Trešdien, 30. septembrī reģionālās vizītes ietvaros satiksmes ministrs Anrijs Matīss apsekoja remontdarbus, kas veikti 2,4 km garā posmā uz autoceļa Alūksne–Liepna (P41) no Alūksnes līdz Karitāniem. 2014. gadā tur tika veikta dubultās virsmas apstrāde, tomēr šajā pavasarī atklājās, ka ceļa segumam ir izveidojušies defekti. Šovasar va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) par saviem līdzekļiem veica garantijas remontu.

Fotoreportāža par ministra vizīti ir atrodama šeit.

LAU defektu rašanos skaidro ar nepietiekami cieto šķembu pamatni un smagā autotransporta satiksmi šķīdoņa laikā, kas laikus netika ierobežota. Tagad šis posms ir atjaunots – tika likvidētas bedres, ceļa segums pastiprināts ar vairākām dažāda izmēra šķembu kārtām un vairākkārtēju virsmas apstrādi.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis, tiekoties ar ministru, norādīja, ka šis ceļš novadam ir īpaši svarīgs, jo savieno četras apdzīvotas vietas ar Alūksni. Ministrs solīja, ka nākamajā gadā dubultā virsmas apstrāde šajā ceļa posmā tiks turpināta un viss ceļš līdz Liepnai tiks apstrādāts tuvāko trīs gadu laikā.

Satiksmes ministrs apsekoja arī posmu valsts vietējā autoceļā Pleševa–Čilipīne–Kudreva (V459) Viļakas novadā, kur šovasar dubultā virsmas apstrāde veikta trīs kilometru garumā. Šis autoceļš ir nozīmīgs vietējiem uzņēmējiem, un tā sakārtošana veicinās ražošanas attīstību. Turklāt šis posms ir ceļā uz robežšķēršošanas punktu Vientuļi, kura rekonstrukcijā šogad tiek ieguldīti vairāki miljoni eiro. Viļakā ministrs tikās ar novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un deputātiem.

Matīss: bez sakārtotas ceļu infrastruktūras nav iespējama arī valsts drošība

“Valsts vietējās nozīmes autoceļiem ir nepieciešams lielāks finansējums no valsts budžeta. Par to jebkurš Saeimas deputāts un valdības kolēģi var pārliecināties katrā reģionālajā vizītē, to zina ikviens uzņēmējs un tūrists,” vizītes laikā norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Ar Viļakas novada domes priekšsēdētāju un deputātiem ministrs runāja par valdības prioritātēm un valsts autoceļu finansējuma iespējām. A. Matīss apliecināja − lai gan finansējums valsts vietējiem autoceļiem 2016. gadam ir palielināts divkārt, vietējo autoceļu stāvokli tas kardināli nemainīs, tāpēc plānošanas reģionos rūpīgi izvērtējams, kuriem ceļiem dot priekšroku.

“Esmu jau vairākkārt minējis, ka bez sakārtotas ceļu infrastruktūras nav iespējama arī valsts drošība. Pierobeža ir labs piemērs šim apgalvojumam. Arī reģionu ekonomiskās attīstības pamatā ir laba ceļu infrastruktūra, un bez ekonomiskās stabilitātes un attīstības nav iedomājama arī valsts iekšējā drošība,” sarunā ar Viļakas novada domes deputātiem uzsvēra A. Matīss.

Viļakiešiem ir bažas, ka pēc Vientuļu robežpārejas punkta izbūves, kas tuvojas nobeigumam, var ievērojami pieaugt kravas transporta tranzīta satiksme caur pilsētu. Ministrs piekrita, ka Vientuļi ietekmēs tranzīta plūsmu sadalījumu starp Terehovu un Grebņevu, tāpēc būs jāveic rūpīga analīze.

LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange darīja zināmu, ka iespējamais Viļakas apvedceļš ceļā uz Vientuļiem līdz 2020. gadam visdrīzāk netiks veidots. Arī ministrs atgādināja, ka līdzīgi jaunbūvējami autoceļi kā Saulkrastu apvedceļš, posmi Tīnūži–Koknese un Ludza–Terehova ir prasījuši ievērojamus kapitālieguldījumus, un ar pašreizējām finansiālajām iespējām nav īstenojami.

Ministrs apsekoja arī būvdarbus autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) posmā 106.-114,3. km, kur notiek segas rekonstrukcijas darbi. Šajā posmā, kurā būvdarbi sākās 25. februārī, šogad nofrēzēts vecais asfaltbetona segums, izbūvētas smilts un šķembu maisījuma kārtas un asfaltbetona apakškārta. Asfaltbetona saistes jeb vidējā kārta tiek klāta pašreiz. Asfaltbetona virskārta tiks uzklāta nākamgad.

Darbi uz autoceļa A12 šogad turpināsies līdz oktobra beigām – novembra vidum, plānots, ka tie varētu tikt pabeigti nākamgad jūnija beigās. Būvniecības izmaksas šajā objektā ir gandrīz septiņi miljoni eiro (ar PVN) un tā tiek veikta ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

 Par dubultās virsmas apstrādes metodi:

Dubultās virsmas apstrāde ir virsmas uzturēšanas metode nevis segas rekonstrukcija, tādēļ pret to ir jāizturas saudzīgāk nekā pret asfaltētu ceļu. Uz šādi apstrādātiem ceļu posmiem ir jāievēro noteikti masas ierobežojumi. Arī ceļu uzturētājiem jābūt uzmanīgākiem ar sniega šķūrēšanu vai sāls kaisīšanu. Šādus ceļus ziemā nedrīkst arī rievot.

Veicot dubultās virsmas apstrādi, autoceļa virsma iegūst asfaltam līdzīgu segumu, tomēr tās noturība nav pielīdzināma asfaltam. Līdz ar to šo tehnoloģiju izmanto uz ceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti. Galvenie ieguvumi no šāda ceļu seguma ir iedzīvotājiem, kas dzīvo ceļu tuvumā, jo segums pilnībā novērš ceļa putēšanu, bet autovadītājiem tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi.

Kopumā dubultā virsmas apstrāde šogad veikta uz aptuveni 32 km ceļu.