Tuvojoties sniega un sala sezonai, ir jāpaveic daži būtiski sagatavošanās darbi. Par tiem “Autoceļu Avīzei” pastāstīja autosportists un SIA Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Ziemas riepas 

Lai arī Latvijā obligāta prasība pēc ziemas riepām ir no 1.decembra, jāatceras, ka vasaras riepas savu uzdevumu pārstāj pildīt pie +5˚C. Tās kļūst cietākas, gumija nevar pilnvērtīgi nodrošināt bremzēšanu, pasliktinās automašīnas vadāmība. Tāpēc pats galvenais, lai ziemā automašīnā justos droši, vissvarīgākās ir riepas. Saķeri ar ceļu nodrošina četri plaukstas izmēra laukumi, tāpēc svarīgi, cik kvalitatīvi tie ir. Ziemas riepu protektoru standarts noteikts vismaz 4 mm, taču kārtīgai ziemai tas var būt par maz. Ja jāizvēlas starp jaunām mazāk zināma zīmola ziemas riepām vai lietotām pazīstama zīmola riepām, priekšroka tomēr dodama jaunām, jo lietotas riepas, iespējams, nav atbilstoši glabātas. Uz melnā ledus vislabāk strādā riepas ar radzēm, taču tās ir skaļākas un lielākajā Eiropas valstu – nav atļautas. Bezradžu riepu protektoros ir daudz lameļu (nelieli iegriezumi protektorā), tās ir maksimāli mīkstas, un ļauj mašīnu labāk kontrolēt uz ledus, taču stūrēšana uz sausa asfalta vai mitra bruģa var būt diezgan viltīga. Turpretī radžotām riepām bez radzēm protektors ir cietāks, bet pietiekami dziļš, lai nodrošinātu labu saķeri sniegā. Tā saucamās vissezonas riepas nav labākā izvēle.

Bremzēšana

Strauja bremzēšana un pareizas manipulācijas ar stūri ir efektīvākais veids, kā sevi pasargāt. Pat, ja no šķēršļa izvairīties neizdosies, strauja bremzēšana ļaus samazināt ātrumu, un sekas nebūs tik smagas.

Darbības ar stūri

Autovadītājiem nereti liekas – ja pagriežot stūri, kādu brīdi nekas nenotiek, tad stūre jāgriež vairāk. Uz slidena ceļa katrs manevrs aizņem vairāk laika (riepām jāsaķeras ar virsmu), tāpēc svarīgi šo pauzi izturēt. Šīs iemaņas pēc vasaras, kad mašīna griežas tad, kad pagriezta stūre, ir aizmirsušās, būtu labi tās atjaunot, pabraukājot pa kādu laukumu.

Redzamība

Visintensīvākā satiksme rītos un vakaros ziemā ir tumšajā laikā, tāpēc ļoti svarīgi ir pareizi noregulēt gaismas, lai ļautu visu redzēt pašam un neapžilbinātu citus autovadītājus. Redzamībai svarīgi ir labi strādājoši logu tīrītāji, logu tīrāmā šķidruma rezerve un logu tīrāmā slotiņa un ledusskrāpis. Jāatceras, ka svarīgi ir notīrīt visu mašīnu, lai palikušais sniegs bremzējot neuzkrīt uz paša vai tuvumā braucošās mašīnas loga.

Ziemas ekipējums

Ziemā automašīnā noteikti jābūt ledus skrāpim un slotiņai. Ja mašīna lielāka, noderēs slotiņa ar garāku vai izvelkamu kātu. Ja ir šaubas par akumulatoru, būtu labi vadāt līdzi akumulatora vadus. Daudz vietas neaizņems arī trose – ja gadās ieslīdēt grāvī, vai arī nepieciešams palīdzēt kādam citam. Tāpat ziemā var noderēt neliela izmēra lāpsta. Katrā mašīnā jābūt avārijas brīdinājuma trijstūrim.

Galvenie ieteikumi:

• Svarīgs ir ne tikai riepas protektora atlikums, bet arī gumijas kvalitāte. Lietotām riepām gumija nereti ir zaudējusi svarīgas īpašības, piemēram, kļuvusi cieta.
• Mans ieteikums būtu izvēlēties labākās ziemas riepas, neskatoties uz to, cik tās maksā. Tad būsim droši, ka šajā jautājumā esam izdarījuši maksimumu.
• Domāju, ka radžotas riepas vairāk ir vajadzīgas reģionos, kur ziemā ir netīrīti ceļi, piebraukti un noslidināti grants ceļi, vai arī ceļi bieži atkūst un atkal piesalst, kā rezultātā veidojas rises un apledojumi.
• Pilsētā dzīvojošajiem pietiks ar labām ziemas riepām.
• Vienmēr svarīgi notīrīt no sniega visu mašīnu. Jumtam uzsilstot, sniegs, kas nav notīrīts, sāk kust, tad vienā brīdī tas no automašīnas var atdalīties. Ja tas krīt uz aizmuguri, tad aizmugurē braucošajam var pat izsist auto stiklu. Ja sniegs kritīs uz priekšējā stikla, pilnībā to aizsedzot, tad tas notiks pie straujas bremzēšanas, kas parasti ir saistīta ar avārijas situāciju. Ja vēl šādā situācijā jāizvairās no kāda šķēršļa, tad situācija kļūst bīstama.
• Galvenais, kas jāņem vērā gan vasarā, gan ziemā – ekstremālās situācijās bremzēšana jāveic strauji.
• Nereti mēs braucam un konstatējam temperatūras svārstības, asfalts it kā izskatās tīrs, taču nav skaidrs – slīd vai neslīd. Tad ieteicams samazināt ātrumu līdz drošam un, ja tuvumā nav citu mašīnu, mēģināt bremzēt: ja mašīna saslīd vai bremžu pedālis sāk drebēt (ieslēdzas ABS), tad ir skaidrs – ceļš ir slidens, un jāsamazina ātrums līdz tādam, kādā jūs būsiet spējīgi savaldīt automašīnu, ja tā sāks slīdēt.
• Jebkurā gadījumā ‒ nevajag baidīties izmantot bremzes. Ja ABS nav vai nestrādā, tad lietderīgi pakonsultēties, kā ziemā bremzēt. Jo bremzējot bez ABS, pedālis ir “jāpumpē”, lai automašīnai saglabātu arī stūrēšanas iespējas. Ar parādīšanu bieži vien nepietiek, šīm pamatlietām ir jābūt zemapziņā.
• Ziemai sākoties, iemaņu atjaunošana paņem savas 2-3 dienas. Cilvēkiem vajadzētu pabraukt garāku gabaliņu, aizbraukt uz kādu laukumu. Pieradināt sevi pie ziemas apstākļiem.
• Ziemā svarīgi atcerēties: “Dodiet sev vairāk laika”. Bremzēšanai, manevru veikšanai, arī citu satiksmes dalībnieku reaģēšanai uz situāciju.