Gada nogalē Saeimā tradicionāli norisinās nākamā gada budžeta apspriešana. LVC vēlējās uzzināt atsevišķu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Ilgtspējas attīstības komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu un Nacionālās drošības komisijas deputātu viedokli par finansējumu valsts autoceļiem 2016. gada valsts budžeta kontekstā. Uzrunājām 18 deputātus, atbildēja puse, aptverot visas Saeimā pārstāvētās politiskajās partijas. Aicinām iepazīties ar deputātu atbildēm.

Aivars Meija, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts („No sirds Latvijai”)

 Vai Jūs balsosiet par finansējuma samazinājumu autoceļiem 2016.  gada budžetā? Vai reģionos autoceļu stāvoklis ir problēma?

Es, tāpat kā citi “No sirds Latvijai” deputāti, uzskatu, ka autoceļu sakārtošanu  nav pieļaujams finansēt pēc atlikuma principa – šogad remontēšu un būvēšu  ceļus, bet nākamgad nē. Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā vienlaikus ir arī  ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībā. Vairākas Latvijas apdzīvotās vietas  noteikti būtu pievilcīgas investoriem uzņēmējdarbības uzsākšanai, ja būtu  sakārtoti ceļi un cita infrastruktūra.

Tieši hroniski nepietiekamais finansējums ir galvenais, kas kavē autoceļu – gan  valsts, gan pašvaldību – sakārtošanu. Tas, ka joprojām valstī nav apstiprināta  vienota valsts autoceļu sakārtošanas programma, kurā būtu skaidri fiksēts  veicamo darbu termiņš, apjoms un nepieciešamais finansējums, “No sirds  Latvijai” ieskatā ir galēja bezatbildība.

2013. gada 21. maijā Ministru kabineta sēdē gan tika izskatīta “Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020. gadam”, taču tā diemžēl palikusi tikai uz papīra, jo ir pieņemta tikai zināšanai. Tā nav materializējusies ne budžetā kārtējam gadam, ne vidēja termiņa (trīs gadu) budžeta ietvarā.

Ja minētajā programmā fiksēto nepieciešamo finansējumu ar sadalījumu pa gadiem skatām kontekstā ar budžeta piešķīrumu, tad starpība starp programmā iekļautajiem, plānotajiem, ieguldījumiem un realitāti 2014. gadā bija salīdzinoši neliela – tikai 0,25 miljoni eiro. Savukārt uz 2015. gadu tā sasniegusi jau 45,38 miljonus eiro, un 2017. gadā 96,89 miljonus eiro, tas ir, kopējā starpība starp solīto un faktisko uz 2017. gadu jau veidos 178 miljonus eiro. Tam jāpieskaita arī papildu nepieciešamais un valdības solītais finansējums 71,7 miljonu eiro apmērā tiltu atjaunošanai un rekonstrukcijai līdz 2020.gadam.

Ja situācija pateicoties Eiropas fondu finansējumam attiecībā uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem nedaudz uzlabojas, tad daudz kritiskāka tā ir ar vietējiem ceļiem, jo tos ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, kas jau ilgstoši ir nepietiekami. Tikai pēdējo piecu gadu laikā finansējuma deficīts vietējiem autoceļiem sasniedzis 690 miljonus eiro. Valsts īpašumā ir aptuveni 13 tūkstoši kilometru grants ceļu, no kuriem lielākajai daļai nav veikta vai veikta tikai daļēja virsmas atjaunošana, tas ir, grants uzbēršana. Situāciju nemainot, tuvāko gadu laikā šie ceļi zaudēs savu grants virskārtas apjomu un pārvērtīsies par visnotaļ neizbraucamiem zemes uzbērumiem.

Cik man zināms, saistībā ar 2016. gada budžetu jaunām politikas iniciatīvām autoceļu sakārtošanā Satiksmes ministrija esot pieprasījusi finansējumu 47,9 miljonu eiro apmērā, no tiem lielāko daļu paredzot reģionālajiem un valsts vietējiem autoceļiem. Taču šo pieprasījumu, spriežot pēc plašsaziņas līdzekļu publicētā, valdība esot noraidījusi.

Vai esat par vai pret Autoceļu fonda atjaunošanu?

Esmu par Autoceļu fonda atjaunošanu.

Vai Jūsu pārstāvētais politiskais spēks ir parakstījis vienošanos ar biedrību Latvijas autoceļu būvētājs? Vai Jūs zināt šīs vienošanās saturu?

Autoceļu fonda atjaunošana ir partijas “No sirds Latvijai” un biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” 2014. gada augustā parakstītās vienošanās par Autoceļu fonda atjaunošanu viens no galvenajiem punktiem – līdz ar ik gadu pieaugoša finansējuma nodrošināšanu ceļu būvei un uzturēšanai. Kā vienu no finansējuma avotiem vienošanās paredz autoceļu lietotāju valsts budžetā samaksātos nodokļus un nodevas, tajā skaitā daļu no akcīzes nodokļa, autoceļu nodevas, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa u.c. ieņēmumiem, to devumu autoceļiem pakāpeniski palielinot un sasniedzot ne mazāk kā 80 % no nomaksātā kopsummas.

Saistībā ar pašvaldību ceļiem, mēs noteikti atbalstīsim, ka likumā “Par autoceļiem” ir jāiekļauj norma, kas nosaka, ka ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām no Autoceļu fonda piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 30 % no valsts budžeta finansējuma.

Foto: Saeimas Kanceleja