Nozares simtgadi ceļu būves uzņēmumi sagaida ar labu noskaņojumu, tomēr neslēpj bažas par joprojām miglaino nākotni.

Šis gads ceļu būves nozarē bijis darbīgs, to atzīst gan ceļu būvnieki, gan arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC). Faktiski visi aptaujātie ceļu būves uzņēmumi norāda, ka nozares simtgadi ir sagaidījuši ar pozitīvām domām, jo autoceļu sakārtošanas jomā ir paveikts daudz. Tomēr medus mucā tiek pilinātas darvas pilītes saistībā ar joprojām valdošo neziņu, kas sekos pēc jaunā plānošanas perioda. Tas uzņēmumiem liedz plānot ilgtermiņa investīcijas. Nākotne lielā mērā ir atkarīga arī no politiskiem lēmumiem, kas tiks vai netiks pieņemti. Jomas eksperti mudina pievērst lielāku uzmanību iespējamiem alternatīviem autoceļu finansēšanas avotiem nākotnē, domājot par to jau šobrīd, nevis atlikt uz pēdējo brīdi, lai nozare varētu pienācīgi sagatavoties.

Jāsaprot notiekošais

Partijas, saucot daudzas un dažādas vajadzīgas prioritātes, aizmirst par ceļiem, kuru sakārtošanu pieprasa valsts iedzīvotāji. LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Tik tikko biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) jau ceturto gadu pēc kārtas iesniedza Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei portfeli ar informāciju par valsts autoceļu un tiltu stāvokli un priekšlikumiem to sakārtošanai. “Šogad izlēmām nekavēties ar portfeļa iesniegšanu Saeimā, lai jaunievēlētie deputāti operatīvi saņemtu pamatinformāciju par situāciju ceļu nozarē un nepieciešamo finansējumu. Mūs uztrauc tas, ka partijas, saucot daudzas un dažādas vajadzīgas prioritātes, aizmirst par ceļiem, kuru sakārtošanu pieprasa valsts iedzīvotāji. Ceļu būvētāji ir norūpējušies, zinot, ka 2020. gadā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ceļu nozarei vairs nebūs. Tas nozīmē, ka valdībai un Saeimai nāksies meklēt un atrast aptuveni 100 līdz 140 miljonus eiro. Iespējams, ka deputāti pagaidām nemaz nezina, ka viņiem šādu problēmu nāksies risināt,” norāda LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš atgādina, ka netiek pildīti dažādu Saeimas sasaukumu un valdību pieņemtie stratēģiskās plānošanas dokumenti, piemēram, Nacionālais attīstības plāns un Transporta attīstības pamatnostādnes. Bez sirdsapziņas pārmetumiem, vismaz ceļu sadaļā, konsekventi netiek pildīti arī solījumi Eiropas Savienībai. Rezultātā faktiski vienīgie ceļi, kas ir sagaidījuši jūtamus uzlabojumus, ir valsts galvenie ceļi, jo tajos 2014.-2019. gadā ir ieguldīti 715,86 milj.  eiro Eiropas fondu naudas. Ņemot vērā paredzamo 2019. gada valsts budžeta projektā iekļauto ceļu un tiltu remontu darbu apjoma būtisko samazinājumu, LCB lūdz Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un deputātus, neko neatliekot, pievērst īpašu uzmanību ceļu būves finansēšanas problemātikai, īpašu uzmanību veltot 2020. gada un 2021. gadu valsts budžetu kontrolskaitļiem, un dot uzdevumu Finanšu ministrijai paredzēt tajos ES fondu naudas iztrūkuma aizvietojumu ar citiem resursiem – kapitālieguldījumiem valsts ceļu un tiltu sakārtošanai.

Dalītām jūtām

Esam pratuši saglabāt un attīstīt prasmēs un zināšanās balstītās Latvijas ceļu būvētāju labākās tradīcijas. Aigars Sēja, SIA Binders valdes priekšsēdētājs.

“Nozares simtgade, mūsuprāt, ir notikums, kas sagaidāms un aizvadāms ar patiesu lepnumu par šajā periodā paveikto. Domāju, ka esam pratuši saglabāt un attīstīt prasmēs un zināšanās balstītās Latvijas ceļu būvētāju labākās tradīcijas, un prieks ir arī par to, ka ekonomiskās globalizācijas kontekstā vienlīdz konkurētspējīgi tirgū joprojām ir nacionālā kapitāla vietējie ceļu būves uzņēmumi, kas lielākoties dibināti Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un nozares simtgadē iezīmē  jau ceturtdaļgadsimta darbu,” uzsver Aigars Sēja, SIA Binders valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmums ir ļoti gandarīts par aizvadīto sezonu un paveikto tajā. Darba bijis vairāk, kā ierasts. Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols.

Arī uzņēmuma Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols norāda, ka uzņēmums ir ļoti gandarīts par aizvadīto sezonu un paveikto tajā. Darba bijis vairāk, kā ierasts. Dēļ labajiem laikapstākļiem un savlaicīgajiem konkursiem sezona bija garāka un sabalansētāka. Ar jaudīgu un efektīvu  darbu uzņēmums daļēji spējis nosegt lielos izmaksu kāpumus, kurus piedzīvojām jau pašā sezonas sākumā. “SC Grupas simto rekonstruēto kilometru svinīgi atzīmējām jau augusta sākumā Ilūkstes pusē,” piebilst G. Karols.

A.C.B. grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis stāsta, ka nozares jubileju uzņēmums sagaida ar labu noskaņojumu un lielām cerībām, pirmkārt, par labi izpildītiem simtgades darbiem, otrkārt, par to, ka ar katru gadu Latvijas ceļi kļūst kaut nedaudz, bet sakoptāki un labāki, lai gan darba vēl daudz, un treškārt, ar cerību, ka valsts līmenī tiks sakārtota ceļu būves nozare ilgtermiņa skatījumā. A. Sviķis atzīmē, ka gribētos patiešām zināt, kad un kādas investīcijas būs varbūt ne nākamajos simts gados, bet vismaz 5 līdz 10 gadus uz priekšu, un kas būs finansējuma avots.

Esam starp tiem būvniekiem, kas cer, ka valdība atvieglos nosacījumus darbaspēka ievešanai. SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate tehniskais direktors Gusts Kaļiņins.

“Nozares jubilejas gadu sagaidām ar bažām, apzinoties, ka vairākus izaicinājumus radīs cenu kāpums visam, kā arī būs darbaspēka trūkums. Tāpēc arī mēs esam starp tiem būvniekiem, kas cer, ka valdība atvieglos nosacījumus darbaspēka ievešanai. Savukārt dažādas resursu un tehnikas cenas summējas izmaksu sinerģijā, kas peļņu padara grūti prognozējamu par spīti apgrozījuma pieaugumam. Domāju, ka nākamgad darba pietiks visiem. Nākamgad strādāsim, lai vēl pieaugtu uzņēmuma kapacitāte un darbu kvalitāte, jo esam spiesti to darīt. Konkurence ir sīva, un tas kopumā ir pozitīvi. Diemžēl pēdējā laikā novērojams spējš administratīvā sloga palielinājums. Ja agrāk pastāvēja politika samazināt birokrātiju, tad patlaban ceļu nozarē birokrātija aug,” atzīmē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate tehniskais direktors Gusts Kaļiņins.

Traucē attīstību

Ceļu būves uzņēmumi atzīst, ka sētā neziņas sēkla traucē tālākai uzņēmumu attīstībai un līdz ar to arī nozares attīstībai kopumā. Tāpat kā citās nozarēs arī ceļu būvniecībā neziņa neveicina investīciju pieplūdumu un ieguldījumus jaunās tehnikās vai tehnoloģiju attīstībā. G. Kaļiņins atzīst, ka saistībā ar plānošanu nākamgad vēl vairāk sevi liks manīt neziņa par to, vai ceļu būvniecības nozare turpinās attīstīties pēc 2020. gada. Pēc viņa teiktā, tieši ceļu būvi valsts pārvalde padarījusi par ļoti atkarīgu no Eiropas fondu līdzekļiem, un patlaban daudz kas vēl jāapgūst ar lielu intensitāti. Tāpēc būvniekiem ir jāaudzē sava kapacitāte. “Viņi veiks investīcijas, un ko darīs pēc tam? Izpārdos daļu iekārtu un atlaidīs cilvēkus? Diemžēl patlaban nav skaidrs, vai un kā turpmākos gados valsts budžetā būs paredzēts ES fondu naudas iztrūkuma aizvietojums. Līdz ar to pagaidām loģiski trūkst datu, pēc kuriem prognozēt nozares attīstību turpmākajos gados. Mēs esam gatavi turpināt attīstību, pastāvīgi investējam ražotnēs un tehnoloģijās, darbaspēkā, taču esam neziņā par nākotni un tā visa jēgu,” bilst G. Kaļiņins.

Mēs esam gatavi turpināt attīstību, pastāvīgi investējam ražotnēs un tehnoloģijās, darbaspēkā, taču esam neziņā par nākotni un tā visa jēgu. SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate tehniskais direktors Gusts Kaļiņins.

Arī A. Sviķis neslēpj, ka šobrīd ir pietiekami liels pieprasījums pēc resursiem nākamajam gadam, tas nozīmē, ka projekti ir un tiks realizēti un nākamais gads būs visai darbīgs. Taču bažas ir vairāk par nākamiem gadiem kopumā – kāds būs finansējums, prioritātes, redzējums ilgtermiņā, resursu pieejamība utt. Šobrīd ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, un tie ir jārisina visnotaļ ātri. Savukārt D. Karols, raugoties no sava skatu punkta, norāda, ka 2019. gads, iespējams, būs ar nedaudz mazāku aktivitāti. Tomēr domājams, ka,  pateicoties pieprasījuma pieaugumam celtniecības sektorā un pašvaldību infrastruktūras projektos, par darba trūkumu vēl 2019. gadā nevajadzēs sūdzēties. Tomēr tāpat kā citiem nozares pārstāvjiem, arī viņa bažas joprojām ir saistītas ar valsts budžeta līdzekļu pieejamību nozarei. “Nākamā gadā tiks uzbūvēti pēdējie Eiropas finansētie projekti. Ceram uz jaunās valdības izpratni par infrastruktūras nozīmi tautsaimniecībā, kā arī uz tālredzīgiem lēmumiem, kas neiznīcinās tik kapitālietilpīgu un valstij nozīmīgu nozari,” uzsver G. Karols. Arī A. Sēja neslēpj, ka nozare apzinās, ka tuvākās nākotnes perspektīvas kopumā ir neskaidras un trūkst arī ilgtermiņa redzējuma. Nozare aizvadīs ES līdzfinansēto projektu  būvniecības noslēguma  periodu, kas, protams, atstās iespaidu uz kopējām tirgus tendencēm. Nākamgad vēl vairāk tuvosimies  lielajam jautājumam, uz ko, domājams, precīzas atbildes šobrīd nav  ne vairumam  ceļu būves uzņēmumu, ne valsts pārvaldei kopumā  – kādos apjomos nozare strādās tālāk un kādu iespaidu samazināts darba apjoms atstās uz ceļu būves uzņēmumiem.

Vajadzīgs ilgtermiņa redzējums

“Kā jau minēju iepriekš, nozares attīstība ir kopumā atkarīga no valsts ilgtermiņa redzējuma gan no finansējuma viedokļa, gan no vajadzību viedokļa. Protams, ir lielie projekti, uz kuriem daudzi būvnieki koncentrējas un cer, ka tie palīdzēs kopumā stabilizēt nozari, bet tas neatbrīvo valdību no nepieciešamības risināt ar nozari saistītos jautājumus,” skarbi norāda A. Sviķis.

Arī G. Karols atzīmē, ka jautājumu par to, kas sagaida nozari tuvāko gadu laikā, ikviens ceļu būves uzņēmuma darbinieks labprāt uzdotu valsts atbildīgajām amatpersonām un politiķiem. Viņaprāt, nevar runāt par nozares attīstību bez finansējuma un bez projektiem. Būvnieku biedrība LCB līdz šim nemitīgi cēlusi trauksmes zvanus par veidojošos situāciju pēc 2019. gada. Taču tagad jau ir nonākts faktiskās realitātes priekšā, bet risinājuma joprojām nav. Savukārt A. Sēja skaidro, ka ceļu būves uzņēmumi cer, ka tuvākā nākotnē trūkstošo darba apjomu spēs kompensēt projekta Rail Baltica īstenošana,  taču tas neatrisinās  problēmu par  Latvijas ceļu  kopējo stāvokli.

Bez precīzi iezīmēta un īstenota  ilgtermiņa finansējuma modeļa to remontēšanai un atjaunošanai diez vai šobrīd var runāt par cerīgu nākotnes redzējumu.  Nozares attīstības plānu  šobrīd diemžēl nepiedāvā arī valsts kā tautsaimniecības kopējo tendenču noteicēja un attīstības virzītāja. Tieši no valsts gribam sagaidīt skaidru nozares nākotnes redzējumu.

Šogad vērojams ceļu būves izmaksu kāpums pat par 10%, un tas ir straujākais pēdējos sešos gados. Izmaksu kāpumam divi galvenie iemesli ir izejmateriālu, piemēram, metālu un naftas produktu cenu pieaugums, kā arī algu palielinājums. Izejvielu cenu pieaugums ceļu būvi atšķir no būvniecības, kur arī vērojams izmaksu kāpums, taču 80% no tā veido darbaspēka izmaksas. To ceļu būvē lielā mērā diktē strādnieku deficīts, jo šogad ir vienā laikā «saskrējuši» vairāki Eiropas Savienības struktūrfondu projekti.