Moderna un droša ceļu infrastruktūra ir viens no nosacījumiem, lai samazinātu ceļu negadījumu skaitu uz autoceļiem. Lai līdz tādai nonāktu, ir nepieciešamas investīcijas.

Pagājušais gads uz Latvijas autoceļiem ir atkal iezīmējies ar traģiskām autoavārijām un lielāku bojāgājušo skaitu nekā 2017. gadā. Bieži vien kā iemesls avārijām tiek minēts, ka automašīnu vadītāji nav izvēlējušies atbilstošu braukšanas ātrumu vai arī bijuši pārgalvīgi uz ceļa, piemēram, veicot apdzīšanas manevrus nepārredzamos ceļa posmos. Pērn Valsts policija  reģistrējusi vairāk nekā 20 tūkst.  satiksmes negadījumu, kuros cietuši vairāk nekā 3,8 tūkst. cilvēku, bet dzīvību zaudējuši aptuveni 150 cilvēki.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādījis, ka pagājušā gada sliktā statistika, visticamāk, neļaus sasniegt valsts izvirzīto mērķi par bojāgājušo skaita samazināšanu līdz 2020. gadam.

Jāatgādina, ka Latvija, tāpat kā visas pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ir apņēmusies līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2010. gadu uz pusi samazināt avārijās bojāgājušo skaitu. 2010. gads uz Latvijas ceļiem bija īpaši traģisks, toreiz dzīvību zaudēja 218 cilvēki.

Iemesli dažādi

Pagājušajā gadā valsts autoceļu tīklā notikuši 93 smagi ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gāja 102 cilvēki. 49 cilvēki gāja bojā 40 sadursmēs, liecina apkopotā statistika. Iemesli šiem traģiskajiem negadījumiem ir dažādi. 25 gadījumos automašīna ir iebraukusi pretējā joslā, septiņos gadījumos auto vadītāji nav ievērojuši priekšrocības zīmes, bet astoņos gadījumos bijuši citi iemesli. Vēl 25 negadījumos bojā gājuši gājēji, šie negadījumi veido 27% no kopējo ceļu satiksmes negadījumu skaita. Četri no bojāgājušajiem gājējiem gulējuši uz brauktuves. 13% negadījumu notikuši, automašīnām apgāžoties, 8% – ticis uzbraukts velobraucējiem, 4% – vadītāji uzbraukuši kādam citam šķērslim, vēl četriem negadījumiem ir bijuši citi iemesli.  Gadu iepriekš uz valsts autoceļiem bojāgājušo skaits bija 85, bet 2016. gadā uz valsts autoceļiem dzīvību zaudēja 109 cilvēki. Valsts policija norāda, ka iemesli 2018.  gada sliktajiem satiksmes drošības rādītājiem ir jau iepriekš vairākkārt publiski minētie, proti, ceļu policistu trūkums, neatbilstoša ceļu infrastruktūra un satiksmes dalībnieku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu.

Ar radariem par maz

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas simts stacionārie fotoradari. Līdz ar to Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir izpildījusi valdības apstiprināto foto­radaru ieviešanas plānu – līdz pagājušā gada beigām uz Latvijas ceļiem uzstādītas simts ātruma mērierīces. CSDD norāda, ka ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt radaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu. Papildus tam, CSDD tuvākajā laikā plāno īstenot Latvijā vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojektu. Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka automašīnas ātrums tiek mērīts, ņemot vērā laiku, ko auto pavada no viena punkta līdz nākamajam. Sākotnēji tas tiks īstenots uz šosejas Tīnūži–Koknese. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šāda sistēma tiks ieviesta arī citos ceļu posmos.

Tomēr stacionārie fotoradari ir tikai viens no satiksmes drošības uzlabošanas instrumentiem. Tikpat nozīmīga ir infrastruktūras uzlabošana, policijas klātbūtne, t.sk. netrafarētie auto un pārvietojamie radari, sabiedrības izglītošana un informēšana. Arī N. Krapsis uzsver, lai arī uz ceļiem darbojas stacionārie un pārvietojamie fotoradari, ar tehniskajiem kontroles līdzekļiem ir par maz, lai kardināli mainītu satiksmes drošību labvēlīgā virzienā. Viņš piekrīt, ka stacionāro fotoradaru atrašanās vietās ir samazinājies braukšanas ātrums, taču daudzi autovadītāji pēc radara darbības zonas šķērsošanas turpina pārkāpt ātrumu. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, netiekot arī pietiekamā daudzumā realizēti moderni ceļu infrastruktūras projekti. Kopumā, raugoties uz esošo situāciju, N. Krapsis piebilst, ka šaubās, vai Latvija spēs izpildīt 2020. gada mērķi, jo policijas rindas diez vai papildināsies, ceļu infrastruktūras projekti nebūs pietiekamā daudzumā un tehniskie kontroles līdzekļi vēl nebūs sagādāti pietiekamā daudzumā.

Naudas jautājums

Lai izveidotu drošu un mūsdienīgu ceļu infrastruktūru, ir nepieciešams finansējums.

Tomēr, kā zināms, Latvijā autoceļu nozare pastāv nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc bieži vien, realizējot ceļu projektus, nevar atļauties visas iecerētās lietas.

Tomēr nevar teikt, ka satiksmes drošības uzlabošanā netiek darīts nekas un arī ierobežota finansējuma apstākļos pērn ir veikti infrastruktūras uzlabojumi. 2018. gadā valsts ceļu tīklā ir izbūvēti gājēju un veloceļi gandrīz 16 kilometru garumā, tāpat ir uzstādīts apgaismojums vairākos ceļu posmos, piemēram, autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) posmā pie Ogres Zilajiem kalniem. Kopumā apgaismojums uzstādīts gandrīz 13 kilometru posmos. Izbūvēti arī divi rotācijas apļi – viens autoceļa Stropi–Krauja (P65) un Daugavpils šosejas krustojumā pie Kraujas, un autoceļa Jelgava (Tušķi)–Tukums, un vietējā autoceļa Tušķi–Kalnciems krustojumā Tušķos. Jāmin, ka galvenais iemesls rotācijas apļu ierīkošanai ir smagu ceļu satiksmes negadījumu samazināšanās, salīdzinot ar parastiem krustojumiem. Uz vairākiem autoceļiem izveidotas arī akustiskās ribjoslas: uz autoceļa Tīnūži–Koknese (P80) – 32 km garumā, un uz Tallinas šosejas (A1) – 33,18 kilometru garumā. Uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no 48,10. līdz 81,28. km, kopā 7,5 km ir uzstādītas jaunas drošības barjeras.

Melno punktu kartē par periodu no 2014. līdz 2016. gadam bija 99 tā saucamie “melnie punkti”.  Līdz šim 30 vietās jau ir veikti dažādi pasākumi un uzlabojumi, un šogad plānots tos veikt vēl 15 punktos. Par “melno punktu” tiek uzskatīts autoceļa posms, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par “melno punktu” ir uzskatāms, ja šie negadījumi ir notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi no tā. “Melno punktu” karte tiek veidota reizi trijos gados, jauna karte taps šogad pavasarī.

“Latvijas Valsts ceļi (LVC) gribētu veikt daudz vairāk, pārveidojot ceļu infrastruktūru, piemēram, izbūvējot divas braukšanas joslas katrā virzienā tajos posmos, kur satiksmes intensitāte ir liela un ar tendenci pieaugt arī turpmāk. Tas ļautu izvairīties no frontālajām sadursmēm, kas ir viens no biežākajiem smago ceļu satiksmes negadījumu iemesliem. Tomēr finansējuma trūkums ir ļoti liels, un tāpēc šādus pārbūves projektus realizēt nevaram,” norāda LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.