Šā gada valsts budžeta finansējums valsts autoceļu tīklam ir par 10% (14 miljoni eiro) lielāks, nekā pērnā gada valsts budžeta finansējums.

Šie papildu līdzekļi tiks novirzīti reģionālās un vietējas nozīmes autoceļu uzlabošanai, kā arī satiksmes drošības paaugstināšanai, par to šodien notikušajā preses konferencē informēja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadītājs Jānis Lange.

Kopumā valsts ceļu tīklam šogad ir pieejami 286 miljoni eiro, no tiem 127 miljoni ir Eiropas Savienības fondu finansējums, bet 159 miljoni – valsts budžeta finansējums.

Lai savlaicīgi uzsāktu būvniecības sezonu, jau 2016. gadā ir uzsākti šā gada būvniecības darbu iepirkumi. Uz 2017. gada 1. janvāri ir izsludināti 24 iepirkumi kopā par 40 nākamās sezonas būvdarbu objektiem.

26 objekti ir pārejošie – darbi tika uzsākti pagājušajā gadā, un tiks turpināti un pabeigti šogad.

Plānots, ka 2017. gadā darbi kopumā notiks 140 objektos valsts ceļu tīklā, kā arī vēl 28 objektos notiks satiksmes uzlabošanas darbi.

2016. gadā par 5% pieaugusi satiksmes intensitāte valsts autoceļu tīklā. No visiem valsts autoceļiem sliktā un ļoti sliktā stāvoklī 2016. gadā bija 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% grants ceļu. Kopumā asfaltēto ceļu tehniskais stāvoklis pēdējo gadu laikā ir uzlabojies, īpaši tas attiecas uz galvenās nozīmes autoceļiem, kuri ir sakārtoti pateicoties ES fondu līdzfinansējumam. Uz šo brīdi tikai 32% valsts galvenās nozīmes ceļu ir sliktā stāvoklī. Savukārt grants ceļu tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties, ja 2015. gadā sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija 41% grants autoceļu, tad 2016. gadā tie bija jau 43%.

Strādājot pie papildu finansējuma piesaistes valsts autoceļu tīklam, arī šogad LVC turpinās darbu pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības modeļa. Jau ir iegādāti 40% no projekta realizācijai nepieciešamajām zemēm, ir izstrādāts Ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojums, janvārī plānots noslēgt līgumu ar konsultantiem, kuri gatavos dokumentāciju un organizēs partnerības iepirkumu.

2016. gadā LVC ir veikuši 16 300 kvalitātes testu un 6777 mērījumus valsts autoceļu tīklā. Apmēram 5% testu tiek konstatētas neatbilstības. Tās būvniekiem ir jālabo par saviem līdzekļiem. Par pieļautajiem brāķiem būvnieki saņem sodu: naudas sodu, garantijas saistību izmaiņas (termiņa pagarinājums uc.), vai arī tiem ir jāpārbūvē konkrētie ceļu posmi, kur neatbilstības konstatētas.

Kopš 2015. gada ir vērojams būvdarbu izmaksu kāpums. 2015. gadā būvniecības izmaksu kāpums pret 2014. gada cenām bija 7%, bet 2016. gadā pret 2015. gada cenām – 14%. Tas var būt skaidrojams ar to, ka pie diezgan liela būvdarbu iepirkumu skaita, pretendentu skaits būvniecības konkursos samazinās, kas arī ietekmē cenu veidošanos. Savukārt pretendentu skaita kritums varētu būt izskaidrojams ar to, ka paaugstinās kvalitātes prasības, īpaši lielajos projektos, kuros ar ES fondu līdzfinansējumu tiek veikti pārbūves darbi, kā arī tiek pastiprināta kvalitātes kontrole un specifikāciju prasības. Tāpat, ņemot vērā izmaiņas būvniecības regulējumā, ir palielinājusies būvniecības projektētāju atbildība. Ja būvniecības projekta kļūdu dēļ ir jāveic pārbūve vai papildus darbi, to izmaksas pilnībā sedz projektētājs.

Prezentācija no preses konferences pieejama šeit.