Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada decembris

Juris Pūce, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu iedzīvotāju mobilitāti un novadu centru sasniedzamību, tādējādi nodrošinot gan darba vietu, gan pakalpojumu sasniedzamību, ir jāuzlabo transporta infrastruktūras stāvoklis. Ņemot vērā, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad turpmākā autoceļu attīstība īstenojama kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Šobrīd  atbilstoši VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) datiem, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu sliktā stāvoklī ir 39,6%, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu – 58,9%, kā arī 41,5% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 50,5% valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī (2019. gada dati). Lai risinātu ceļu stāvokli, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas tika sagatavots un Ministru kabineta (MK) šā gada 5. novembra sēdē atbalstīts informatīvais ziņojums Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Informatīvais ziņojums paredz finansējuma aptuveni 300 milj. eiro piesaistes nepieciešamību aptuveni 800 kilometru valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem pēc administratīvi teritoriālās reformas.  Indikatīvajos aprēķinos tika izmantoti valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmi, kuri identificēti, izmantojot šādus kritērijus: šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība  ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru pēc teritoriālās reformas un administratīvā centra sasniedzamība novados, kuru teritorijas nav plānots grozīt, funkcionālās izmantošanas nozīme saistībā ar nozaru reformām, autoceļa seguma stāvoklis (slikts, ļoti slikts) un vidējā diennakts satiksmes intensitāte.

Finansējuma piesaistei VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavos un iesniegs prioritāro pasākumu kopumu.   Jautājums par nepieciešamo papildu finansējumu tiks skatīts valdībā 2021. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Tā kā ieguldījumi ir plānoti valsts īpašumā esošajos autoceļu posmos, plānots, ka finansējuma saņēmējs būs SM, paredzot finansējumu jaunā programmā. Savukārt LVC veiks piešķirtā finansējuma administrēšanu, iepirkumu organizēšanu, būvniecības programmas vadību un būvniecības uzraudzību tajos ceļa posmos, kas VARAM vadībā kopā ar SM, LVC, plānošanas reģioniem un pašvaldībām tiks noteikti kā būtiskākie reģionālai attīstībai un administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Nākamā gada sākumā VARAM, plānošanas reģioni, SM, LVC un pašvaldības uzsāks darbu pie prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu identificēšanas, ņemot vērā noteiktos kritērijus.