Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Tehnisko problēmu jautājumos:

Paradokss ir tāds, ka mūsu valstī ir uzskaitīti 73 000 km ceļu (valsts, pašvaldību un valsts mežu pārziņā), bet praktiski visa Eiropas Savienības nauda aiziet vien uz 7000 km. Disproporcija ir acīmredzama: 90% Eiropas finansējuma aiziet 10% ceļu.

Ir kļūdaini domāt, ka vietējie ceļi attīstīsies paši. Pēc sarunās ar Satiksmes ministriju mēs saņēmām pārmetumus no vairākām pašvaldībām, jo piekritām, ka mērķdotāciju apjoms pašvaldībām šogad nemainās. Viss finansējuma pieaugums tiek novirzīts uz valsts vietējiem ceļiem. Tāds bija kompromiss.

Taču mani satrauc, ka valsts vietējo ceļu sakārtošanai nav izstrādāta programma. Un visticamāk arī nebūs. Jautājums par valsts infrastruktūru, diemžēl, netiek skatīts kompleksi. Vērtējot no Veselības ministrijas skatu punkta, tiek likvidētas veselības iestādes, no Izglītības un zinātnes ministrijas puses tiek slēgtas mazās skolas. Satiksmes ministrijas pārziņā – noteikt autoceļu uzturēšanas klases. Visi šie jautājumi tiek skatīti un pakārtoti budžetam, nevis reālajām vajadzībām. Nav redzējuma par valsts vietējiem ceļiem, līdz ar to, nav arī redzējuma par reģionālo attīstību. Ja mēs tiešām gribam valstī kaut ko reformēt, ir jāsāk ar ceļiem, un tikai pēc tam var sekot izglītība un veselība.

Vienīgais variants, kā optimizēt ceļu tīklu, ir ceļu reģionālā pārvaldība, jo vienas pašvaldības ietvaros neko nav iespējams izdarīt. Mans personīgais viedoklis ir, ka Satiksmes ministrijas pārraudzībā varētu būt valsts un reģionālie ceļi, bet vietējie ceļi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, protams, pārdalot nodokļus. Reģionālā pārvaldība ir vienīgais, kā optimizēt vietējos ceļus.

Patlaban ir vislabākais laiks aizņēmumiem. Vai tas būtu valsts aizdevums vai Junkera plāns. Mēs varam turpināt “likt taukus” galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, bet ar aizdevumiem parādītos iespēja sakārtot arī vietējos ceļus.

Sarunās Satiksmes ministrija Latvijas Pašvaldību savienību vienmēr saprot. Taču tai pietrūkst kapacitātes un viena ministrija ir par vāju, lai izrautos no stagnācijas domāšanā. Lai beidzot šim jautājumam pieietu kompleksi, Satiksmes ministrijai būtu jāsadarbojas ar Finanšu, Veselības un Izglītības ministrijām, jābūt kādai pārresoru koordinācijai.