Negatīvajam priekšstatam par būvnieku darba kvalitāti ir vairāki iemesli, uzskata SIA Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja. Viens no tiem ir fakts, ka sliktā vai katastrofāli sliktā stāvoklī esošo autoceļu Latvijā joprojām proporcionāli ir vairāk nekā salaboto, rekonstruēto ceļu posmu. Tos pamana pirmos un tajos “noslīkst” jebkāds būvnieku darba pozitīvais piemērs.

Negatīvo attieksmi pret būvnieku darbu noteikti veicinājusi arī Latvijā realizētā iepirkumu sistēma ar zemākās cenas principu. Tādā veidā pie apjomīgu ceļu būves projektu īstenošanas nereti tiek pielaistas šaubīgas kompānijas ar dempinga piedāvājumiem un bez nepieciešamiem resursiem kvalitatīva darba veikšanai. Taču sabiedrības nopēlums par sliktas kvalitātes darbu tiek visiem ceļu būvētājiem.

Ceļu būvētājs ir būvniecības vai rekonstrukcijas procesa redzamā daļa, bet reti kurš aiz viņiem spēj saskatīt un saprast ceļu būves procesa komplicēto sistēmu. Šajā sistēmā ceļa kvalitāte ir jau iekodēta pasūtītāja izpratnē par savas ieceres realizācijas iespējām un izmaksām. Ne mazāk svarīgs ir projektētāju darbs un tā rezultāts, bet cik bieži arī no projektētājiem publiski tiek prasīti skaidrojumi par rekonstruētā ceļa kvalitāti? To nedara tāpēc, ka publiski redzami ir tikai būvnieki, uz kuriem arī visvieglāk uzvelt atbildību par visu projekta īstenošanā iesaistīto kļūdām un neveiksmēm, kuras tam pašam būvniekam jau būvdarbu gaitā jācenšas novērst.

Vai zināt, kādu “argumentu” pēdējā laikā mēs visbiežāk dzirdam no pasūtītāja attiecībā uz nepilnībām projektā? Pieredzējušiem būvniekiem tādas esot jāprot paredzēt. Lūk, atbilde par sabiedrības izpratni!

Bez vainas noteikti nav arī paši būvnieki, kuri arī mēdz pieļaut kļūdas darba procesā, taču tas proporcionāli noteikti nav tik visaptveroši, kā labpatīk domāt lielākajai sabiedrības daļai. Turklāt būvnieki savas kļūdas novērš par saviem līdzekļiem, bet cilvēku apziņā nostrādā tas, ka uz slikto ceļu fona katra būvnieka kļūme izceļas vēl vairāk.

Un vēl es noteikti gribu pieminēt daudzos mītus, kas valda sabiedrībā par ceļu būves procesu un vājo izpratni par to. Piemēram, ļoti daudzi Latvijā uzskata, ka uzbūvēts jauns ceļš vienādi kvalitatīvi kalpo mūžīgi. Viņi uzskata – tas, ka nevainojams ceļa segums tāpat kā katra jauna lieta ir atbilstoši un savlaicīgi jākopj, ir tikai būvnieku atrunas.

Viens piemērs. Cilvēki ir neizpratnē – kāpēc Latvijā it kā teicamas kvalitātes ceļiem maina virskārtas jau pēc 8-10 gadiem? Tā ir normāla ES prasība, lai tās līdzfinansētie projekti kalpotu pēc iespējas ilgāk. Bet mūsu cilvēkiem tā šķiet nevajadzīga izšķērdība, ko, visticamāk, inspirējuši būvnieki, lai saņemtu pasūtījumus.

Runājot par mītu, ka kaimiņiem viss autoceļu tīkls ir teicamā stāvoklī, vēlos atzīmēt, ka ceļu būves process Latvijā ne ar ko neatšķiras no tā, kāds tiek realizēts Igaunijā vai Lietuvā. Atšķirība ir finansējuma apjomā un tā modeļos. Un galveno atšķirību redz autoceļa lietotājs – modernāki projekti, lielāks rekonstruēto ceļu apjoms.

Pēdējie 5 – 10 gadi Latvijas būvniecības nozarei pagājuši, cīnoties ar hroniskām problēmām gan pašā nozarē, gan iepirkumu sistēmā. Neatkārtošos, lai uzskaitītu visas negācijas, kas pavada ceļu būvētāju ikdienu, un, šādi raugoties, varētu šķist, nekas daudz šo gadu laikā nav mainījies. Taču tieši pēdējo pāris gadu laikā sāk iezīmēties mēģinājumi ne tikai ceļu būves nozarē, bet vispār iepirkumu sistēmā jau laicīgi atsijāt nodokļu nemaksātājus, tādējādi mazinot nevienlīdzīgo konkurenci, kam vajadzētu atsaukties arī uz gala rezultātu – ceļu būvniecības kvalitāti. Tas ir jautājums, ko pēdējos gados akcentē un pastiprināti aktualizē lielākais ceļu būves projektu pasūtītājs – VAS “Latvijas Valsts ceļi”, un ilgtspējīgi strādāt griboši būvnieki to tikai atbalsta.