Valsts pārziņā ir gandrīz tūkstotis tiltu, un šajā būvniecības sezonā būvdarbi plānoti uz 31 no tiem. VAS “Latvijas Valsts ceļi” Tiltu daļas vadītājs Māris Dūzelis intervijā stāsta par valsts tiltu tehnisko stāvokli un plānotajiem darbiem.

 Cik tiltu pieder valstij?

Šobrīd uz valsts autoceļiem ir 971 tilts. Tiltu skaits tiek precizēts katra gada sākumā, veicot inventarizāciju. Tiltu skaits ir mainīgs, jo tilti tiek būvēti no jauna, pārbūvēti, reizēm kādu tiltu atdodam vai pārņemam no pašvaldībām.

Kādos gadījumos tas notiek?

Parasti tas notiek gadījumos, ja tiek pārņemts vai atdots ceļš, kura posmā ietilpst arī tilts. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad tiek pārņemts vai atdots tikai tilts. Vēl tilti tiek pārbūvēti – ja tilts tiek pārbūvēts par caurteku, tad tas vairāk netiek uzskaitīts kā tilts.

Kas vispār skaitās tilts?

Atbilstoši definīcijai tilts ir inženierbūve, kas pārsedz un nodrošina pāreju pār upi, gravu, satiksmes ceļu vai citu fizisku šķērsli un tilts pārtrauc ceļa klātni. Ir vairāki tiltu veidi ‒ ceļa pārvadi, estakādes un viadukti.

Kāds kopumā ir LVC pārziņā esošo tiltu stāvoklis?

Optimistiskā atbilde būtu, ka lielākā daļa tiltu uz valsts autoceļiem ir labā un apmierinošā stāvoklī, bet pesimistiskā, ka gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Kopumā uz 48 tiltiem ir noteikti dažādi ierobežojumi, bet vairāk nekā 700 tiltiem brauktuves konstrukcija nav atbilstoša satiksmes drošības prasībām ‒ nav atbilstošu drošības barjeru, gājēju ietvju un margu, kā rezultātā tiek apdraudēta gājēju un autobraucēju drošība. Ziemā, automašīnai saslīdot, nav atbilstošu drošības barjeru, kuras to noturētu uz tilta.

Jāatzīmē, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz vietējiem un reģionālajiem, labākā stāvoklī ‒ uz galvenajiem autoceļiem. Uz galvenajiem autoceļiem tilti ir savesti kārtībā, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jo kopā ar autoceļu pārbūvi tiek veikta tiltu atjaunošana vai pārbūve.

Cik veci ir Latvijas tilti?

Tilti ir dažāda vecuma, vecākais mūsu pārziņā esošais tilts būvēts 1860. gadā. Tā ir veca akmens velve Vidzemes pusē, kas šobrīd kalpo gājēju satiksmei.  Lielākā daļa no valsts autoceļu tiltu ir būvēti 60.-70. gados, un šobrīd tie ir nokalpojuši 40-50 gadus. Vidējais tiltu vecums ir 41 gads.

Kas, kā un cik bieži pārbauda LVC pārziņā esošo tiltu tehnisko stāvokli?

Tiltu pārbaudi, respektīvi, tiltu inspekcijas, veic gan LVC speciālisti, gan konsultanti, kas parasti ir sertificēti tiltu projektētāji.

Ir vairāki inspekciju veidi. Vispārējās inspekcijas reizi gadā veic LVC tiltu būvinženieri. Viņi novērtē tilta galveno konstrukciju bojājumus un defektus, kas ietekmē būves nestspēju un satiksmes drošību, defektus, kas attīstoties var palielināt uzturēšanas izdevumus un ietekmē būves izskatu.

Tad ir tiltu galvenās inspekcijas, kuras veic konkursa kārtībā izvēlēti konsultanti. Tie ir sertificēti projektētāji un arī Rīgas Tehniskās universitātes mācību spēki. Šīs inspekcijas katram tiltam tiek veiktas reizi piecos gados. Inspekcijās tiek detalizēti izvērtēts tilta tehniskais stāvoklis, noteikti bojājumi, to veidi un apjomi, tiek sarēķinātas orientējošās remonta darbu izmaksas.

Pieņemšanas inspekcijas notiek tūlīt pēc tiltu būvdarbu pabeigšanas. Inspekcijas mērķis ir fiksēt tiltu faktiskos tehniskos parametrus un atjaunošanas vai pārbūves laikā veiktās izmaiņas projekta dokumentācijā no jauna uzbūvētajos un pārbūvētajos tiltos, kā arī fiksēt ģeometriskās novirzes un dokumentēt būvniecības defektus. Ja gadījumā tiek fiksēti defekti, kas radušies būvdarbu laikā un nav agrāk pamanīti, tad tie būvniekam ir jānovērš par saviem līdzekļiem.

Savukārt speciālās inspekcijas tiek veiktas, ja ir konstatēti būtiski defekti, kas apdraud tilta nestspēju un satiksmes drošību. Lai izvērtētu šāda tilta tehnisko stāvokli, tiek veikti analītiski aprēķini, pārbaudīta materiālu kvalitāte (ņemot paraugus), dots atzinums par nepieciešamajiem ierobežojumiem. Šajās inspekcijās tiek prognozēts tilta atlikušais kalpošanas laiks un nepieciešamie uzturēšanas pasākumi. Nepieciešamības gadījumā, tilts tiek pārbaudīts arī ar slodzi. Arī šīs inspekcijas tiek izsludinātas atklātā konkursā un tiek organizētas pēc vajadzības – pēc galveno inspekciju laikā iegūtajiem datiem.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs pagājušajā vasarā cēla trauksmi par tiltu bēdīgo stāvokli. Vai tiešām joprojām kaut kur ir atļauta satiksme uz tiltiem, kas apdraud dzīvību?

LVC uzdevums ir nodrošināt autobraucēju drošu pārvietošanos pār tiltiem. Ja kāda tilta tehniskais stāvoklis apdraud satiksmes drošību, tad tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai ierobežotu satiksmi – uzstādītas ceļa zīmes, norobežojošās barjeras vai bloki.

Ja uz tilta nav uzstādīti satiksmes ierobežojumi, tad pār tiem var braukt droši, bez īpaša uztraukuma, protams, izvēloties braukšanas apstākļiem atbilstošu ātrumu.

Kas ir biežākie ierobežojumi, kas tiek ieviesti uz tiltiem, ja tiek konstatētas problēmas?

Parasti tiek uzstādītas satiksmi ierobežojošas ceļa zīmes ar ierobežojumiem kravas transportam, vai arī sašaurināta brauktuve ar barjerām vai blokiem. Gadījumos, ja ir sabrukusi gājēju ietve, tad papildus tiek uzlikta arī zīme, ka gājējiem tiltu šķērsot pa ietvi ir aizliegts.

Cik ilgi kalpo tilts?

Katra tilta kalpošanas laiks ir atšķirīgs, un ir atkarīgs no dažādiem aspektiem. Tie var būt tilta būvniecībā pielietotie materiāli un to kvalitāte, būvdarbu tehnoloģijas ievērošana vai neievērošana, tiltu uzturēšanas kvalitāte, ekspluatācijas apstākļi – vai tilts tiek ziemā ar sāli vai nē, kā arī smagsvaru ietekme uz tilta konstrukcijām.

Šobrīd tilti tiek projektēti 100 gadu kalpošanas laikam. Tas gan attiecas uz galvenajām nesošajām konstrukcijām – balstiem un laidumu, savukārt atsevišķi konstruktīvie elementi, brauktuves segums, hidroizolācija, margas, barjeras, protams, būs jāmaina biežāk.

Kas bojā tiltus?

Ir vairāki faktori, kuri ietekmē tilta tehnisko stāvokli. Tā ir apkārtējā vide, ziemas uzturēšanas darbi, kaisot pretslīdes materiālu, transporta slodzes un ceļu satiksmes negadījumi.  Ekspluatācijas laikā tilti tiek pakļauti ne tikai satiksmes noteikumos atļautajām, bet arī smagsvara un īpaši smagas satiksmes slodzes iedarbēm. Uz Latvijas autoceļiem ir lielāks smago un ļoti smago transportlīdzekļu skaits, nekā bija pieņemts iepriekš. LVC uzskaites datos fiksēts, ka 2015. gadā tika izsniegts vairāk nekā 1000 atļauju 52 t smagsvaru pārvadājumiem un ap 900 atļauju smagsvaru pārvadājumiem virs 52 t.  Rezultātā tilti ir pakļauti slodzēm, kādas agrākos projektēšanas standartos un būvnormatīvos nebija paredzētas. Šo slodžu iedarbības rezultātā pastiprinās tiltu konstrukciju deformācijas – tā rezultātā samazinās tiltu kalpošanas laiks un palielinās to uzturēšanas izdevumi.

Uz cik tiltiem šogad plānoti būvdarbi?

Kopumā šajā būvniecības sezonā ieplānoti būvdarbi 31 tiltam. Daļa tiltu ir pārejošie objekti no iepriekšējā gada. Ir darbi, kas šogad uzsākti un šogad arī tiks pabeigti. Un ir arī tādi objekti, kurus uzsāks šogad, bet pabeigs nākamgad. Daudz ir atkarīgs no iepirkumu rezultātiem un ātruma, kādā tiks slēgti līgumi. Savukārt divgadīgie objekti ir atkarīgi arī no būvnieka iespējām un būvdarbu organizācijas.

Kuri ir izceļamākie projekti?

Viens no nozīmīgākajiem ir Lielupes tilts uz Liepājas šosejas, kuram šī gada jūnijā tika pabeigti atjaunošanas darbi. 274 m garais tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Atjaunošanas darbu laikā satiksme pār tiltu tika slēgta un novirzīta blakus pa pagaidu apbraucamo tiltu.

Šogad nopietni būvdarbi plānoti uz Ventspils šosejas tiltam pār Lielupi pie Slokas. Tiltam paredzēts pastiprināt brauktuves konstrukciju, nomainot sliktā tehniskā stāvoklī esošās dzelzsbetona plātnes, un pilnībā atjaunot pārējos tilta brauktuves konstruktīvos elementus ‒ segumu, hidroizolāciju, drošības barjeras un ietves konstrukciju, atjaunot tērauda siju krāsojumu un veikt citus nepieciešamos atjaunošanas darbus.

Būvniecības laikā satiksme tiks organizēta pārmaiņus pa tilta vienu pusi, jo pagaidu tilta izbūve šo projektu būtiski sadārdzinātu, bet tilta slēgšana nav tehniski–ekonomiski pamatota. Papildus izdevumi autobraucējiem un pasažieru pārvadātājiem būs daudz lielāki nekā ieekonomētie līdzekļi tilta būvdarbiem.

Interesants objekts ir pie Jelgavas Mežciemā, kur vecais 1927. gadā būvētais tilts pār Vircavu tiks atjaunots un atvēlēts gājējiem, bet autotransportam jau faktiski ir izbūvēts jauns tilts turpat blakus. Līdzīga situācija paredzēta Suntažos tiltam pār Mazo Juglu – arī tur vecais tilts tiks savests kārtībā un atdots gājējiem, bet blakus taps jauns.

Vēl jāatzīmē gājēju ‒ velosipēdistu tilts Babītē pār Jūrmalas šoseju, kas tiks pabeigts vēl šovasar.

Cik gadi būtu nepieciešami, lai sliktā stāvoklī esošos tiltus savestu kārtībā?

Tiltu būvniecība un uzturēšana ir nepārtraukts process. Tilti tiek būvēti no jauna pārbūvēti un atjaunoti. Lai savestu kārtībā sliktā stāvoklī esošos tiltus, vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī nauda. Pēc veiktajiem aprēķiniem, lai veiktu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts autoceļu tiltu pārbūvi un atjaunošanu (un tie ir vairāk nekā 400 tiltu), nepieciešami apmēram 140 milj. eiro. Lai savestu kārtībā sliktā stāvoklī esošos tiltus un uzturētu atbilstošā līmenī tiltus kopumā, ir nepieciešams regulārs finansējums ilgākā laikā, kas pārsniedz ikgadējo normatīvo darba apjomu. Ja netiks veikti nepieciešamie tiltu pārbūves un atjaunošanas darbi, tiltu tehniskais stāvoklis turpinās pasliktināties.

Vai finansējums tiltiem katru gadu mainās?

Valsts budžeta finansējums ir mainīgs un pēdējā laikā vienmērīgi zems. Lielu daļu finansējuma tiltiem dod Eiropas līdzekļi, kas ir piesaistīti ceļiem – tilti tiek atjaunoti un pārbūvēti kopā ar ceļiem.

Cik no Jūsu pieminētajiem 30 tiltiem tiek remontēti par valsts budžeta līdzekļiem?

20 objekti ir par Eiropas līdzekļiem, pārējiem 11 ir tiltu objekti par valsts budžeta līdzekļiem.

Vai tiek projektēts kāds jauns tilts?

Jauna būve ir tad, ja tā tiek projektēta jaunā vietā pa jaunu trasi. Piemēram, tāds bija Saulkrastu apvedceļš, kurā tika izbūvēti vairāki jauni tilti. Parasti esošajā ceļā tiek nojaukts vecais tilts un tā vietā tiek izbūvēts jauns. Tomēr to tā īsti nevar saukt par jaunbūvi.

Taču ir viens jauns tilts, kuram šobrīd tiek izstrādāts būvprojekts – tilts pār Daugavu Jēkabpilī. Tas ir apjomīgs darbs, kurā tiek izstrādāts vairāk nekā 400 metru gara vanšu tilta būvprojekts. Saskaņā ar līguma nosacījumiem projektam jābūt gatavam 2018. gada sākumā. Par būvniecību šobrīd grūti kaut ko prognozēt ‒ ja būs pieejams finansējums, tilts varētu būt gatavs ap 2021. gadu.

Nereti, braucot pa Latviju, redzami tilti, kas ir skaisti un varētu kalpot kā tūrisma objekti. Vai LVC ir informācija par šādiem tiltiem, kas būtu izceļami?

Latvijā ir pietiekami daudz interesantu, skaistu un estētiski baudāmu tiltu. Manuprāt, viens no skaistākajiem tiltiem ir pār Amatu Melturos, kuru iesaku katram pašam novērtēt klātienē. Arī pašvaldībās ir skaisti tilti – kaut vai tilts pār Ventu Kuldīgā, vai akmens mūra tilts pār Abavu Kandavā, kurus katram vērts apskatīt.