Šogad 6.oktobrī gaidāmas 13.Saeimas vēlēšanas. Lai noskaidrotu politisko partiju viedokli par ceļu nākotni Latvijā, “Autoceļu Avīze” veica aptauju. Atbildes gaidījām no deviņām partijām, kuru reitings atbilstoši SKDS no 7.-17.jūlijam veiktajai aptaujai bija virs 1%. No visiem uzrunātajiem politiskajiem spēkiem tikai partija “Jaunā Vienotība” neatrada iespēju noformulēt savu viedokli.

JAUTĀJUMI:

1. Izvērtējot valsts ceļu tīklu (20 081 km), identificēti apmēram 4000 km vietējo ceļu, kuriem nav stratēģiskas nozīmes, – šajos posmos ir samazināta satiksmes intensitāte, tie neved uz skolām vai citām sabiedriski nozīmīgām vietām, nepilda sākotnējo funkciju – savienot dažādas apdzīvotas vietas dažādos pagastos. Taču šo ceļu uzturēšanai vajadzīgs liels finansējums. Ko ar šiem ceļiem darīt?

2. Jau pašlaik viens Latvijas iedzīvotājs uztur apmēram 4 reizes vairāk ceļu metru, nekā vidēji Eiropā. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju (īpaši reģionos), vai valsts ceļu tīkls būtu jāsamazina?

3. Kā panākt lielāku finansējumu no valsts budžeta valsts autoceļu tīkla uzturēšanai un attīstībai?

4. Vai jūsu partija ir par/pret autoceļu fondu – iezīmētu finansējumu no ieņēmumiem, kas gūti no akcīzes nodokļa par naftas produktiem? Cik % tam būtu jābūt?

SASKAŅA: “Finansējums ceļiem pilnībā jāpiesaista visām autovadītāju samaksātajām iemaksām, tostarp degvielas akcīzes nodoklim”

1. Šādiem ceļiem būtu samazināma uzturēšanas klase un finansējums līdz minimumam, izvietotas attiecīgas ceļa zīmes, ka ceļi netiek uzturēti pienācīgā kvalitātē, tomēr tie nebūtu slēdzami pavisam.

2. Ceļu tīkls nebūtu mākslīgi (administratīvi) jāsamazina, būtu jāsamazina finansējums šo ceļu uzturēšanai, ja tiešām tos neviens vairs nelieto, jāuzstāda attiecīgas ceļa zīmes un jāpārtrauc to uzturēšana.

3. Finansējums ceļu uzturēšanai no valsts budžeta ir pakāpeniski jāpalielina. Tas būtu pilnībā jāpiesaista visām autovadītāju samaksātajām iemaksām un vismaz 80% no degvielas akcīzes nodokļa. Papildus tam, veicot dažādas nozaru reformas (veselība, izglītība, u.c.), kā arī reģionālās reformas, finansējuma aprēķinos jāiekļauj arī ceļu tīkla sakārtošanas un uzturēšanas izmaksas attiecīgu reformu īstenošanai.

4. “Saskaņa” iestājas par autoceļu fonda atjaunošanu, tas norādīts arī “Saskaņas” programmā 13. Saeimas vēlēšanās.

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA: “Autoceļu tīkla sakārtošana jānosaka kā viena no valdības prioritātēm”

1. Vietējās nozīmes autoceļi ilgus gadus ir bijuši pabērna lomā, tiem tika atvēlēts vismazākais finansējums un rezultātā šo ceļu tehniskais stāvoklis lielākoties nav apmierinošs. Lai sekmīgāk strādātu pie ceļu tīkla sakārtošanas, ir nepieciešama stratēģiska plānošana, lai turpmāk, plānojot remontdarbus, būtu iespējams izvērtēt arī sociālekonomiskos aspektus. VAS Latvijas Valsts ceļi sadarbībā ar SIA Jāņa sēta ir veikusi Latvijas autoceļu tīkla inventarizāciju un šobrīd valsts un pašvaldību rīcībā ir vērtīgs interaktīvs rīks, kas ļauj vērtēt ne tikai ceļu tehnisko stāvokli un satiksmes intensitāti, bet arī sociālekonomiskos faktorus, kas ir īpaši būtiski reģionu kontekstā.
Ceļu tīkla izvērtējums ļauj turpmāk autoceļu remontdarbus plānot, ņemot vērā iespējamās izmaiņas skolu tīklā, sabiedriskā transporta kustības maršrutus un skolēnu pārvadājumus, elektroenerģijas patēriņu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, satiksmes intensitāti, kravas transporta kustību un citus faktorus. Pētījums būtu jāpapildina arī ar informāciju par nodokļu nomaksu, ņemot vērā faktiskās adreses, kas sniegs vēl skaidrāku un reālāku uzņēmējdarbības atspoguļojumu.
Ņemot vērā, ka inventarizācijas rezultātā izvērtēts arī autoceļu pārvaldības modelis, apzinot valsts, pašvaldību, mežu un privātos autoceļus, ir nepieciešams turpmāk diskutēt ar pašvaldībām par iespējamu atsevišķu autoceļu pārvaldības modeļa maiņu, piemēram, nododot atsevišķus valsts ceļa posmus pašvaldībām. Kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību jānotiek sarunām ar visām pašvaldībām, kuru teritorijā ir no valsts pašvaldībām nododamie autoceļu posmi. Nododot vietējo autoceļu posmus pašvaldībām, tiem līdzi vajadzētu sekot arī finansējumam, ko šobrīd no valsts puses ik gadu iegulda konkrēto posmu ikdienas uzturēšanā. Ir jāstrādā plecu pie pleca, apvienojot dažādus resursus autoceļu kvalitātes un mobilitātes uzlabošanai.

2. Valsts autoceļu tīkls ir veidojies vēsturiski, tam katram ir bijusi sava nozīme un loma. Šobrīd dienaskārtībā nav sarunas par kāda ceļa mazināšanu, bet gan ir nepieciešama ilgtermiņā prognozējama un stratēģiska plānošana gan autoceļu remontdarbu, gan uzturēšanas ziņā. To šobrīd ir iespējams darīt, izmantojot jau pieminēto interaktīvo rīku, kas parāda tieši sociālekonomisko efektu un nepieciešamību sakārtot autoceļa tīklu, piemēram, mainot tā pārvaldības modeli.

3. Pirmkārt, ir jānosaka autoceļu tīkla sakārtošana kā viena no valdības prioritātēm, ņemot vērā to, ka infrastruktūras attīstība, īpaši reģionos, ir viens no attīstības, tai skaitā uzņēmējdarbības sekmēšanas, pamatelementiem. Valsts budžetā nav iespējams atņemt naudu kādai citai nozarei, bet, veicinot ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecību, būtu jānopelna vairāk līdzekļu. Rezultātā būtu iespēja autoceļu infrastruktūras sakārtošanai novirzīt lielāku finansējumu, īpaši reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir prognozējams ilgtermiņa finansējums jeb Autoceļu fonds, kas ļauj ilgtermiņā stratēģiski plānot autoceļu tīkla sakārtošanu. Vienlaikus notiks diskusijas par jaunā ES plānošanas perioda 2021.- 2027.gadā finansējumu, kur varētu tikt atvēlēti līdzekļi autoceļu infrastruktūrai.

4. Diemžēl šodien redzam sekas nepārdomātam lēmumam par Autoceļu fonda likvidēšanu. ZZS atbalsta Autoceļu fonda atjaunošanu, ko vēlas arī pašvaldības, jo tas ir efektīvākais veids, kā ilgtermiņā plānot un īstenot autoceļu infrastruktūras sakārtošanu. Risinājums varētu būt no 2020. gada ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem novirzīt autoceļu remontdarbiem, pakāpeniski palielinot apjomu par 5% gadā, līdz tiek sasniegts ikgadējs finansējuma apjoms, kas atbilst ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas, kā arī 70% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.

KPV LV: “Ir nepieciešams un ir iespējas atrast finansējumu ceļiem, optimizējot citus tēriņus”

1. Ceļi ir jāsaglabā, jo tie ved pie Latvijas iedzīvotāju īpašumiem, kas par to maksā nodokļus un nodarbojas ar savu saimniecisko darbību, nav pieļaujams, ka šos ceļa posmus pamet novārtā! Ir nepieciešams un ir iespējas atrast finansējumu ceļiem, optimizējot citus tēriņus, kurus mēs redzam kā neracionāli iztērētus, kaut vai piemēram, novirzot pārmērīgi lielo finansējumu, kas piešķirts Latvijas simtgades svinībām. KPV LV vēlas panākt iedzīvotāju skaita pieaugumu valstī, kas prasīs atbilstošu ceļu infrastruktūru.

2. Nē, jādomā par iedzīvotāju skaita pieaugumu un nodokļu efektīvāku iekasēšanu.

3. Beigt izšķiest līdzekļus valsts pārvaldē, racionāli pieiet tēriņiem, valstī nauda ir, nemākam to pareizi novirzīt.

4. Esam pret Autoceļu fondu kā jaunu papildu iestādi, taču uzskatam, ka Satiksmes ministrijai būtu aktīvāk jālobē savas intereses ceļu sakārtošanai, ko, mūsuprāt, satiksmes ministrs U. Augulis tagad nedara, ņemot vērā, ka visas finanses valstī praktiski tur savās rokās ZZS!

JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA: “Vienu no valdības darba gadiem pasludināsim par autoceļu prioritātes gadu”

1.–2. JKP īstenos ceļu reformu, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām un privātajam sektoram. Mēs neatbalstām U.Auguļa (ZZS) piedāvājumu noplicināt jau tā nepietiekamo finansējumu valsts ceļu uzturēšanai, pašvaldībām piesolot faktiskajām izmaksām neatbilstoši lielu valsts līdzmaksājumu – 1600 eiro uz kilometru. Standartā, kas definē autoceļu platumu, ierosināsim noteikt, kādas kategorijas (vietējiem un reģionāliem) autoceļiem platums samazināms, tādējādi samazinot autoceļu uzturēšanas un izbūves izmaksas.

3.–4. JKP nodrošinās autoceļiem ilgtermiņā prognozējamu un pa gadiem sabalansētu finansējumu. Atbalstām finansējuma sasaisti ar akcīzes nodokļa degvielai pieaugumu, nosakot obligātu minimālo finansējuma apjomu no iekasētā nodokļu apjoma. Runas par Autoceļu fondu, kas kādreiz ir bijis un ko likvidējusi Repšes valdība, ir neproduktīva skatīšanās pagātnē. JKP piešķirs lielāku neatkarību un plašākas pilnvaras valsts VAS “Latvijas valsts ceļi”, pārveidojot to par autoceļu līdzekļu turētāju, pirms tam veicot reformas LVC vadībā. LVC tiks īpašumā nodoti ar autoceļiem saistītie valsts īpašumi, kuru apsaimniekošanā iegūtos līdzekļus varēs novirzīt ceļu remontam. Mūsu mērķis – straujāk palielināt ceļu ar melno segumu īpatsvaru. Līdzīgi kā Polijā JKP atbalstīs lielāku valsts/LVC līdzfinansējumu par ES fondu līdzekļiem veikto ceļu remontos. Mēs atbalstīsim aktīvu LVC aizņemšanos Valsts kasē un starptautiskos finanšu tirgos stratēģisko un reģionālo ceļu remontiem. Vienu no valdības darba gadiem pasludināsim par autoceļu prioritātes gadu (līdzīgi kā Kučinska valdības laikā – izglītības un veselības reformām), piešķirot papildu bāzes līdzekļus autoceļu remontam. Līdzekļu racionālai izmantošanai mēs pievienosim CSDD pie valsts VAS “Latvijas valsts ceļi”.

NACIONĀLĀ APVIENĪBA: “Valstij savā pārziņā ir jāpatur ceļi, kas savieno pagastu centrus, ved uz izglītības iestādēm un citām sabiedriski un saimnieciski nozīmīgām vietām vietvaru teritorijās”

1. Valstij jārīkojas pēc subsidiaritātes principa – jūsu jautājumā norādītie 4000 km vietējo ceļu ir jānodod pašvaldību pārraudzībā. Tālāk pašvaldībām sadarbībā ar apkaimes ļaudīm un uzņēmējiem jālemj, kādā prioritārā kārtībā vietējos ceļus uzturēt. Valstij no šādu ceļu uzturēšanas oficiāli jāatsakās. Vienlaikus “Nacionālā apvienība” iestāsies par to, ka administratīvi teritoriālās reformas turpinājuma ietvaros pašvaldībām, kuras vienojas par racionālu sadarbību, kas ietekmē satiksmes intensitāti starp konkrētām apdzīvotām vietām, būs iespēja saņemt no valsts budžeta atbalsta finansējumu, lai uzturētu pašvaldībai nodoto vietējo ceļu posmus.

2. Ir veikta Valsts autoceļu tīkla inventarizācija un secināts, ka valstij lietderīgāk ir teju 4000 kilometru valsts vietējās nozīmes autoceļu nodot pašvaldību pārziņā. Satiksmes ministrijas izveidota domnīca ir izstrādājusi kritērijus, pēc kādiem vērtēt, kursu ceļus nodot pašvaldību pārraudzībā. Valstij savā pārziņā ir jāpatur ceļi, kas savieno pagastu centrus, ved uz izglītības iestādēm un citām sabiedriski un saimnieciski nozīmīgām vietām vietvaru teritorijās. Jāizvērtē, vai zināmu daļu valsts vietējo ceļu vai to posmu savā pārziņā var pārņemt “Latvijas Valsts meži”. Vietvarām sadarbībā ar apkaimes uzņēmējiem un lauksaimniekiem, piesaistot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, jāvērtē, kādā mērā uzņēmēji un pašvaldība var sadarboties, lai uzturētu konkrētajiem uzņēmējiem nozīmīgos ceļu posmus. Vienoti ar minētajiem risinājumiem noteiktā termiņā ir jāpanāk, ka no katra pagasta centra uz tuvāko un saimnieciski nozīmīgo pilsētu – attīstības centru – novada ļaudīm būs iespēja aizbraukt pa cietā seguma ceļu (asfalts vai dubultā virsmas apstrāde). Lai to sasniegtu, ir jāpieņem un jāīsteno skaidrs valsts plāns ar noteiktajiem ceļu posmiem, darbu termiņiem un iezīmētu finansējumu.

3. Valstij jāplāno prognozējams ikgadējs publisko līdzekļu (t.sk.arī Eiropas Savienības un pašvaldību) pieaugums ceļu uzturēšanai un attīstībai. Jāturpina prognozēto degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu pārsniegumu novirzīt vietējās un reģionālās nozīmes autoceļu remontiem. Taču ļoti būtiski ir ar iespējami lielu atdevi veikt pasākumus, kas celtu ceļiem piešķirto līdzekļu ieguldījumu lietderību īsā, vidējā un ilgā termiņā. Jāizvērtē līdzekļu izmantošanas efektivitāte (Latvijas salīdzinājums ar citām valstīm norāda uz lielām “rezervēm”). Ļoti būtiski ir turpināt sekmēt konkurenci starp ceļu būvniekiem, rīkojot atklātus starptautiskus konkursus par ceļu būves projektiem, lai novērstu pašreizējo pārāk šauro konkurenci starp nedaudzām vietējām firmām. Jāpaaugstina kvalitātes prasības un to kontrole; jāveido līdzsvarotāk ikgadējo pasūtījumu plānojumus, kas izskaustu cenu un resursu lēcienveidīgu pieprasījumu. Pasūtītājam no ceļu būvnieka jāprasa ilgstošākas garantijas par ceļu kvalitāti. Nepieciešams izvērtēt iespēju būvēt betona ceļus, kuri kalpo ilgāk par asfalta ceļiem. Jāpārskata ceļu būves standarti, lai neprojektētu nepamatoti platus ceļus, kur tādi nav nepieciešami. Lauku ceļu sakārtošanai primāri ir nepieciešams atrisināt meliorācijas problēmu. Likumdošanā jānoteic, ka slēgtam meliorācijas lokam jābūt vienam atbildīgajam pārvaldniekam, kuram ir nepieciešamas zināšanas un aprīkojums, lai uzturētu meliorācijas sistēmas. Zemes īpašniekiem tāds apsaimniekotājs ir jāizvēlas un jāveic tam regulārie maksājumi par meliorācijas sistēmas uzturēšanu.

4. Neatbalstām speciālo budžetu veidošanu, bet vienlaikus nodrošināsim ceļu attīstības un uzturēšanas plānotājiem prognozējamus, pieaugošus līdzekļus. Koncepcija, ka iezīmēts akcīzes nodoklis no naftas produktiem ir galvenais ceļu finansēšanas pamats, nozīmētu bremzēt jaunu tehnoloģiju ienākšanu autoceļu transportā.

ATTĪSTĪBAI PAR: “Valsts un pašvaldību autoceļi būtu jāskata kopā kā publiskā īpašumā esošie ceļi, jo finansējuma avots tiem principā ir viens”

1. Viena risinājums visiem šiem ceļiem nebūs, katrs jāskatās individuāli, bet rīcības scenārijs un risinājumu variantu varētu būt šādi:
– daļu no ceļiem varētu nodot pašvaldībām, par attiecīgo daļu palielinot mērķdotāciju pašvaldībām, bet pirms tam izvērtējot attiecīgās pašvaldības kapacitāti jeb spēju un kompetenci šos ceļus uzturēt;
– zemas intensitātes ceļiem samazināt ceļu uzturēšanas klasi un/vai izstrādāt zemākus uzturēšanas kritērijus;
– vietās, kur ceļi nepieciešami viena vai vairāku īpašnieku vajadzībām (attiecībā gan uz fiziskām, gan juridiskām personām), vienoties par ceļu nodošanu privātajiem īpašniekiem, saglabājot vai atsevišķos gadījumos pat nesaglabājot publiskās lietošanas infrastruktūras statusu.

2. Attiecībā uz valsts īpašumā esošajiem ceļiem daļēji atbilde jau sniegta pie pirmā jautājuma par valsts autoceļu nodošanu pašvaldībām vai privātpersonām, taču tas nav problēmas risinājums. Mēs saprotam, ka VAS “Latvijas Valsts ceļi” rūpējas par valsts īpašumā esošajiem ceļiem, tāpēc arī šāds jautājums, taču tas jāskata plašāk. Kopējo autoceļu tīklu masveidā samazināt nav saprātīgi, jo, ja jau ceļš ir, tad tas nozīmē, ka kādam tas vajadzīgs, lai nokļūtu no punkta A uz B vai arī lai piekļūtu īpašumiem. Valsts un pašvaldību autoceļi būtu jāskata kopā kā publiskā īpašumā esošie ceļi, jo finansējuma avots tiem principā ir viens – publiskie līdzekļi, neatkarīgi no tā, kurā valsts vai pašvaldību kontā tie atrodas, un galvenais no tiem ir Valsts autoceļu fonds, neatkarīgi no tā, cik liela vai maza daļa ik gadu tiek novirzīta pašvaldībām. Tāpēc vienīgais reālais publisko līdzekļu ietaupījums būtu, nododot atsevišķus zemākās kategorijas ceļus to galvenajiem lietotājiem, kuri ir spējīgi tos uzturēt – tie varētu būt uz ražotnēm vedošie ceļi, vai arī ceļi, kurus pārsvarā izmanto lielie zemnieki vai mežsaimnieki, lai piekļūtu saviem īpašumiem.

3. Pirmkārt, nobalsojot par “Attīstībai / Par!”. Otrkārt, ar cipariem, uz konkrēta autoceļu posma piemēra politiķiem pierādot, par cik procentiem vairāk nākotnē būs jāiegulda, ja savlaicīgi netiks ieguldīts ikdienas un periodiskajā uzturēšanā. Jārunā pārbaudītu, ticamu, pierādāmu skaitļu valodā un atsaucoties uz neatkarīgiem pētījumiem un citu valstu piemēriem.

4. Jā, mēs esam par Autoceļu fonda atjaunošanu. Mūsu partiju apvienības programmā ir šādi vārdi: “Autoceļiem beidzot novirzīsim likumā paredzētos 80% no akcīzes nodokļa par degvielu.”
Mēs apzināmies, ka no pašreizējiem aptuveni 30% uz 80%, iespējams, viena gada laikā pāriet nebūs iespējams, taču Saeimas sasaukuma laikā – 4 gados tas noteikti ir realizējams, vēl jo vairāk – tas ir nepieciešams, lai novērstu kraso autoceļu būvniecības apjomu svārstību izsauktās negatīvās ietekmes uz būvniecības tirgu, kas sagaidāmas no 2020. gada, beidzoties ES fondu finansējumam. Tāpēc mūsu programmā ir atrodams arī teksts: “Veicināsim veselīgu konkurenci iepirkumos un autoceļu būvniecības tirgus stabilitāti, izvairoties no krasām, tirgu graujošām būvdarbu apjomu izmaiņām pa gadiem.”

NO SIRDS LATVIJAI: “Ceļiem jānodod visi ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa”

1. Mazie ceļi noteikti jāsaglabā vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mazie ceļi jāsaglabā nevis tikai tāpēc, ka tie ved uz kādu stratēģiski svarīgu centru vai apdzīvotu vietu, bet tādēļ, lai būtu iespējams nodrošināt saimniecisko dzīvi, tūrismu un dzīvošanu reģionos. Stratēģiski svarīgs šobrīd ir katrs cilvēks, ģimene, kurš dzīvo ārpus pilsētām – ir valstiski jāpanāk, lai cilvēkiem “teorētiski” jebkurā Latvijas vietā būtu iespēja dzīvot un attīstīt savu saimniecību, darbību utt. Kā iespējamo risinājumu piedāvājam nodot daļu no šiem vietējās nozīmes ceļiem pašvaldību rīcībā, jo tās vislabāk zinās katra konkrētā ceļa pielietojumu, lokālo svarīgumu un ilgtspēju – tikai vietējie var reāli izvērtēt, kuru vajag uzturēt augstākā un kuru mazākā mērā.
Pagaidām Latvijas likumdošana vēl neļauj šādus ceļus nodot privātpersonām, bet nākotnē būs jāvērtē par tādiem ceļiem, kas ved uz vienu privāto īpašumu/sētu – vai un kā to uzturēšanu uzdot šīm privātpersonām kā pienākumu. Šeit ir jābūt noteikumam, ka viensēta pati ir atbildīga nodrošināt tādu ceļa kvalitāti, lai viņš pats un palīdzības dienesti var pa to izbraukt.
Visbeidzot šie mazie ceļi pietiekami bieži tiek izmantoti sezonāliem saimnieciskiem procesiem – lauksaimniecības tehnikas vai kokmateriālu pārvietošanai, kas ir Latvijas top prece eksportam. Šādus ceļus slēdzot, kļūs apgrūtināta vai pat neiespējama kokmateriāla izvešana. Bet katru tādu gadījumu izvērtēt vajadzētu tieši pašvaldībām, nevis valsts līmenī.

2. Daļa šo ceļu, kas ir pašvaldības teritorijā, būtu jānodod pašvaldībām, bet starpnovadu ceļi arī turpmāk ir jāpatur valsts pārvaldībā. Un to uzturēšanas risinājums ir racionalizējot un vēl vairāk detalizējot ceļu tīklu uzturēšanu (radot jaunas, zemākas uzturēšanas kategorijas), balstoties uz tā izmantošanas veidu un intensitāti – piemēram, ar kādu segumu ceļi tiek apstrādāti, cik bieži tīrīti, greiderēti (varbūt pat – cik bieži pļauti) utt. Vēl daudz kur Latvijā var redzēt tādus grants ceļus, kur četras smagās mašīnas var izmainīties viena otrai blakus. Tātad – vieta racionalizācijai būs jāatrod, jo pārstājot uzturēt ceļus (tiem pazūdot), pazūd arī jebkāda cerība, ka ceļiem pieguļošajās zemēs atnāks vai atgriezīsies cilvēki.
Visur, kur tas vien ir iespējams un racionāli – mazākas nozīmes un vietējos ceļus pašvaldības var uzturēt ar šiem ceļiem tuvāk esošajiem privātajiem spēkiem un tehniku. Tikai pašvaldība var zināt un izveidot tādus sadarbības veidus, kas ir savstarpēji izdevīgi un kas uztur tādu kvalitāti, kas ir atbilstoša reālai vajadzībai.
Ceļu pārvaldi palīdzētu efektivizēt arī papildinājumi Būvniecības likumā – veiksmīgāk jāizstrādā konkrēti punkti, kas attiecas tieši uz ceļiem. Tikko tas tieši vai netieši skar ceļu infrastruktūru, pirms visu (arī maznozīmīgu) būvniecības darbu veikšanas, tagad likums paredz milzīgu birokrātisku dokumentācijas apjomu, kas prasa cilvēku un laika papildu resursus, tā sadārdzinot ne tikai konkrēto projektu, bet arī negatīvi ietekmējot ceļu uzturēšanu, izbūvi, to efektivitāti kopumā.
Pirms gatavoties valsts ceļu tīklu samazināšanai, ir jārada kopējā valsts stratēģija, kas arī noteiks vajadzību pēc infrastruktūras un tās veidiem.

3. Vienkārši jāparedz valsts budžetā šie līdzekļi! Tai skaitā ceļiem jānodod visi ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa.
Zemākās nozīmes autoceļa uzturēšanai pašvaldībām visticamāk prasīs mazāk resursu, nekā šobrīd tam tērē VAS “Latvijas valsts ceļi”.

4. Partijas programmas 12.punkts – visus ieņēmumus, kas veidojas no degvielas akcīzes nodokļa, pilnā apmērā novirzīsim Latvijas autoceļu atjaunošanai un saistītās infrastruktūras izbūvei.

LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA: “50% no “Latvijas valsts mežu” peļņas būtu jānovirza 1. un 2. šķiras ceļu remontam un uzturēšanai”

1. Nav vienota risinājuma visā valstī! Jebkurš no ceļiem reiz ir būvēts ar nolūku, tāpēc nedrīkst voluntāri apgalvot, ka tie nav vajadzīgi! Jādod iespēja nodot ceļus pašvaldību īpašumā, saglabājot esošo to finansējuma apjomu. Tad tas būtu pašvaldības ziņā pieņem lēmumu par ceļu uzturēšanas klasi un lietderību. Piemēram, ja kādreiz ceļš veda uz kolhoza centru un bija noslogots, tad šodien, iespējams, tas ir nepieciešams lauksaimniekiem piekļūšanai pie savu zemju apstrādāšanas. Tādā gadījumā pašvaldība var ar šiem lauksaimniekiem risināt jautājumu par kopīgu ceļa uzturēšanu. Taču kopumā ceļi jāuztur ikdienas normālas lietošanas kārtībā. Iespējams šajā brīdī kādam no ceļiem stratēģiskas nozīmes nav, bet jāskatās arī nākotnē un jāizvērtē šo ceļu potenciāls. Cilvēki atgriezīsies un saimnieciskā darbība atjaunosies vispirms tur, kur ir ceļi, ūdens un elektrība. Tieši tāpēc šo ceļu nozīmē ir liela.

2. Nav māksla likvidēt! Daudzus no ceļiem bojā kokrūpnieki, tāpēc 50% no Latvijas “Valsts mežu peļņas” būtu jānovirza 1. un 2. šķiras ceļu remontam un uzturēšanai. Tāpat daudzi otras šķiras ceļi būtu jānoasfaltē, lai mašīnu plūsmas nekoncentrētos tikai uz dažiem valsts autoceļiem, kas ir kaut cik sakārtoti, bet tai pat laikā arī ļoti pārslogoti. Ja būs asfaltēti arī otrās šķiras ceļi, tad, ņemot vērā nelielos attālumus mūsu valstī, braucēji izmantos ne tikai pārslogotās lielās autostrādes, bet arī mazākos un klusākos ceļus, lai nokļūtu savos gala mērķos. Savukārt, ja runājam par ceļu saglabāšanu demogrāfijas kontekstā, tad jāstrādā pie tā, lai risinātu demogrāfijas problēmu visas valsts kontekstā, kā arī mudinātu cilvēkus atgriezties Latvijā un tieši lauku reģionos. Bez sakārtotas infrastruktūras tas nebūs iespējams.

3. Atjaunot Autoceļu fondu, nodrošinot stabilu valsts līdzekļu investīciju vismaz 300 miljoniem EUR gadā. Nodrošinot neatkarīgu kontroli pār ceļu projektu izstrādi un uzraudzību, piesaistot ES valstu speciālistus, jo šobrīd sakarā ar “Latvijas Valsts ceļu”, “Latvijas autoceļu uzturētāja” un Satiksmes ministrijas darbinieku ciešajām korporatīvajām saitēm ar ceļu būvētājiem, projektos bieži tiek paredzēti nevajadzīgi papildu darbi, kuru rezultātā izmaksas vienam projektam var sadārdzināties par 20-30%, kas gadā kopā ir vairāki miljoni EUR.
Tāpat jābūt valdības rosinātam un Saeimas pieņemtam lēmumam, kas paredz, ka visi nodokļi, ko maksā autotransporta īpašnieki, izlietojami tikai autoceļu uzturēšanai un attīstībai. Jāpārskata un jāizanalizē ceļu uzturēšanas izmaksas, lai izvērtētu, vai nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta racionāli un lietderīgi.

4. Latvijas Reģionu Apvienība uzskats nav mainījies – Autoceļu fonda likvidēšana bija ļoti nopietna kļūda. Mēs esam par finansējumu, kas ir konkrēti iezīmēts autoceļu uzturēšanai. Autoceļu fondam ir jābūt un tam jānovirza visi akcīzes nodokļa no naftas produktiem ieņēmumi, lai nekavējoties sakārtotu visus esošos ceļus un tiltus līdz atbilstošam tehniskajam stāvoklim.
Runājot par Autoceļu ekspluatācijas nodokli, uzskatam, ka tas ir jāatceļ privātpersonu vieglajiem transportlīdzekļiem. Tas būti jāiekļauj degvielas cenā – tāda veidā īstenoti principu “maksā tas, kurš brauc”.