Pauls Timrots, žurnālists, auto un autoceļu eksperts, raidījuma “Zebra” vadītājs

Satiksmes organizācijai remontdarbu vietās visvairāk trūkst tieši empātijas pret lietotāju. Nav padomāts, kā jutīsies tas, kurš dažu sekunžu laikā būs spiests saprast un pieņemt lēmumu, kā svešajos apstākļos braukt.

Ļoti bieži redzamas kļūdas vertikālo stabiņu ar diagonālajām strīpām izvietošanā. Izskatās, ka remontu veicēji pat nenojauš, ka stabiņus paredzēts apbraukt diagonāļu krituma virzienā. Vienkārši saliek stabiņus taisnā līnijā un domā, ka darbs padarīts.

Trešā lieta, kas acīmredzami trūkst, ir dzeltenās līnijas. Tās daudz ko palīdzētu saprast, bet laikam ir pārāk dārgas, lai kāds ar tām ķēpātos. Pat ja tās ir uzliktas, problēmas rodas vēlāk, kad pēc remonta netiek kvalitatīvi noņemtas.

Māris Ozoliņš, www.iauto.lv

Satiksmes organizācijas problēmas ceļu remontu vietās īpaši aktuālas ir Rīgas pašvaldībā, kur gājējiem nereti netiek nodrošināta normāla iespēja pārvietoties ‒  ir jāiet vai nu par remontējamo daļu, kur var būt smiltis vai uzbērtas šķembas, vai arī pa nenorobežotu ielas braucamo daļu.

Otra problēma ir horizontālais marķējums – bieži vien būvdarbu zonās ir redzamas gan baltās, gan dzeltenās līnijas, tādēļ grūti izsekot, kur īsti jābrauc. Kā trešo problēmu vēlētos uzsvērt uzturēšanas darbus uz ceļiem, kurus veic, nepienācīgi izvērtējot visus riskus.

Manuprāt, ir jābūt skaidrām prasībām, kā ceļu būvdarbu vietās satiksmi organizēt, un stingrai to kontrolei. Jānosaka barga būvdarbu veicēju atbildība: ja bezdarbības rezultātā notiek nopietns negadījums, tad jāparedz būtiskas kompensācijas cietu­šajiem.

Ja man kā autovadītājam notiek kāds negadījums pilsētā vai ārpus pilsētas, tad obligāta prasība ir novietot brīdinājuma trijstūri 20 – 100 m pirms negadījuma. Tad kāpēc uzturēšanas darbu veicējam pietiek ar zīmi uz automašīnas vai labākajā gadījumā dzeltenu bākuguni?

Lai uzlabotu situāciju, nevajag daudz. Piemēram, šogad redzēju pagaidu luksoforu būvdarbu vietā ar laika atskaiti – daudz labāk!

Atis Jansons, Latvijas Avīze

Satiksmes organizācija remontdarbu vietās ir normāla – ja neskaitām Rīgu, kur katastrofāli trūkst autobraucējam pietiekami pārskatāmas informācijas par apgrūtinātajām un otrādi – kustībai rekomendētajām ielām.

Uzskatu, ka ir jāturpina un jāpastiprina “Latvijas Valsts ceļu” aizsāktā Waze aplikācijas popularizēšana un izmantošana ‒ tieši modernie saziņas līdzekļi var būt ļoti noderīgi negaidītu stresu novēršanā. Iespējams, ka var izmēģināt vēl kādu jaunu informēšanas formu, piemēram, bezmaksas “braucamlapas”. Vai arī atbalstīt un tā padarīt profesionālākas populāru radiostaciju satiksmes informācijas sadaļas.

Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs

Satiksme būvdarbu zonās uz starppilsētu autoceļiem tiek organizēta labi. Tas, ko es gribētu, ir taimeris zem luksofora, cik ilgi man jāgaida. Tad varētu mierīgi izkāpt ārā, vai mašīnā palasīt īsziņas. Tas atbrīvo no bezcerības sajūtas. Vēl man patīk ārvalstu pieredze – lieliem burtiem uzrakstīts, ka remontu plānots pabeigt tad un tad. Tad ir zināms, cik ilgi būs jāmokās. Es esmu gatavs gulēt slimnīcā, bet gribas zināt, cik ilgi. Un vēl viena lieta – noderētu informācija, cik tālu uz priekšu vēl būs remonts: vēl 2 km un bēdīga sejiņa. Būvnieks šoferim pasaka – mēs principā esam vienā laivā. Šādas informatīvās plāksnes cilvēkus nomierina.