Ideja par Autoceļu fonda atjaunošanu nekur nav pazudusi, un šogad diskusijas turpināsies. Paralēli tam Satiksmes un Finanšu ministrijas šogad izvērtēs arī citas iespējas, kā panākt ilgtspējīgu finansējumu valsts ceļiem, intervijā Autoceļu Avīzei stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Pagājušā gada izskaņā valdība tomēr nolēma neatjaunot Autoceļu fondu*. Kas notiks tālāk?

Negribētu piekrist, ka valdība ir pilnībā atteikusies no autoceļu fonda. Joprojām esmu pārliecināts, ka tieši ceļu fonds ir labākais risinājums. Gada nogalē valdībā tomēr spērām soli tuvāk ceļu fonda izveidei. Pašlaik valdība ir uzdevusi Satiksmes un Finanšu ministrijām izvērtēt visas iespējas, tai skaitā analizējot alternatīvus avotus, kā panākt ilgtspējīgu finansējumu ceļiem. Tas jādara, skaidri apzinoties, ka 2019. gads ir pēdējais, kad mums ir pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi. Galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tajā brīdī, kad samazinās ES fondu nauda, mēs varētu saglabāt tādu finansējuma apjomu, kāds tas ir šobrīd. Tāpat valdībā ir panākta vienošanās, ka no 2020.gada ceļiem novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, ja Iekšzemes kopprodukts (KP) pieaugs vismaz par 5%. Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka šāds pieaugums iespējams jau nākamgad. Bet jau sākot no 2018.gada arī no akcīzes nodokļa par naftas produktiem pārpildi pret plānoto novirzīs ceļu remontiem un uzturēšanai, kas šobrīd ir ne mazāk kā 7 milj. eiro. Vēl ir izdevies panākt, ka VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” gada beigās neiztērētie līdzekļi ceļu uzturēšanai pāriet uz nākamo gadu, kas ļaus efektīvāk ieguldīt finansējumu konkrētiem mērķiem.

Diskusijas par Autoceļu fondu kā speciālo budžetu turpināsies. Ideja par fondu nekur nav pazudusi. Viegli ir izjaukt, kā to savulaik izdarīja Repšes valdība, bet sarežģīti ir atkal atjaunot kā speciālo fondu ‒ kā iezīmētus līdzekļus. Visus šos gadus līdzekļi, kurus iekasē no autobraucējiem, tērēti arī citām vajadzībām. Protams, būtu tikai loģiski, ja tie atgrieztos atpakaļ uz ceļiem.

Cik reāli ir pārsniegt 5% IKP, lai atbilstoši valdības lēmumam varētu sagaidīt papildus finansējumu ceļiem no valsts budžeta? Un cik reāla ir akcīzes nodokļa par naftas produktiem pārpilde?

Akcīzes nodokļa pārpilde būs atkarīga no fakta – jo vairāk lietos degvielu, jo lielāki būs ieņēmumi, tajā skaitā virs plānotā. Transportlīdzekļu skaits katru gadu palielinās, līdz ar to indikatīvi arī naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem vajadzētu pieaugt.

Kas attiecas uz IKP pieaugumu, tad aprēķinos ņemam vērā Finanšu ministrijas prognozes. Rēķināmies ar to, ka nākamajos gados strauji tiks apgūti ES fondu līdzekļi, sekmēta ekonomiskā izaugsme, līdz ar to IKP pieaugums varētu sasniegt Finanšu ministrijas plānotos apjomus. Katrā ziņā ceļu sakārtošanas finansējuma palielinājumam ir iezīmēts jau konkrēts palielinājuma procents.

Vai pēc 2020. gada ‒ jaunajā plānošanas periodā ‒ varētu būt nauda arī ceļiem?

Diskusijas par nākamo plānošanas periodu sāksies 2018. gadā. Paralēli tam līdz 2019. gada beigām notiks esošo fondu pārskatīšana. Un tajās programmās, kurās būs neizpilde, varētu notikt arī pārdale. Pašlaik skaidri pateikt, ka pēc 2020. gada ceļiem nauda būs, es neapņemos. Taču tāpēc strādāju, lai būtu. Kohēzijas fonds faktiski ir domāts situācijas izlīdzināšanai starp valstīm, un skatoties pēc ceļu stāvokļa Latvijā un salīdzinot to ar pārējām ES dalībvalstīm, būtu tikai un vienīgi loģiski, ja papildu Eiropas fondu finansējums ceļiem būtu arī nākamajā periodā.

Latvijas mērogā – ja šajā periodā citās programmās netiek izlietoti ES līdzekļi ‒ cik ceļi varētu saņemt papildus?

Izvērtēšana sāksies 2018. gadā, pārdale varētu būt 2019. gada beigās. VAS “Latvijas Valsts ceļi” uzdevums ir turpināt aktīvi strādāt, lai efektīvi ieguldītu jau pieejamos fondu līdzekļus. Satiksmes ministrija faktiski ir viens no līderiem, kas visātrāk uzsākusi un veiksmīgāk realizējusi Eiropas Savienības struktūrfondu projektus. Ir, protams, atsevišķas aizķeršanās, bet tikai un vienīgi tādēļ, ka ceļu būvniecībā ir sezonas darbi, ir pārsūdzības iepirkumos, bet kopumā struktūrfondu ieguldīšana satiksmes nozarē norisinās ļoti veiksmīgi.

Vai valsts ceļu uzturētāji, jūsuprāt, šoziem tiek galā ar savu darbu?

Kopumā situācija uzlabojas. Ja atskatās vēsturē, tad šobrīd sūdzību ir stipri mazāk nekā pirms 10 gadiem. Laika apstākļus gan vēl neesam iemācījušies regulēt, tāpēc snigšanas un puteņu laikā autovadītājiem ir jārēķinās, ka pārvietošanās varētu būt apgrūtināta. Ziemas tehnikas vienības strādā ar pilnu jaudu, tiek veikta preventīvā kaisīšana, lai neveidotos melnais ledus. Ziemas sezonā kaisīšanas darbus veic un sniegotos ceļa posmus ik rītu tīra vidēji vairāk nekā 100 ziemas dienesta tehnikas vienības.

Tomēr drošība uz ceļiem ir visu iesaistīto pušu kopīga atbildība. Daudz atkarīgs arī no pašiem autovadītājiem – ātruma un riepu izvēle, riepu protektoru dziļuma ievērošana ‒ šajā jomā viss vēl nav ideāli. Brīvdienās, braucot pa Latvijas ceļiem, joprojām var manīt daudz agresīvu un pārgalvīgu braucēju, kuru rīcība ne vienmēr atbilst ziemas apstākļiem. Ir jārēķinās ar citiem satiksmes dalībniekiem. Kopumā  uzskatu, ka ziemā uzturēšana norit sekmīgi. Ņemot vērā laika apstākļus, ir neliels līdzekļu pārtēriņš, bet līdzīgi kā citus gadus valdība lems par izdevumu segšanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Pērn decembrī atkusnis sagādāja lielas problēmas uz grants ceļiem, kuri zaudēja nestspēju. Pavasarī šķīdonis atgriezīsies. Vai pārskatāmā nākotnē ir iespējams atrisināt Latvijas problēmas ar grants ceļiem?

Laika apstākļi nelutina ‒ gan sniegs uz nesasaluša ceļa, gan bieža ceļu sasalšana un atkušana ļoti iespaido grantētos ceļus, īpaši tos, kuriem nav veikta virsmas atjaunošana. Būtu labi katrus četrus gadus šos 4 centimetrus grants atjaunot, lai ceļi neturpinātu sabrukt. Šogad ceļiem no valsts budžeta ir par 10 milj. eiro lielāks finansējums, līdz ar to būs iespējams vairāk pievērties tieši vietējo un reģionālo ceļu remontdarbiem. Ir būtiski panākt lielāku valsts budžeta finansējumu ceļu sakārtošanai, lai varētu intensīvāk remontēt tieši vietējos un reģionālos ceļus.

Kādi ir jūsu galvenie plāni un prioritātes šim gadam?

Ceļi, protams, ir mana prioritāte, un pagājušais gads to pierāda. Galvenais uzdevums, kā jau teicu, ir panākt nepieciešamo finansējumu ilgtermiņā arī pēc 2019.-2020. gada. Bet šogad ceļu remontdarbi intensīvi turpināsies līdzīgi kā pērn Sarkano gaismu uz valsts ceļiem būvniecības sezonā arī šogad būs daudz un, iespējams, apgrūtinās autovadītājiem pārvietošanos, bet uz gada beigām būs atkal ērti un labi.

Ja mēs skatāmies uz nozari kopumā, būtiski ir ceļu remontdarbi, bet tikpat svarīgi ir nodrošināt lielāku kravu plūsmu pa ceļiem un dzelzceļu, kas dod ieņēmumus tautsaimniecībā. Šogad jāuzsāk vairāki lielie projekti: Rail Baltic (dzelzceļu stacijas pārvada līdz lidostai un lidostas stacijas izbūve), jāturpina dzelzceļa elektrifikācijas projekts, lai mēs savā tranzīta koridorā būtu konkurētspējīgi. Kas attiecas uz ceļiem, turpināsies darbs pie PPP projekta – Ķekavas apvedceļa. Tāpat arī visi citi darbi, kas izriet no valdības rīcības plāna. Kopumā darāmā, manuprāt, ir daudz, un gads būs pietiekami intensīvs.

*Autoceļu fonds ir speciālais budžets, kurā tiek novirzīti ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, autoceļu nodoklis un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis.