Noslēdzoties vasaras darbu sezonai, autoceļu uzturētāji sāk gatavoties ziemai – tiek kalibrēta ziemas uzturēšanas tehnika, veidoti pretslīdes materiālu krājumi un veikti citi darbi. Par aizvadīto vasaras sezonu un gatavību ziemai “Autoceļu Avīzei” stāsta VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētāja p.i. Guntis Karps.

 Vasaras ceļu uzturēšanas darbi ir praktiski noslēgušies. Kas ir paveikts?

Vasaras sezonas darbi patiešām tuvojas beigām, tomēr, kamēr vien laika apstākļi ļaus, tie turpināsies. Principā šis darbu sadalījums – vasaras un ziemas – būtu jāpārskata: kā to pierāda pēdējās ziemas, arī ziemas sezonā mēs  planējam un profilējam grants ceļus, dažkārt pļaujam krūmus.

Vasaras sezonas darbu apjoms šogad, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 10%, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 3 milj. eiro. Šovasar vairāk bija seguma uzturēšanas darbu, tostarp veicām dubultās virsmas apstrādi uz 60 km grantēto ceļu, padarot tos par melnā seguma autoceļiem.

Rudenī vairākkārt piedzīvojām spēcīgas lietavas. Ko tas nozīmēja ceļu uzturētājiem?

Augusta beigās stipro lietavu dēļ bija nepieciešams slēgt 27 ceļu posmus, vēl uz vairākiem ceļiem satiksme tika ierobežota. Visvairāk cieta valsts galvenais ceļš Krievijas rob.(Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas rob.(Medumi) (A13) un reģionālais ceļš Viļaka-Kārsava (P45). Atsevišķās vietās plūdu dēļ ieviestie ierobežojumi ir saglabāti joprojām, taču caurbraukšana ir atjaunota visur. Mēs diezgan īsā laikā operatīvi mobilizējām tehniku, materiālus un cilvēkus, vidēji diennakts laikā atjaunojot pārrautos posmus. Cilvēki strādāja vakaros, pat naktīs – darba grafiks bija līdzīgs tam, kāds ir ziemā lielas snigšanas laikā. Mūsu mērķis bija savest kārtībā bojātos ceļus līdz 1. septembrim, lai, sākoties skolai, vismaz autobusu maršruti nebūtu traucēti. Vēlāk, kā zināms, lietus atkārtojās, un ceļi atkal cieta.  Es uzskatu, ka ar šiem lietavu radītajiem bojājumiem kopumā mēs labi tikām galā.

Daļa darbu turpinās un tiks pabeigti tikai nākamgad. Vietās, kur tika atjaunots uzbērums un uzklāts asfalts, iespējams, ceļš vēl sēdīsies, un tad pieasfaltēšanu un remontu veiksim nākamgad pavasarī.

Arī tagad – divus mēnešus pēc plūdiem – situācija dažos reģionos joprojām ir pietiekami nopietna – ilgstošo lietavu dēļ ceļu klātnes daudzviet ir pārmitrinātas, veidojas nogāžu noslīdējumi. Uz vecā asfalta bedrītes veidojas līdzīgi kā pavasarī – mitruma dēļ ceļa klātnes kļūst kustīgas, veidojas bedres. Īpaši bedraini ir grants ceļi Kurzemes un Latgales pusē, taču patlaban neko īsti nevar darīt. Slapjus ceļus greiderēt nav jēgas, tas dod īslaicīgu efektu, turklāt pārmitrinātas ceļa konstrukcijas smagā tehnika bojā vēl vairāk.

Ja uz šīm pārmitrinātajām virsmām pēkšņi uznāks ziema un sāksies sals, nekas labs nebūs. Daudzviet grants un zemes ceļa konstrukcijās izveidojušies ūdens ieslēgumi, un siltā ziemā iespējami rūgumi.

 Šogad uz 60 km valsts grantēto ceļu tika uzklāta dubultā virsma. Vai nākamgad šos darbus plānots turpināt?

Uzskatām, ka šis process būtu jāturpina, bet par konkrētiem ceļiem un kilometriem runāt vēl ir pāragri. Apstrādājamo posmu sarak­stu sadarbībā ar pašvaldībām un VAS “Latvijas Valsts ceļi” veidojam laicīgi. Beidzoties ziemas sezonai, ir redzams kopējais vasaras ceļu uzturēšanas budžets, tad arī plānojam, cik dubultās virsmas liksim. Pāris posmi jau šogad ir sagatavoti dubultās virsmas uzlikšanai, pavasarī varēsim sākt darbus.

Vai autoceļu ceļmalas joprojām tiek piemēslotas? Un stāvlaukumi?

Kopējās tendences tomēr liecina, ka Latvija kļūst tīrāka. Tas noteikti ir sociālo nemēslošanas kampaņu un pavasara talku rezultāts, kurās piedalās visas paaudzes. Mēs zināmā mērā augam – cilvēki sāk vairāk to apzināties. Šogad ceļmalu un stāvlaukumu sakopšanā esam tērējuši par pusmiljonu eiro mazāk.

Šovasar sociālajos tīklos nereti tika publicētas foto­grāfijas ar zālē ieaugušām autobusu pieturām. Vai ceļmalu pļaušana tika veikta nepieciešamajā apjomā?

Ikdienas uzturēšanas darbos pēc nozīmīguma prevalē ziema, bedrīšu remonts, greiderēšana, satiksmes kustības drošība, kam seko pļaušana. Ceļa nomaļu pļaušana uz A un B uzturēšanas klases ceļiem notiek divas reizes sezonā. Arī C klases ceļi iespēju robežās tiek appļauti divreiz. Iespējams, ir kādi D ceļu posmi, uz kuriem šim darbam līdzekļu nepietiek. Bet ir jāsaprot, arī tad, ja pieturvieta tiek sakopta maijā, jūlijā tā, iespējams, jau būs ieaugusi zālē. Uz valsts ceļiem ir nepilni 10 tūkstoši pieturvietu soliņu, tas nozīmē, ka pašu pieturu ir vēl vairāk.

Kopumā līdz 30. septembrim zāles pļaušanu veicām uz gandrīz 80 tūkst. pārgājiena kilometru.

Pagājušā ziema bija ļoti nepastāvīga – bija vērojami vairāki sasalšanas un atkušanas cikli. Vai šogad pavasarī bedrīšu uz asfalta ceļiem tāpēc bija vairāk?

Jā, viennozīmīgi – siltās ziemās bedrītes veidojas vairāk. Ūdens sasalstot izplešas, un veidojas bedre. Ja šādi sasalšanas un atkušanas periodi ir vairāki, bedres veidojas pastiprināti.

Taču kopumā bedrīšu remontiem ir tendence samazināties. Ja tālajā 2008. gadā mēs remontējām 685,5 tūkstošus m² bedrīšu, kas ir vairāk nekā 100 tekošie kilometri ceļa, kad šogad salabojām 322 tūkstošus m². Tas nozīmē, ka nepilnos 10 gados samazinājums ir vairāk nekā divas reizes. Pēdējos gados ir bijis milzīgs progress uz valsts galvenajiem ceļiem – veikta pārbūve, seguma atjaunošana. Tieši galvenie ceļi agrāk lielā mērā bija vainīgi pie šī lielā bedrīšu apjoma. Pēdējos gados tiek veikta virsmu apstrāde, kas arī dod efektu, ka bedres neveidojas. Tajos rajonos, kur tiek veikta virsmas apstrāde, bedrīšu remontu skaits uz nosacīto kilometru ceļa atšķiras pat 2-3 reizes.

Ziemas sezonas uzturēšana kā katru gadu sākas 1.novembrī. Pērn sniega tīrīšana un kaisīšana sākās jau pirmajās novembra dienās. Esat gatavi ziemai?

Ceļiniekiem ir divas sezonas, un darba process ir izveidojies tā, ka darbi plūdeni no vienas sezonas pāriet otrā. Oktobrī notiek mašīnu kalibrēšana. Sāls ir sagādāta 46 tūkst. tonnu apjomā, kas ir lielākā daļa no kopumā ziemā patērētā. Esam sagatavojuši 15 tūkst. t sāls-smilts maisījuma. Darbam ir gatavas 642 ziemas tehnikas vienības, no 1.novembra darbu diennakts režīmā uzsāks 28 informatīvie un operatīvie dežuranti visās LAU nodaļās un četri reģionālie dežuranti. Šī kārtība ir stingra un tiek atrunāta mūsu normatīvajos dokumentos. Ja būs nepieciešams, oktobra beigās jau tiks uzsākti preventīvie darbi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, situācijas kontrolēšanai izmantosim arī 53 meteoroloģiskās stacijas. Aicinām arī autovadītājus ziņot par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem.

Vai ziemas uzturēšanas darbos šogad ir kādi jaunumi, vai strādāsiet ar ierastajām metodēm un tehniku?

Izmantosim ierastās un iepriekšējos gados aprobētās metodes, tehnoloģijas un tehniku, būtiskas izmaiņas nav plānotas.

Turpinām darbu pie marš­rutu optimizācijas, pamazām samazinām greideru skaitu, bet palielinām to efektivitāti – lai iespējami mazāk būtu tukšo braucienu. Ja pirms dažiem gadiem mums to bija vairāk nekā 200, tad šogad ir 175. Viena greidera apkalpojamo kilometru skaits no 72 ir pieaudzis jau līdz 76, nākamgad ceram sasniegt 77 km.

Vairāk izmantosim traktorus – tie ir ātri lieljaudas traktori ar 200 zirgspēkiem, un papildu priekšējai lāpstai var aizmugurē pielikt rievotājus, kas uz zemākas klases piebraukta sniega veido rievas slīdāmības mazināšanai.

Uz A klases ceļiem strādājošās mašīnas ir aprīkotas ar GPS un maršrutu kontroles sistēmām. Tās varēs redzēt Waze un LVC interaktīvajā kartē www.lvceli.lv. Mājaslapā būs arī informācija par pēdējo 2h laikā uz A klases ceļiem veiktajiem darbiem. Tas tiek darīts, lai informētu sabiedrību. Visus tīrīšanas, kaisīšanas darbus, ja laika apstākļi to ļauj, cenšamies paveikt no 4.00 līdz 6.00 ‒ līdz satiksmes intensitātes sākuma stundām.

Vai šogad izmantosiet tos pašus reaģentus vai, ņemot vērā iepriekšējo ziemu pieredzi, kaut ko šajās formulās arī pamainīsiet?

Izmantosim tehnisko sāli jeb nātrija hlorīdu un smilti. Nelielos apjomos izmantosim arī kalcija hlorīdu, kas strādā pie -20˚C, taču pie mums šāds sals pēdējos gados jau ir eksotika, to vairāk izmanto Skandināvijā.

Turpināsim darbu pie tehnoloģijām. Esam konstatējuši, ka nav gaidītās atdeves no sāls šķīduma izmantošanas slīdāmības mazināšanai, ko lielā apjomā praktizē Igaunijā. Šķīduma galvenais efekts it kā ir tas, ka slīdāmība samazinās īsākā laikā, taču, temperatūrai krītoties, apledojums var straujāk izveidoties no jauna. Turklāt ar sāls šķīdumu var apstrādāt īsākus posmus nekā ar mitrinātas sāls tehnoloģiju.

Sāls–smilts maisījuma pluss ir tāds, ka baltā ziemā autovadītājs redz, ka ir veikta kaisīšana. Tas ietekmē arī psiholoģiski. To vairāk izmantojam uz zemākas klases un mazākas intensitātes ceļiem. Ja nakts vidū uz nelielas intensitātes ceļa izkaisa sāli, tad efekts nebūs liels – sāls strādā lēni. Lai tas darbotos efektīvi, vajadzīga transporta kustība. Autovadītāji nereti ir ievērojuši, ka, braucot tuvāk Rīgai, ceļš ir plikāks, cilvēkiem šķiet ‒ Pierīgā kaisa biežāk, taču izkaisītā norma ir identiska. Efekts rodas no satiksmes intensitātes, kas Pierīgā ir daudz lielāka.

Cik līdzekļi kopumā atvēlēti nākamajai ziemas sezonai (2017/2018)?

Pēdējos gados ziemā izlietojam virs 30 milj. eiro. Arī šogad rēķināmies ar līdzīgu summu, taču precīzi neviens nevar pateikt, cik daudz snigs un cik daudz preventīvās kaisīšanas būs jāveic. Vasaras sezonas darbi vēlāk tiek koriģēti, ņemot vērā to, cik daudz naudas ziemā izlietots, cik lielā apjomā darbi veikti.

Autoceļu uzturētāji rūpējas, lai ziemā braukšanas apstākļi būtu iespējami labāki un drošāki. Kas ziemā būtu jāatceras autovadītājiem?

Autovadītājiem visos gadalaikos pirms braukšanas būtu jānovērtē automašīnas tehniskais stāvoklis. Savlaicīgi jānomaina ziemas riepas. Ja vien tas ir iespējams, tad, iestājoties ziemai, būtu labi atjaunot braukšanas prasmes kādā laukumā – lai zinātu, kā rīkoties, ja automašīna slīd, vai kā apbraukt šķērsli, kas pēkšņi parādījies uz ceļa. Un pats galvenais uz ceļa – izvēlēties savām prasmēm un braukšanas apstākļiem atbilstošu ātrumu, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Līdz oktobra vidum plūdu radīto bojājumu dēļ veikti darbi par 872 tūkst. eiro:

• nomainīti 487 m polimēra un dzelzsbetona caurtekas;
• uzstādīta 171 pagaidu ceļazīme;
• sakārtoti 28 m drošības barjeru;
• novākti 72 koki;
• izmantoti vairāk nekā 17 tūkst. m³ smilts, grants un frakcionētās šķembas, lai aizbērtu izskalojumus, seguma iesēdumus, veiktu bedrīšu remontu, dilumkārtas atjaunošanu, smilts iestrādi ceļa konstruktīvajos elementos.