Apkopojot datus par periodu no 2014. līdz 2016.gadam, ir izveidota jauna tā saucamo melno punktu karte, tajā ir 99 punkti. Šodien VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu laboratorijā ar melno punktu kartes datiem tika iepazīstināti eksperti un mediji.

Fotoreportāža no pasākuma:

1/6

Fotogrāfs Renārs Koris.

Melno punktu skaits vairāku gadu griezumā ir mainījies līdz ar satiksmes intensitātes dinamiku. Pirmskrīzes gados ir bijusi lielākā satiksmes intensitāte, kura nedaudz tika pārsniegta tikai pērn, tajā laikā ir bijis arī vēsturiski lielākais melno punktu skaits – 174 punkti periodā no 2007. līdz 2009.gadam. Savukārt krīzes laika, krasi kritās satiksmes intensitāte un arī melno punktu skaits.

Vislielākais melno punktu skaits ir Pierīgā, kur ir arī intensīvākā satiksme. Šie dati sakrīt ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) statistiku par to, ka lielākais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits ir tajos autoceļu posmos, kur ir visintensīvākā satiksme. LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abašins šodien, prezentējot LTAB datus, norādīja, ka uz OCTA apdrošināšanas gadījumiem lielāka ietekme ir satiksmes organizācijai, nevis autoceļu kvalitātei.

Melno punktu dati arī uzrāda, ka šo punktu dislokācija mainās. Salīdzinot ar iepriekšējā periodā karti, 41 punkts, kas agrāk bija melnais, pēdējo trīs gadu periodā vairs tāds nav.

Pēdējo trīs gadu laikā satiksmes diennakts vidējās intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem pieaugusi 17,7%, pērn satiksmes intensitāte bija pieaugusi par 8% un pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes rādītājus. Arī auto ar OCTA skaits pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 8,2%. Gandrīz nemainīgs pēdējo trīs gadu laikā ir vidējais braukšanas ātrums uz valsts autoceļiem – vidēji tas ir svārstījies starp 92 un 93 km/h un nedaudz pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Šo faktoru rezultātā ir mainījies arī melno punktu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo periodu no 2011. līdz 2013.gadam, kad bija 58 punkti.

Melno punktu kartes tiek veidotas ik pēc trīs gadiem, tās tiek ņemtas vērā, plānojot satiksmes drošības uzlabošanas darbus valsts autoceļu tīklā. Piemēram, šogad tiks pabeigta Ventspils šosejas (A10) un Tukuma autoceļa krustojuma pārbūve par rotācijas apli, agrākajos gados šis krustojums ir bijis starp melnajiem punktiem, tāpat pakāpeniski tiek likvidēti arī kreisie pagriezieni, zināmākie no tiem, kas pēdējā laikā likvidēti ir pie Baltezera kokaudzētavas un Likteņdārza.

Pārvaldot autoceļu tīklu ierobežota finansējuma apstākļos, diemžēl nav iespējams realizēt visus nepieciešamos infrastruktūras uzlabošanas projektus, tie tiek realizēti prioritārā secībā. Galvenā prioritāte – ceļa seguma uzlabošana, tāpat prioritāri tiek domāts par to, kā atdalīt satiksmes dalībnieku plūsmas, pasargāt mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus, tāpēc gājēju un veloceļi tiek būvēti atdalot tos no autotransporta plūsmas, nevis uzkrāsojot tās uz šosejām, īpaši tas attiecas uz valsts galvenajiem autoceļiem. Gājēju un veloceļu izbūves projekti visbiežāk tiek realizēti sadarbībā ar pašvaldībām.

Par melno punktu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par melno punktu ir uzskatāms, ja negadījumi ir notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi. Melno punktu kartes ik pēc trīs gadiem tiek veidotas atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) direktīvai.

Ar melno punktu karti ikviens var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi mājas lapā, sadaļā Informācija un dati: http://lvceli.lv/informacija-un-dati/#melno-punktu-karte