Šogad autoceļi Latvijā pieredzēja sen nebijušu pārbaudījumu – ilgstošas lietavas un pat plūdus, kas nodarīja nopietnus zaudējumus. Laika apstākļi būvniekus nelutināja visu sezonu. Par to, vai tas ietekmēja būvdarbu gaitu, un par padarīto valsts autoceļu tīklā “Autoceļu Avīze” sarunājās ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Jāni Langi.

Kāda ir bijusi šī būvniecības sezona uz valsts autoceļiem?

Lai arī šogad vasara mūs nelutināja un ir piedzīvotas nopietnas lietavas, kopumā var teikt, ka būvniecības sezona bijusi ražīga. Gan investīciju, gan paveikto darbu izteiksmē šī sezona ir pat veiksmīgāka nekā iepriekšējā – 2016. gada būvniecības sezona. Protams, lietainie laika apstākļi ieviesa savas korekcijas būvlaukumos, un ir atsevišķi objekti, kuros darbus patlaban nav iespējams pabeigt mitruma dēļ – divi Vidzemē un pa vienam Zemgalē un Latgalē, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu līdzfinansētie objekti.

Cik kilometru ceļu šogad salaboti?

Šogad darbi norisinājās gandrīz 140 būvniecības objektos, kā arī bijām plānojuši. Kapitālie remontdarbi tika veikti uz aptuveni 700 km valsts autoceļu visos Latvijas reģionos. Bez šiem kapitālajiem ieguldījumiem vēl uz vairākiem simtiem kilometru notika dažādi mazāki darbi. Kopumā darbi veikti uz aptuveni 1100 kilometriem valsts autoceļu.

Kāda šogad bija konkurence LVC izsludinātajos iepirkumos?

Konkurence, mūsuprāt, ir pietiekama – katrā konkursā ir 4-5 pretendenti. 2013. gadā pretendentu skaits bija lielāks – 7-8 pretendenti, jo toreiz kopējais ceļu būvdarbu apjoms, kas notika valstī, bija mazāks, pašreiz darba ir vairāk. Mēs redzam, ka ceļu remonti notiek arī pašvaldībās, Lauku atbalsta dienests īsteno savu programmu par lauku ceļu uzlabošanu ‒ tas viss lielā mērā ietekmē tirgus situāciju kopumā.

Vai tirgū vērojamas kādas pārmaiņas? Jauni spēlētāji?

Jauni būvkomersanti ceļu nozarē Latvijā nav ienākuši, bet mainās esošo uzņēmumu īpašnieku struktūra. Piemēram, SIA “Saldus ceļinieks” nu ir lielais stratēģiskais partneris – Francijas uzņēmums Eurovia, kas, protams, ļaus šim uzņēmumam nākotnē būt stiprākam.

Prudentia konsultanti šogad veica pētījumu par ceļu nozari, kurā vērtēja arī Lietuvas un Igaunijas ceļu būvniecības tirgu. Noskaidrojās ka, Latvijas un Igaunijas TOP 5 uzņēmumu apgrozījums, saskaitot kopā, nesasniedz pat pusi no Lietuvas TOP 5 būvnieku apgrozījuma. Tas nozīmē, ka Lietuvā ceļu būvniecības tirgus ir stipri lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, un, visticamāk, arī būvniekiem pievilcīgāks, tai skaitā ārvalstu.

Kā mainās ceļu būvdarbu izmaksas?

Būvdarbu cenas diemžēl ir augstākas nekā esam plānojuši. Piedāvāto augsto izmaksu dēļ šogad esam pārtraukuši sešas iepirkumu procedūras. Iepirkumos piedāvātās izmaksas ir lielākas, nekā bijām plānojuši, un, uzdodot jautājumus uzņēmējiem, neesam guvuši pilnu pārliecību, ka pretendents ir izdarījis visu, lai izmaksas būtu adekvātas. Iepirkumi tika pārtraukti gan objektiem, kurus finansē ES fondi, gan tiem, kas tiek realizēti par valsts budžeta finansējumu, kā arī pārrobežu programmas INTERREG objektiem. Šie iepirkumi tika izsludināti atkārtoti vai pārcelti uz nākamo gadu.

Kas ietekmē būvdarbu cenu?

Izmaksas noteikti ietekmē mūsu kvalitātes prasības. Šogad JASPERS* konsultanti analizēja mūsu vadības un kvalitātes sistēmu, mēs saņēmām pozitīvu atzinumu, kas tālāk tiek nodots Finanšu ministrijai un Eiropas Komisijai (EK). Protams, cenu ietekmē arī tirgus situācija – manis jau pieminētā Lauku atbalsta dienesta programma, piemēram, un darbu daudzums Latvijas tirgū kopumā. Mēs izjūtam arī to, ka citas nozares patlaban sāk apgūt ES naudu – trūkst darbaspēka, resursu. Piemēram, laikā, kad kādas ceļu būvkompānijas darbinieki uz pāris nedēļām aizbrauca strādāt uz Lietuvu, kur viņi ieguva tiesības veikt Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukciju – seguma atjaunošanu un infrastruktūras pārbūvi. Tas bija jāizdara šovasar 35 dienu laikā, tāpēc darbs viņu objektos Latvijā faktiski apstājās.

Ja tirgū masveidā tiek “izmesti” būvdarbu projekti, būvnieki visu nevar paspēt un ietāmē to izmaksās. Vienīgais, kā no tā izvairīties – savlaicīgi veikt iepirkumus un visu plānot. Tas attiecas uz visiem procesiem – projektēšanu, būvniecību, uzraudzību. Šogad mēs iepirkumus esam uzsākuši ļoti savlaicīgi, un tagad jau strādājam pie nākamā gada objektiem.

Gribētos, protams, lai uzņēmēju resursi būtu lielāki, bet tas ir koks ar diviem galiem – iespējams, tad kāps cenas.

Kāda bijusi šogad nodoto ceļu objektu kvalitāte?

Tas, ka mēs kā pasūtītājs esam uzstādījuši augstu kvalitātes prasību latiņu, dod savus rezultātus, neatbilstību ir ievērojami mazāk.

Šogad ieviesām prasību uz augstas intensitātes ceļiem, klājot asfaltbetonu, izmantot asfaltbetona maisījuma pārkraušanas jeb antisegregācijas iekārtas. Tās ievērojami uzlabo ieklātās asfaltbetona segas viendabīgumu. Un tas ir attaisnojies – materiāla segregācijas gadījumu,  kad materiāls nav viendabīgs, ir stipri mazāk.

Tas, ko ne vienmēr izdodas tik precīzi nokontrolēt vēl būvniecības procesa laikā, ir asfaltbetona rūpnīcu un karjeru izejmateriālu kvalitāte. Materiāli bieži ir neviendabīgi, to kvalitāte dažādās partijās atšķiras. No vienas un tās pašas asfaltbetona rūpnīcas viena asfalta “porcija” var atbilst prasībām, bet jau nākamajā var būt  problēmas. Tādi gadījumi bija arī šogad. Uzņēmēji par saviem līdzekļiem frēzēja kilometriem asfaltu un lika jaunu, jo jau ieklātajā asfaltā augstākminēto iemeslu dēļ mūsu laboratorija konstatēja brāķi. Bet mēs kvalitātes prasības pazemināt negrasāmies un turpināsim stingri uzraudzīt būvnieku veikumu.

Kādi bijuši biežāk sastopamie brāķi?

Vairākos gadījumos šogad neatbilstības tika konstatētas asfalta apakškārtā – ja kādi ceļu posmi, kur ir ieklāta tikai asfalta apakškārta un nav virskārtas, tiek atstāti uz ziemu, tajos var rasties problēmas. Piemēram, uz Ķekavas – Skaistkalnes (P89) ceļa apakškārta pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma vairākās vietās bija izdrupusi, bija izveidojušās bedres, un uzņēmējam par saviem līdzekļiem tā bija jāmaina. Mēs vēlētos, lai uzņēmēji rūpīgāk izvērtētu, kādā stadijā objektu var iekonservēt uz ziemu.

Uz Ventspils šosejas vienā no remontdarbu posmiem, aptuveni 5 km garuma, konstatējām problēmas ar ceļa līdzenumu. Nofrēzējot augšējās kārtas, tika konstatēts, ka nepareizi iebūvēts ģeorežģis** , nācās to pārlikt. Citā posmā uz tās pašas šosejas risu tests neatbilda prasībām, un atkal uzņēmējam ar saviem līdzekļiem bija jāfrēzē nost asfaltbetons un jāklāj jauns. Principā visas šīs neatbilstības uzņēmēji varētu paši konstatēt jau darbu gaitā, kas viņiem noteikti būtu ekonomiski izdevīgāk.

Vai šogad realizēti kādi būtiski drošības uzlabošanas projekti?

Neskatoties uz to, ka satiksmes intensitāte turpina pieaugt – deviņos mēnešos tā palielinājusies par 4,8% ‒, šogad drošība uz ceļiem ir uzlabojusies – bojāgājušo skaits, pēc Valsts policijas datiem, ir samazinājies par 20%. 2016. gada novembra beigās mēs uz Tīnūžu – Kokneses (P80) ceļa izveidojām horizontālo akustisko marķējumu jeb ribjoslas. Statistika, ja salīdzinām 2016. un 2017. gada pirmos deviņus mēnešus, ir iepriecinoša – bojāgājušo šogad nav.

Vērienīgs satiksmes drošības uzlabošanas objekts, ko šogad pabeidzām, ir Tukuma aplis – Ventspils šosejas krustojums ar Jelgavas ceļu. Tāpat šogad esam izbūvējuši vairākus gājēju–velosipēdistu ceļus Aglonā, Kuivižos, Līgatnē un citviet Latvijā.

Kāda ir situācija uz vietējiem valsts ceļiem?

Gan pavasarī, gan tagad, rudenī, situācija uz vietējās nozīmes autoceļiem, kuri pārsvarā ir ar grants segumu, ir sarežģīta. Biežo lietavu dēļ ceļi ir slapji, zaudē savu nestspēju, uz tiem pastiprināti veidojas bedres un rezultātā ceļi ir grūti izbraucami. Diemžēl kardināli mainīt situāciju ar grants ceļiem pie esošā finansējuma nav iespējams. Vairāk kā puse valstij piederošo autoceļu ir ar grants segumu – 11 000 kilometru. Lai atrisinātu pavasaru un rudens šķīdoņa problēmas, tos vajadzētu asfaltēt vai arī veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Jāatceras gan, ka dubultās virsmas apstrāde, kas ir ievērojami lētāka nekā asfaltēšana, neder tur, kur ir smagā kravas transporta satik­sme, jo tie ceļi nav tik izturīgi un smagā tehnika ātri vien šos dubultās virsmas ceļus sabojās. Nākamajā gadā bez jau ieplānotajiem 10 milj. eiro no valsts budžeta papildus šim mērķim tiks atvēlēti vēl 25 milj. eiro. Šie 35 milj. eiro tiks novirzīti tieši valsts vietējiem autoceļiem. Plānots uzlabot situāciju uz aptuveni 300 kilometriem. Tas būs lielākais darbu apjoms uz vietējiem autoceļiem viena gada ietvaros pēdējo 25 gadu laikā.

Cik tālu esat tikuši ar Ķekavas apvedceļa projektu – vai viss virzās noteiktajos termiņos?

Ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums. Patlaban aktīvi norisinās būvniecībai nepieciešamo zemju iegāde. Mēs esam saņēmuši pozitīvu Eiropas Investīciju bankas lēmumu par iespējamo projekta finansēšanu un sadarbībā ar starptautiskajiem konsultantiem gatavojam partnerības līgumu, kuru vēl jāsaskaņo ar finansētājiem un EUROSTAT. Tā kā līdz šim šādi projekti Latvijā nav realizēti, tad saskaņošanas process var prasīt papildu laiku. Lai uzrunātu potenciālos projekta realizētājus, jūlijā notika atvērto durvju dienas, kas izraisīja lielu starptautisku interesi par projektu.

Vai ir jau zināms ceļu finansējuma apjoms nākamajam gadam?

Nākamgad valsts autoceļu atjaunošanai un uzturēšanai tiks novirzīti 296,1 milj. eiro, no tiem 183 milj. eiro būs valsts budžeta finansējums, bet 113 milj. – ES fondu līdzfinansējums (prognoze).

Vai ir jau zināms, kurus ceļus remontēsiet nākamgad? Varat nosaukt lielākos vai gaidītākos objektus?

Nākamgad tiks sakārtoti vairāki ilgi gaidīti posmi: autoceļa Jelgava (Tušķi)-Tukums (P98) posms līdz Liepājas šosejai, Vidzemes šosejas (A2) posms pie Bērzkroga, Klaipēdas šosejas posms no Liepājas līdz Nīcai, autoceļa Ķekava-Skaistkalne (P89) posms no Ķekavas uz Vecumniekiem, autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30) 10 km posms no Vecumniekiem uz Madonu.

Nākamgad virsmas atjaunošana tiks veikta arī uz 30 km Tallinas šosejas. Posmos, kas atjaunoti par ES fondu līdzekļiem ik pēc noteikta laika jāveic virsmas jeb dilumkārtas atjaunošana, lai neveidotos rises un bedres un ceļš kalpotu pēc iespējas ilgāk.

Viennozīmīgi reģionos cilvēki ļoti gaida vietējo ceļu sakārtošanu – manis jau pieminētie 300 km, kuri plānoti nākamgad, daudziem būtiski uzlabos dzīves apstākļus.

Plūdu dēļ valsts ceļiem tika šogad nodarīti lieli zaudējumi, uz vienu dienu pat tika slēgts viens galvenā ceļa posms. No kādiem līdzekļiem šie ceļi tiek vai tiks remontēti?

Lietavu izraisītie plūdi valsts ceļiem radīja bojājumus 1,345 milj.eiro vērtībā. Ceļus atjaunoja un vēl turpinās atjaunot VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” speciālisti. Šiem mērķiem tika izmantoti līdzekļi, kas bija paredzēti ikdienas uzturēšanas darbiem, tai skaitā ziemas sezonā. Taču šī summa jau ir kompensēta – oktobra sākumā valdība pieņēma lēmumu segt zaudējumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

*JASPERS ir tehniskās palīdzības partnerība starp trim partneriem – Eiropas Komisiju, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. JASPERS sniedz neatkarīgas konsultācijas atbalsta saņēmējvalstīm, lai palīdzētu kvalitatīvi sagatavot apjomīgus projektus kurus paredzēts līdzfinansēt ar diviem ES strukturālajiem un investīciju fondiem (ERAF un KF).

**Ģeorežģis ir ģeosintētisks materiāls, kas autoceļu konstrukcijai nodrošina iespēju uzņemt lielākas slodzes.