Ar pretslīdes materiālu apstrādi uz brauktuves tiek mazināta slīdamības iespējamība
VAS Latvijas autoceļu uzturētājs autoceļus ar pretslīdes materiāliem apstrādā, lai uzlabotu braukšanas apstākļus un satiksmes drošību. Tomēr ceļa brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad tā ir nokaisīta. Ar kaisīšanu tiek mazināta apledojuma un slīdamības iespējamība. Līdz ar to ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties.
Ceļu uzturētāji izmanto kaisīšanas tehnoloģijas, kuras galvenokārt izmanto arī Eiropas valstīs un Ziemeļvalstīs. Ziemas sezonā brauktuves apstrādā ar mitro sāli, smilts-sāls maisījumu, smilti, sīkšķembām vai veic rievošanu. Kaisīšanas tehnoloģiju pielieto ņemot vērā divus kritērijus – autoceļa seguma virsmas temperatūru un autoceļa seguma veidu (melnais vai grants).
Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz -10ºC. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.
Pie zemākām gaisa temperatūrām (zem -10ºC) izmanto smilts-sāls maisījumu. Tādējādi mazinot slīdamību un paaugstinot transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu.
Jāņem vērā, ka mitrās sāls un smilts-sāls maisījumu tehnoloģijas negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus. Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, kā arī apledojums var veidoties atkārtoti gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem grants ceļu apstrādes laiks ar pretslīdes materiāliem netiek normēts. Līdz ar to ceļu uzturētāji veic grants ceļu apstrādi ar pretslīdes materiāliem satiksmei bīstamākajos posmos.
Slīdamības mazināšanai uz grants autoceļiem izmanto kaisīšanu ar smilti vai sīkšķembām, kā arī veic rievu izveidi apledojumā. Virsmas rievošanu var veikt uz grants autoceļiem ar vismaz 5 cm sniega vai apledojuma biezumu.
Atgādinām, ka autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs un tiek uzturēti prioritārā secībā. Vispirms tiek tīrīti no sniega un apstrādāti ar pretapledojuma materiāliem A uzturēšanas klases autoceļi, pēc tam attiecīgi A1, B, C, D. Uzturēšanas klases tiek noteiktas atkarībā no ceļu klasifikācijas (galvenais, reģionālais, vietējais), satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa un sociālekonomiskās nozīmes.
Aicinām autovadītājus izvēlēties piemērotu ceļa un laika apstākļiem braukšanas ātrumu un ievērot lielāku distanci starp priekšā braucošiem transportlīdzekļiem.
Aicinām ceļu lietotājus iesaistīties un informēt par novēroto bīstamību satiksmes drošībai, zvanot uz Satiksmes informācijas centra diennakts tālruni 8000 5555. Tādējādi nodrošinot informācijas nodošanu atbildīgajiem ceļu uzturēšanas dienestiem operatīvākai rīcībai.
Par LAU:
LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu.
LAU veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem vairāk nekā 8 000 km autoceļu ir ar melno segumu un gandrīz 12 000 km ir grants autoceļu.