iemesli CSNg joprojām saglabājas nemainīgi. Ik gadu vairāk nekā 30% no CSNg ir sadursmes, kas rodas nepārdomāti veicot apdzīšanas un arī citus pārgalvīgus manevrus. Kopumā valstī šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, CSNg skaits ir samazinājies par 12%. Tas ir saistīts ar Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem un transporta plūsmas samazināšanos. Es ļoti ceru, ka situācija  nepasliktināsies un šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Gan satiksmes drošības kampaņa, gan šīs satiksmes organizācijas izmaiņas ir ļoti vajadzīgas, jo uz ceļiem ir steidzīgie autovadītāji, kuri nepārliecinās vai veikt manevru ir droši. Rezultātā frontālo CSNg sekas ir smagas un bieži vien letālas. Svarīgi, lai vide un infrastruktūra traucētu izdarīt pārkāpumus. Šajā ceļa posmā ribjoslas ja ne fiziski, tad psiholoģiski atturēs agresīvos autovadītājus veikt nepārdomātus manevrus,” norāda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

“Statistikas dati rāda, ka joprojām uz valsts ceļiem notiek pārāk daudz CSNg. Diemžēl šogad uz valsts ceļiem bojā gājuši 58 cilvēki. Mēs sistemātiski strādājam pie tā, lai uzlabotu satiksmes drošību uz valsts ceļiem. Šis ceļa posms uz Tallinas šosejas ir viens no bīstamākajiem ar sešiem melnajiem punktiem. Eksperti norāda, ka kreisie pagriezieni ir vieni no bīstamākajiem manevriem, un uz valsts galvenajiem autoceļiem tie pakāpeniski tiek likvidēti. Lēmumi parasti nav populāri un izpelnās gan iedzīvotāju, gan arī pašvaldību neapmierinātību, jo ceļā ir jāpavada ilgāks laiks, taču cilvēku dzīvības viennozīmīgi ir augstākā vērtē nekā dažas minūtes, un pie šī principa mēs arī pieturamies,” uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.