Lai nodrošinātu ūdens atvadi no valsts autoceļu tīklā ietilpstošajiem ceļiem, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) katru gadu rok jaunus un tīra esošos grāvjus, pārbauda un tīra caurtekas, novāc apaugumu ceļa nodalījumu joslās, kā arī pļauj zāli. Lai veiksmīgi atvadītu ūdeni no ceļa ir nepieciešami visai apjomīgi darbi, turklāt tie jāveic regulāri, stāsta LAU Ražošanas departamenta direktors Juris Millers.

Ceļš ir inženiertehniska būve, kas funkcionāli ir saistīta arī ar tai pieguļošajām teritorijām. Ir lietas, kas ir ceļu uzturētāja pārziņā – grāvji, caurtekas, ceļmalas, bet ir arī piegulošie dīķi, upes un meliorācijas sistēmas, kas pieder lauksaimniekiem un tuvējo zemju īpašniekiem, arī valstij. Apkārtējo meliorācijas sistēmu stāvoklis ietekmē ūdens savākšanas un aizvadīšanas spēju. Ceļu infrastruktūra ar noteiktām rezervēm ir paredzēta vidējam Latvijas reģionā novērojamajam nokrišņu daudzumam. Pēc pagājušā gada plūdu pieredzes mēs apzinām ceļa tos posmus, kuros ir nepieciešams primāri uzlabot esošo ūdens atvades komunikāciju tehnisko stāvokli un kuros ar ikdienas uzturēšanas metodēm var uzlabot autoceļa tehnisko stāvokli. Informācija tiks apkopota, lai pēc ziemas uzturēšanas sezonas beigām, atbilstoši pieejamajam finansējumam, šos darbus varētu uzsākt.

Galvenais mērķis ārkārtas gadījumos – piemēram, plūdu vai noslīdējumu gadījumā, ir maksimāli ātri salabot bojātās vietas, lai pēc iespējas ātrāk ceļus atvērtu satiksmei. Pērn plūdu radītie bojājumi bija dažādi – vietām tika daļēji izskalota ceļa klātne, vietām bija izskalots tilta konuss un iebruka autoceļa asfalta segums. Pārsvarā, ja laika apstākļi un ūdens apjoms to atļāva, bojājumus izdevās novērst vidēji dienas laikā, lai slēgto vai daļēji ierobežoto satiksmi varētu atjaunot.

Savukārt Ērgļos, kur šā gada sākumā dēļ pārmitrinātas grunts un pārplūdušajiem avotiem nogruva ceļa posms Ogres upes krastā, satiksmes atjaunošana prasīja ilgāku laiku.  Satiksmi tur varēja atjaunot pēc divām nedēļām.