Uz Latvijas valsts ceļiem katru gadu var vērot dažādus ceļu būvdarbus. Lai arī izskatās līdzīgi, darbi ir atšķirīgi – turklāt notiek gan uz grants, gan asfaltētajiem ceļiem. Daži skar augšējās kārtas, bet dažviet ceļa sega tiek mainīta pilnībā. Kas īsti kurā gadījumā tiek darīts un – kāpēc?

Grants ceļi

No visa 20 081 km valsts pārziņā esošā ceļu tīkla lielākā daļa (11 075 km) ir ar grants segumu. Savukārt no visiem grants ceļiem 10 219 km ir vietējas nozīmes valsts ceļi, bet nepilna desmitā daļa (856 km) ir reģionālie ceļi.

Galvenā grants ceļu uzturēšanas metode ir seguma profilēšana – tas nozīmē, ka autogreideris uz ceļa esošo granti vienmērīgi izlīdzina pa visu ceļa virsmu, aizberot bedrītes, novēršot vertikālās un horizontālās rises, tādā veidā uzlabojot braukšanas drošību un komfortu. Grants ceļi tiek profilēti atbilstoši to uzturēšanas klasei, kas ir atkarīga no satiksmes intensitātes.

Tā kā vietējo ceļu sakārtošana pilnībā gulstas uz valsts budžeta pleciem, ilgstoša un nepietiekama finansējuma rezultātā grants segumi ir nolietojušies un daudzi no posmiem pavasarī un rudenī ir grūti izbraucami. Arī ūdens atvade uz grants ceļiem daudzviet nav sakārtota, līdz ar to 40% grants ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

2015. gadā ikdienas uzturēšanas ietvaros uz grants ceļiem tika uzbērti 276 tūkst. m³ grants, un tas izmaksāja 10,8 milj. eiro. Ja rēķina, ka optimālais daudzums ir 500 m³/km, tad grants papildināta tikai uz nedaudz vairāk par 500 km grants ceļu.

Pamatkārta

Segas pārbūves gadījumos gan uz grants, gan asfaltbetona segumiem tiek mainīta arī salizturīgā kārta. Tās galvenais uzdevums ir ūdens atvade no ceļa segas. Ja ūdens no ceļa segas netiek aizvadīts un ziemā sasalst, šī kārta sāk cilāties un galu tiek bojāts arī ceļa segums.

Salizturīgo kārtu, atkarībā no autoceļa intensitātes, būvē vienā vai vairākos slāņos – apakšējos slāņos paredzot materiālus ar zemāku, augšējos – ar augstāku frakciju un nestspēju. Salizturīgajai kārtai apakšā izmantojama smilšaina grunts, bet augstākajos slāņos dabīgi vai drupināti smalki vai jaukti minerālmateriāli, reciklētie materiāli¹. Ceļiem ar lielāku satiksmes intensitāti nepieciešami izturīgāki segas veidošanas materiāli.

 Nesošā kārta (ceļa pamats)

Salizturīgo kārtu nosedz nesošā kārta, kas grants ceļu gadījumā faktiski ir dažāda izmēra drupinātas grants vai granīta šķembas, šķembu maisījumi. Ja savlaicīgi neatjauno nesošo grants kārtu, tad greiderēšanas rezultātā vai intensīvākas (īpaši smagā transporta) satiksmes apstākļos uz ceļa veidojas smilšu vannas.

Atputekļošana

Lai grants ceļi ar lielāku satiksmes intensitāti vasarā neputētu, tiem iespējams veikt atputekļošanu, jeb kalcija hlorīda iestrādāšanu virsējā kārtā. Atputekļot ceļus vislabāk ir pavasarī pēc ceļa klātnes pilnīgas atkušanas, kamēr segā vēl ir saglabājies mitrums. Veicot kalcija hlorīda iestrādi profilēšanas laikā, ceļus no putēšanas var pasargāt uz pāris mēnešiem, tomēr tā ir dārga uzturēšanas metode, un ilgtermiņā izdevīgāka ir dubultā virsmas apstrāde, kad uz grants ceļa tiek uzklāts melnais segums.

Dubultā virsmas apstrāde uz grants seguma

Lai uz grants ceļa veiktu dubulto virsmas apstrādi, vispirms no ceļa malām ir jānoņem apaugums, jāsakārto ūdens atvades sistēma (nepieciešamības gadījumā zemes klātnē jāiebūvē vai jānomaina bojātās caurtekas). Salizturīgajai kārtai un grants nesošajai kārtai jābūt labā stāvoklī. Grants segums tiek nogreiderēts, tiek salaboti iesēdumi un citi seguma defekti. Ja nepieciešams, tad papildina pastāvīgas greiderēšanas rezultātā zudušo grants maisījumu. Tad uz virsmas plānā kārtiņā tiek izsmidzināta bitumena emulsija un uzbērtas grants, dolomīta vai granīta šķembas, ko pieveltņo, lai tās sasaistās ar bitumenu. Tad tiek veidota otrā kārta – atkal tiek izsmidzināta bitumena emulsija un uzbērta otra grants, dolomīta vai granīta šķembu kārta, kas šoreiz ir smalkākas frakcijas. Un arī šī kārta tiek pieveltņota. Lai šķembas kārtīgi sasaistītos ar bitumenu, ceļš ir “jāpiebrauc”, tādēļ pirmās dienas pēc virsmas apstrādes tiek saglabāti ātruma ierobežojumi. Uzreiz pēc apstrādes ir liels lidojošu akmentiņu risks, tādēļ ātrumu ierobežojumu ievērošana ir pašu autovadītāju interesēs. Virsmas apstrādes veicējam garantijas laikā jāuzrauga virsmas apstrādes kvalitāte. Izveidojoties virsmas apstrādes defektiem, būvdarbu veicējam tie operatīvi un kompetenti jānovērš. Ja parādās izsvīdumi, tad ceļš nekavējoties jānokaisa ar neliela izmēra grants, dolomīta vai granīta šķembiņām, nepiesaistītās šķembas diennakts laikā tās noslaukot ar autoceļa birsti.

Šis ir efektīvākais grants ceļu atputekļošanas veids. Tomēr dubultā virsma nav tik izturīga kā asfalts ‒ šādu ceļa virsmu var sabojāt intensīva smagā (īpaši pārkrauta) transporta satiksme, asa bremzēšana, nepareiza ziemas uzturēšana.