Pagājušajā gadā bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) samazinājies par 16%, kas ir labākais rādītājs līdz šim. Tomēr nemainīgi aktuāla ir mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu – problēma. VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš intervijā “Autoceļu Avīzei” stāsta par plānotajiem drošības uzlabošanas pasākumiem šajā un turpmākajos gados.

Apkopotā statistika liecina, ka pērn par 16% samazinājies CSNg bojāgājušo skaits. Kā CSDD vērtē – kas ir palīdzējis samazināt šo bēdīgo statistiku?

2016. gadā CSNg gājuši bojā 157 cilvēki (80,2 bojāgājušiem uz miljonu iedzīvotāju), un tas ir zemākais rādītājs, kopš šāda uzskaite vispār tiek veikta. Būtiski, ka Latvijas autoparks paliecis nemainīgs vai pat nedaudz pieaudzis, par ko liecina pārbaudīto auto skaits tehniskajās apskatēs. Katru gadu pieaug arī auto tranzīts caur Latviju. Savukārt iedzīvotāju skaits pēdējos 10 gados Latvijā samazinājies par 200 000.

Situācija šajā jomā uzlabojusies, pateicoties vairāku iestāžu kopīgam darbam, jo ceļu satiksmes drošība ir komplicēta sistēma, kuru veido vairākas atbildīgās institūcijas: Satiksmes, Iekšlietu, Veselības, Vides un reģionālās attīstības, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrijas. Katra no tām devusi savu artavu, kas atspoguļojas rezultātos. Tāpat jāuzsver, ka pērn uz ceļiem jau darbojās 40 stacionārie fotoradari, kas arī palīdzējuši uzlabot statistiku. Radaru darbība sevi ir attaisnojusi, jo to atrašanās vietās būtiski uzlabojas satiksmes rādītāji un samazinās vidējais plūsmas ātrums.

Gaismu atstarojošā apģērba popularizēšanas rezultātā bojā gājušo gājēju skaits ir samazinājies par gandrīz 13%, taču problēma vēl aizvien ir aktuāla – katrs trešais jeb 33% bojāgājušo ir gājēji (Igaunijā 31%). Ja mums būtu labi attīstīta ceļu infrasturktūra, piemēram, uz šosejām nodalītas gājēju joslas, tad Latvija tuvotos vidējam ES līmenim, kas 2014. gadā bija 21%. Eiropā par gājēju drošību tiek domāts jau 50 gadus. Pēc gājēju infrastruktūras izbūves bojāgājušo skaits samazinās līdz pat 80%. Lielākais bojāgājušo gājēju skaits uz miljons iedzīvotājiem ir Austrumeiropas valstīs, kur uz miljons iedzīvotājiem iet bojā 30-36 gājēji. Skandināvijas valstīs, kur regulāri tiek uzlabota infrastruktūra un darīts viss, lai gājēju un transportlīdzekļu telpas pēc iespējas mazāk krustotos,  ir četri bojāgājušie gājēji uz miljons iedzīvotājiem – deviņas reizes mazāk nekā pie mums.

Tomēr jaunā gada sākums ir bijis skarbs – jau septiņi bojāgājušie CSNg. Vai gada sākumā ziemas periodā vienmēr ir vērojams smago negadījumu skaita pieagums? Vai arī šis gads ir kādā veidā atšķirīgs no citiem un ir skaidri iemesli tik lielam letālo gadījumu skaitam?

Šogad janvāra sākums daudz neatšķiras no citu gadu janvāra mēnešiem. No 1. līdz 18. janvārim šogad gājuši bojā vienpadsmit cilvēki. Dzīve un daba diktē savu, un šogad janvārī bija ļoti mainīgi laika apstākļi ‒ no kārtīgām kupenām līdz pat atkusnim. Šādi laika apstākļi ietekmē ceļu stāvokli jebkurā valstī – arī Vācijā un Zviedrijā ‒ un satiksmes negadījumi notiek biežāk. Galvenais avāriju iemesls paliek nemainīgs: slidens ceļš un “plikas” riepas. Par to liecina arī CSDD un Valsts policijas reidi. Lai uzlabotu šoferu iemaņas slidenos laika apstākļos, CSDD organizē drošas braukšanas ziemā konsultācijas. Šogad piedāvājam bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas Rīgā, Biķerniekos un Latvijas reģionos ‒ Rēzeknē, Gulbenē, Talsos. Iepriekšējos divos gados ziemas konsultācijas saņēma ap 2000 interesentu. Kopumā līdz pavasarim plānots konsultēt ap 1000 autovadītāju. Šo pasākumu mērķis ir uzlabot autovadītāju prasmes un sniegt vairāk informāciju par braukšanu ziemā ‒ par bremzēšanu, šķēršļu apbraukšanu, auto vadāmību un pretslīdēšanas sistēmām.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” katru rītu apkopo informāciju par vieglo automašīnu vidējiem ātrumiem konkrētās vietās uz valsts galvenajiem autoceļiem no satiksmes datu uzskaites iekārtām. Pat stipri apgrūtinātos braukšanas apstākļos nereti braukšanas ātrums tiek pārsniegts. Par ko tas liecina? Vai pārvietojamie radari situāciju uzlabotu?

Pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu ziemā, slidenos apstākļos, cilvēki pārvērtē savas spējas un rada apdraudējumu satiksmes drošībai. Lai šo situāciju mainītu, jāiesaistās kompleksi – ar stacionārajiem un pārvietojamiem fotoradariem, netrafarētajiem policijas auto, cilvēku informēšanu un izglītošanu, t.sk. drošas braukšanas apmācībām ziemas ap­stākļos, lai šoferi saprastu, ko spēj viņa auto un kā uzvesties uz slidena ceļa. Lai rezultāti būtu labi, ir jāsadarbojas visām iesaistītajām iestādēm, kas atbild par satiksmes drošību uz ceļiem.

Cilvēks no ātruma pārsniegšanas neko neiegūst – pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu par 20 km/h, piemēram, braucot no Rīgas uz Ogri, viņš galamērķī nonāks kādas 5 minūtes ātrāk. Vai tas ir tā vērts?

Vai varbūt ir nepieciešams palielināt atļauto braukšanas ātrumu, ja jau vidējais ātrums regulāri ir lielāks par atļauto?

Ņemot vērā Latvijas ceļu infrastruktūru un salīdzinot to ar ārvalstīm, šobrīd mūsu valstī ir noteikts vispārējais ātruma ierobežojums 50 km/h uz ceļiem apdzīvotās vietās un 90 km/h uz ceļiem ārpus apdzīvotām vietām. Praktiski visās Eiropas valstīs braukt ātrāk par 90 km/h atļauts tikai uz automaģistrālēm vai ātrgaitas ceļiem. Taču uz automaģis­trālēm ir aizliegts braukt velosipēdistiem un traktoriem, nedrīkst pārvietoties gājēji; ceļus no zvēriem norobežo barjeras; uz tiem nav viena līmeņa krustojumu un apgriešanās vietas, un dzelzceļa pārbrauktuves nav vienā līmenī ar brauktuvi. Diemžēl Latvijā nav tādu ceļu, kuri būtu pielīdzināmi automaģistrālēm. Līdz šim būvētie ceļi nav projektēti lielākam atļautajam ātrumam par 90 km/h. Tas, ka faktiskais braukšanas ātrums ir lielāks par atļauto, ir normāla parādība visās valstīs ‒ to sauc par ātruma kontroles toleranci. Parasti tā ir 3-10 % atļautā braukšanas ātruma robežās, kas dažādās valstīs nedaudz atšķiras. Piemēram, Francijā un Austrijā ir ļoti zems tolerances līmenis (tikai 3-5%). Ja tagad autovadītāji pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h un tolerances 5-10% brauc uz 95-100 km/h, tad, palielinot maksimālo braukšanas ātrumu par 5-10 km/h, tas, ņemot vērā ātruma kontroles toleranci, pieaugs līdz 110 km/h, kas pie esošās infrastruktūras nekādā ziņā nav pieļaujams.

Ceļu satiksmes noteikumi neaizliedz ātruma paaugstināšanu virs 90 km/h, uzstādot attiecīgas ceļa zīmes. Vasarā uz Jelgavas, Siguldas šosejas un vēl atsevišķās vietās pie apmierinošas brauktuves seguma kvalitātes maksimāli atļautais braukšanas ātrums vieglajām automašīnām tiek palielināts uz 100 km/h. To varētu darīt arī uz citiem ceļiem, ja tajos attiecīgi būtu divas brauktuves, kas novērstu frontālās sadursmes, vairāku līmeņu ceļa mezgli un vairums citu iepriekšminēto nosacījumu.

Ja uz automaģistrālēm brīvo (neierobežoto) ātrumu samazina līdz 120 km/h (vidējais braukšanas ātrums samazinājās par 6 km/h), CSNg skaits ar bojāgājušajiem samazinās par 15%, ievainoto skaits – par 14%. Ātruma samazinājums uzlabo arī apkārtējās vides kvalitāti – vismazākais degvielas patēriņš ir braucot ar ātrumu 80-90 km/h.

Jāsaka gan, ka ne vienmēr negadījumu izraisa ātra braukšana, bet fakts, ka pie jebkuras sadrumes sekas ir daudz smagākas. Vaina nav bremzēs, bet cilvēkos, kas pārsniedz atļauto ātrumu. Jo lielāks braukšanas ātrums, jo smagākas sekas. Arī CSDD savulaik bija kampaņa “Ātrums nenogalina, bet gan straujā apstāšanās”, kas spilgti raksturo šo situāciju.

Kas ir būtiskākais, ko CSDD izdevies pērn panākt?

Esam uzlabojuši sniegto pakalpojumu kvalitāti, īpaši vadītāju kvalifikācijā un e-pakalpojumos. Pagājušajā gadā 1. novembrī stājās spēkā grozījumi noteikumos par autovadītāju apmācību, kas palīdzēs vēl labāk sagatavot jaunos autovadītājus. Tas ir saistīts ar risku prognozēšanu un bīstamu situāciju novērtēšanu, un pēc autoskolas pabeigšanas jaunajiem šoferiem ir labākas teorētiskās un arī praktiskās iemaņas.

Ir papildināti CSDD e-pakalpojumi, un tos ir ērti var lietot uz visām viedierīcēm: datoriem, viedtālruņiem un planšetēm.

Esam pilnveidojuši līdzšinējo transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību, samazinot tā saucamo PVN karuseļu iespējamību un PVN izkrāpšanas gadījumus. Turpinājām arī īstenot valdības doto uzdevumu – piecu gadu laikā uzstādīt 100 stacionāros fotoradarus. Patlaban darbojas 40, šogad tiks uzstādīti vēl 20, bet līdz 2018. gada beigām jau darbosies visi 100 radari.

Pagājušajā vasarā atklājām rekonstruēto CSDD Rīgas Motormuzeju, kas ir Baltijā lielākais un modernākais vēsturisko spēkratu muzejs. Kopš atklāšanas to apmeklējuši jau 100 000 cilvēku.

Atklājām arī jaunuzbūvēto 1294 m garo CSDD Biķernieku rallijkrosa trasi, kur 1. un 2. oktobrī notika augstākā ranga autosporta sacensības, kādas līdz šim sarīkotas Latvijā, – FIA pasaules rallijkrosa čempionāta desmitais posms. Esam gandarīti, ka pasaules vadošie autosportisti deva ļoti augstu novērtējumu rallijkrosa Rīgas posmam.

CSDD autovadītājiem piedāvā dažādas bezmaksas iespējas – pārbaudīt auto tehnisko stāvokli, uzlabot braukšanas prasmes ziemā. Kāda ir cilvēku atsaucība?  Vai šādi pasākumi ir lietderīgi un no tiem ir atdeve?

Runājot par tehniskās apskates nakts pasākumiem, interese tiešām bijusi ļoti liela. Cilvēki jau pirmajās dienās “izķer” visus pierakstu laikus. Turklāt atsaucība ir liela ne vien Rīgā, bet arī citos Latvijas reģionos. Piecu gadu laikā “Tehniskās apskates naktīs” pārbaudīti 6458 automobiļi. Pērn auto bezmaksas diagnostika tika veikta Gulbenē, Talsos, Daugavpilī un Rīgā.

Kopumā uz šīm pārbaudēm tiek vestas gan jaunas, gan vairākus desmitus gadus vecas mašīnas, bet  vidējais pārbaudīto transportlīdzekļu vecums ir 16 gadi. Šādu transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis nemaz nav spīdošs, un apmēram 80% gadījumos tiek atklāti būtiski defekti. Visbiežāk problēmas tiek konstatētas bremžu sistēmā, balstiekārtā, ar gaismām vai riepām. Tiek konstatētas pārsprāgušas bremžu šļūtenes vai caurules, bīstama degvielas noplūde un tamlīdzīgi. Jebkura no šīm problēmām var apdraudēt satiksmes drošību. Esam panākuši, ka automašīnu īpašnieki uzticas CSDD inspektoriem, kā rezultātā auto šāda pārbaude tiek uztverta kā konstruktīva konsultācija.

Kādi ir CSDD galvenie mērķi 2017. gadā?

Galvenais mērķis ir turpināt uzlabot CSDD sniegto pakalpojumu kvalitāti. Cilvēks no mums sagaida, lai pakalpojums tiktu sniegts maksimāli ātri, lai to darītu laipni un kompetenti darbinieki. Turpināsim attīstīt e-pakalpojumus – ieviesīsim jaunus un pilnveidosim esošos.

Svarīgs uzdevums šogad būs turpināt stacionāro fotoradaru ieviešanu. Kā jau teicu, šogad plānojam uzstādīt vēl 20 ātruma mērierīces.

Tāpat svarīgs jautājums šogad būs tehnisko apskašu periodiskums. Janvārī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīja tehniskās apskates periodiskumu, tika atbalstīts Satiksmes ministrijas un CSDD sākotnējais ierosinājums – princips “‘2+2+1’”. Tas nozīmē, ka jaunām automašīnām tehniskā apskate pirmos četrus gadus būtu jāveic reizi divos gados. Līdz martam jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos. CSDD un Valsts policija arī šogad turpinās veikt transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem. Pārbaudēs, kas veiktas līdz šim, atklājusies ne pārāk iepriecinoša aina – daudzi šoferi vēl joprojām ir ļoti bezatbildīgi, īpaši attiecībā uz riepu stāvokli. Neatbilstošs protektors ir vidēji 15-20% no pārbaudītajiem auto. Bieži vien protektora dziļums svārstās no 2-3 milimetriem (minimālais atļautais protektora dziļums ziemas riepām 4 milimetri). Šīs pārbaudes, kā arī “Tehniskās apskates nakts” rezultāti parāda, ka tehniskās apskates periodiskumu ir saprātīgi pārskatīt tikai jauniem auto, jo kopējais Latvijas autoparka stāvoklis atrodas sliktā stāvoklī.  Transportlīdzekļu tehnisko stāvokli ietekmē auto izmantošanas apstākļi, intensitāte, ceļu kvalitāte, transportlīdzekļa vecums, kā arī īpašnieka attieksme. Piecos gados 70% automobiļu nobraukums pārsniedz 100 000 km. Tas ir automašīnas vecums, kad auto visbiežāk parādās pirmās būtiskās tehniskās problēmas.

Pērn uz Latvijas ceļiem parādījies jauns aprīkojums satiksmes drošības uzlabošanai –  ribjoslas uz Tīnūžu-Kokneses ceļa un drošības saliņas ar signālstabiņiem uz Bauskas šosejas. Kā jūs tos vērtējat? Vai šādi būtu jāaprīko arī citi valsts ceļi?

Risinājums ar ribjoslām ir ļoti labs un tiek izmantots daudzās valstīs. Tas bija tikai laika jautājums, kad šo risinājumu ieviesīs arī Latvijā. Atliek autovadītājam iemigt pie stūres kaut uz mirkli, lai mašīna jau būtu pretējā joslā, izraisot ceļu satiksmes negadījumu, kas parasti ir ar ļoti smagām sekām.

Daudzās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, šoferu nogurums ir ļoti aktuāla tēma. CSDD pirms vairākiem gadiem veiktie pētījumi parādīja, ka 12% autovadītāju konstatēts augsts iemigšanas risks, un tā ir nopietna ceļu satiksmes drošību apdraudoša problēma. Augstāks iemigšanas risks tika konstatēts vecuma grupā no 18 līdz 40 gadiem. Reālu sekundes miegu pie stūres gada laikā piedzīvojusi trešdaļa autovadītāju, turklāt vīriešiem tas bijis ievērojami biežāk nekā sievietēm. Faktiski bīstamības ziņā šofera nogurumu pie stūres varētu pielīdzināt auto vadīšanai reibumā.

CSDD noteikti sadarbojas ar saviem ārvalstu kolēģiem. No kuras valsts pieredzes Latvija varētu smelties idejas? Kura no Eiropas valstīm šobrīd ir visprogresīvākā, ja vērtē pieeju Satiksmes drošības uzlabošanai?

CSDD sadarbojas ar daudzām Eiropas valstīm. Dažādu starptautisku darba grupu ietvaros ir diezgan plašs ārvalstu kolēģu loks, ar kuriem jebkurā laikā varam konsultēties.

Ar ārvalstu kolēģiem aktīvi diskutējam par “Vision zero” satiksmes programmu, kas paredz autoavārijās bojā gājušo skaitu samazināt līdz nullei. Šī programma tapusi Zviedrijā un ir jau ieviesta Skandināvijā un citviet pasaulē. “Vision zero” būtība ir maksimāli pasargāt satiksmes dalībniekus no negadījumu iespējamības, maksimāli samazināt bojāgājušo skaitu un smagu negadījumu varbūtību, vienlaicīgi minimizējot iespējamību, ka viena cilvēka kļūda var izdzēst vairāku cilvēku dzīvības. Šeit liela loma ir tieši ceļu infrastruktūras sakārtošanai, jo cilvēku attieksme un braukšanas stils ir svarīgs, bet ne mazāk svarīga ir sakārtota ceļu infrastruktūra. Ir jārada sistēma, kas neļauj iet bojā cilvēkiem. Svarīgi radīt tādu infrastruktūru, kas neļauj notikt frontālai sadursmei, bērnam izskriet uz ceļa, autovadītājam runāt pa telefonu auto vadīšanas laikā.

19.gs. pirmajiem auto Lielbritānijā pa priekšu gāja cilvēks ar sarkanu karodziņu – tas liecina, ka jau toreiz tika domāts par satiksmes drošību. Toreiz situāciju risināja šādi, bet mūsdienās mēs varam runāt par jaunām, daudz efektīvākām metodēm. Par šiem jautājumiem būs jādomā mūžīgi!