“Šogad remontdarbi valsts autoceļu tīklā uzsākti savlaicīgi un sezona rit pilnā sparā, ceļu būvdarbi notiek visos valsts reģionos. Lai tā turpinātos arī nākamajos gados, jau šoruden valdībai būtu jālemj par ilgtspējīgu autoceļu finansēšanas modeli,” šodien, apsekojot ceļu būvdarbus Zemgalē, uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Kopā ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) un VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) vadību viņš apmeklēja vairākus būvniecības objektus uz reģionālajiem autoceļiem Bauskas apkārtnē, kā arī iepazinās ar LAU dolomīta karjera Akmenscūciņas darbību.

Fotoreportāža no vizītes dolomīta šķembu karjerā un būvdarbu apsekošanas:

1/6

Fotogrāfs Renārs Koris

Pateicoties papildu finansējumam no valsts budžeta (14 miljoni eiro), šogad būvdarbi notiek uz vairākiem reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Tieši šo kategoriju autoceļiem visvairāk pietrūkst līdzekļu, īpaši tas attiecas uz vietējās nozīmes ceļiem, kuros nedrīkst ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Kā zināms, labā tehniskā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars pēdējos gados pieaudzis, pateicoties ES fondu līdzekļiem, reģionālo autoceļu tehniskais stāvoklis palicis nemainīgs, bet ir pieaudzis sliktā stāvoklī esošo vietējo autoceļu īpatsvars.

“Nākamgad vietējo ceļu remontiem varēs atvēlēt vēl lielāku finansējumu, pateicoties tam, ka būs pieejami papildu līdzekļi no valsts budžeta 25 miljonu eiro apmērā – par šādu summu 2016. gadā tika pārsniegti akcīzes nodokļa ieņēmumi, kuri, atbilstoši valdības lēmumam, tiks novirzīti autoceļiem. Un, ņemot vērā vietējo ceļu neapmierinošo stāvokli, papildu finansējums tiks novirzīts tieši tiem,” norādīja satiksmes ministrs.

Dolomīta šķembu karjerā Akmenscūciņas netālu no Iecavas tiek iegūtas dolomīta šķembas autoceļu uzturēšanai. Pērn karjerā saražoti 163,6 tūkstoši kubikmetru dolomītu šķembu, savukārt šogad līdz jūnijam saražoti 50 tūkstoši kubikmetru šķembu. Karjerā saražotās šķembas pārsvarā tiek izmantotas uz vietējas nozīmes ceļiem, meža ceļiem, kā arī būvniecībā – pamatos, laukumos un piebraucamajos ceļos. Aptuveni pusi no saražotajām šķembām izmanto LAU, savukārt otra puse tiek pārdota dažādām būvniecības kompānijām, tajā skaitā arī lielajiem ceļu būvniecības uzņēmumiem. Karjers darbojas kopš 1987. gada, Akmenscūciņās tiek nodarbināti 12 LAU darbinieki.

Satiksmes ministrs apmeklēja arī Vecsauli, kur noslēgumam tuvojas reģionālā autoceļa Bauska–Aizkraukle (P87) remontdarbi (8,35.- 17,41.km). Būvuzņēmējs SIA Igate tur pagājušajā nedēļā veica defektu labojumus, un LVC Ceļu laboratorijas speciālisti šodien veica atkārtotus paraugu urbumus, lai veiktu kvalitātes pārbaudes. Ja kvalitātes rādītāji būs pozitīvi, objektu plānots nodot ekspluatācijā šovasar. Ceļam veikta asfalta profila labošana, izlīdzinošās kārtas un asfalta dilumkārtas būvniecība. Tāpat izbūvēta pasažieru platforma, veikta grāvju rakšana un nomaļu uzpildīšana. Būvdarbu līgumcena ir 1,7 miljoni eiro (ar PVN).

Ministrs apsekoja arī būvdarbus uz autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89), kur pilnībā tiek pārbūvēts posms no Bārbeles līdz Skaistkalnei, tiek remontēts tilts pāri Mēmelei Skaistkalnē, kā arī pilnībā pārbūvēts tilts pāri Iecavas upei.

Iecavas tiltam izbūvēta jauna tilta laiduma konstrukcija, uzklāta hidroizolācija un ieklāta asfalta aizsargkārta, un šogad uz tilta pilnībā tiks izbūvēts jauns asfalta segums. Notiek arī tilta konusu un upes gultnes nostiprināšanas darbi. Pašā Skaistkalnē ir izbūvētas jaunas komunikācijas: rekonstruētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, pārbūvēti sakaru un elektrotīkli. Lielākajā daļā ciemata izbūvēti jauni gājēju celiņi. Atjaunota upītes Dzērvīte caurtekas hidroizolācija.

Būvdarbus posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei (47.- 55,8. km) SIA Igate uzsāka pērn un šogad tos turpina pēc tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu līgumcena ir astoņi miljoni eiro (ar PVN), tos līdzfinansē ERAF.