Arī Latvijas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – starpsezonās ir vērojama pastiprināta bedru veidošanās, liecina kaimiņvalstu ceļu administrāciju sniegtā informācija.

Lietuvā bedrīšu remonts uz asfalta segumiem ir aktuāla problēma, jo pēdējo 6 gadu laikā Lietuvas valsts autoceļu stāvoklis ir pasliktinājies, tāpēc bedrīšu apjoms ir pieaudzis, atzina Lietuvas Ceļu administrācijas (Lietuvos automobiliu keliu direkcija) pārstāve Dalia Šalkauskiene. Katru gadu tiek salaboti virs 230 tūkst. m². 2014. gadā tika salabots 231 tūkst. m², bet 2013. gadā – 260 tūkst. m², jo ziema bija īpaši nelabvēlīga.

Lietuvā bedru lāpīšanai izmanto tās pašas metodes, ko Latvijā – karstā asfalta maisījumu (siltajā sezonā), aukstā asfalta maisījumu (aukstajā periodā), reciklēšanu un bitumena emulsijas – šķembu maisījumu, jeb t.s. mīkstās plombas.

Šogad Lietuvā bedrīšu remontam plānots izlietot 8 milj.EUR no valsts autoceļu uzturēšanai atvēlētajiem līdzekļiem.

Arī Igaunijā uz valsts autoceļiem veidojas bedres, tomēr ziemeļu kaimiņi ar šo problēmu vairāk saskaras uz sekundāras nozīmes ceļiem, kas ir daudz vecāki par galvenajiem autoceļiem, informēja Igaunijas Ceļu administrācijas (Maanteeamet) pārstāve Ene Raidura.

Bedru lāpīšanas darbus Igaunijā veic uzņēmumi, ar kuriem ir noslēgts uzturēšanas līgums. Šiem uzņēmumiem katru mēnesi tiek piešķirti līdzekļi ceļu uzturēšanai saskaņā ar valsts noteiktajām prasībām. Bedru lāpīšanā tiek izmantotas tās pašas metodes, kas Latvijā un Igaunijā.

Minētie uzņēmumi, līdzīgi kā Latvijas autoceļu uzturētājs, bez bedru lāpīšanas veic arī citus darbus – uzstāda un tīra ceļazīmes, uztur grantētos ceļus, veic pļaušanas darbus. Igaunijā statistika par salabotajām bedrēm netiek apkopota. Tāpat finansējums bedru labošanai atsevišķi netiek plānots − tas tiek plānots kopā ar citiem nepieciešamajiem ceļu uzturēšanas darbiem.