INTERREG projekts
EASYCROSSING
Projekta “Ceļu infrastruktūras uzlabošana labu reģionālo centru savienojumu nodrošināšanai un darbaspēka mobilitātes veicināšanai pierobežas teritorijā” (EASYCROSSING, LLI-280)vispārīgais mērķis ir veicināt ģeogrāfisko mobilitāti un teritoriālo integritāti Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos ar atbilstošas transporta infrastruktūras nodrošināšanu darbaspēka, pakalpojumu un preču kustībai, lai samazinātu tādus ilgtspējīgas reģionālās attīstības šķēršļus kā augsts bezdarba līmenis, emigrācija, zema ceļu tīkla kvalitāte u.c.
Lai sasniegtu projekta mērķus, paredzēti:
- mobilitātes veicināšanas pasākumi,
- 6 ceļa posmu ar kopējo garumu 45.93 km atjaunošana Latvijas un Lietuvas pierobežā.
Projektā iekļauta sekojošu ceļu posmu atjaunošana:
- P106 Ezere–Embūte–Grobiņa, 0,07-13.95 km Latvijas pusē (būvdarbi pabeigti 2018.gada septembrī) un 163 Mažeikiai – LV robeža, 0.0-9.209 km Lietuvas pusē (būvdarbi pie robežas ar Mažeiķu pilsētu pašlaik vēl turpinās; plānots pabeigt 2020.gada 2.pusē);
- V1028 Bauska–Bērzi–LT robeža, 7,44-14,62 km Latvijā (būvdarbi pašlaik turpinās; plānots pabeigt 2020.gada 2.pusē) un 2912 Žeimelis – Vileišiai – LV robeža, 0.0- 5.1 km Lietuvā (būvdarbi Žeimelis pilsētiņā pašlaik apturēti neparedzētu arheoloģisko atradumu dēļ (~500 m sena bruģakmens ceļa posms), kuriem pašlaik tiek veikta izpēte; plānots pabeigt 2020.gada 2.pusē);
- P75 Jēkabpils–LT robeža, 56,08-60,50 km un V961 Nereta–Sleķi, 0,10-1,15 km Latvijas pusē (būvdarbi pabeigti 2018.gada septembrī) un 3647 Pandėlys – Suvainiškis – LV robeža, 13.3 – 18.3 km Lietuvas pusē (būvdarbi pabeigti 2019.gada oktobrī).
Projekts paredz arī e-vidē veidotus informācijas apmaiņas punktus par darba iespējām abpus robežai un iespējām to atrast.
Dažos no objektiem būvdarbi tika uzsākti 2018.gadā, kā arī pabeigti (piemēram, Latvijā – uz P106 Ezere – Embūte – Grobiņa un P75/V961 Nereta – Lietuvas robeža). Diemžēl Izpildītāja maksātnespējas dēļ darbi uz autoceļa V1028 Adžūni – Lietuvas robeža ir pārtraukti un tie tiks tupināti 2020.gadā pēc jauna Izpildītāja piesaistes iepirkuma procedūras rezultātā.
Daudz vērienīgāki un tādējādi laikietilpīgāki darbi tika veikti Lietuvas pusē uz ceļa Nr. 163 Mažeiķu virzienā. Galvenie darbi pabeigti 2019.gadā, bet posmam pie Mažeiķu robežas vēl tiek veikti priekšdarbi būvdarbiem 2020.gada sezonā. Savukārt posmi no robežas uz Pandelis un no robežas uz Žeimelis tika pabeigti 2019.gada nogalē, izņemot posmu pašā Žeimelis pilsētiņā, kur pašlaik tiek veikti neparedzēti arheoloģiskie izrakumi, lai izpētītu atrastās cilvēka mirstīgās atliekas un aptuveni 500 metru garu sena bruģēta ceļa vai ielas posmu.
Projekts tiek īstenots sadarbībā starp LR Satiksmes ministriju, kuras vārdā projektu īsteno VAS “Latvijas Valsts ceļi” (Vadošais partneris un atbildīgs par visu projektu kopumā) un Lietuvas Ceļu administrāciju ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Programma projekta īstenošanai piešķīrusi 8 999 889.93 EUR (Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi), attiecīgi, Latvijas pusei – 4 499 889.93 EUR un Lietuvas pusei – 4 500 000.00 EUR, kuriem partneri nodrošina līdzfinansējumu vismaz 15% apmērā.
Ieviešanas laiks: 01.01.2018.-26.11.2020.
Cita informācija par projekta ieviešanu:
- Uzsākot projekta ieviešanu, veikts satiksmes plūsmas intensitātes mērījums uz visiem atjaunojamajiem ceļu posmiem, lai noteiktu tās līmeni pirms būvdarbu uzsākšanas un vēlāk salīdzinātu ar datiem pēc būvdarbu pabeigšanas un objektu nodošanas ekspluatācijā, tādējādi nosakot satiksmes plūsmas pieaugumu un projekta ietekmi uz apkārtnes sociālekonomisko aktivitāti.
- Šeit pieejami satiksmes plūsmas mērījumi pirms rekonstrukcijas.
- Latvijas pusē būvdarbi atjaunojamajos posmos uz autoceļiem P75 / V961 un P106 ir jau pabeigti un objekti nodoti ekspluatācijā, savukārt darbu izpilde uz autoceļa V1028 ir pārtraukta Izpildītāja maksātnespējas dēļ un tiks turpināta / noslēgta 2020.gada būvniecības sezonā.
- Lietuvas pusē būvdarbi pabeigti posmos uz autoceļiem Nr.163 (līdz robežai ar Mažeiķu pilsētu; posmā pie pilsētas robežas darbi tupināsies arī 2020.gadā) un Nr. 2912. Uz Nr. 3647 galvenie darbi ir pabeigti. Plānots, ka būvdarbi pilnībā tiks pabeigti 2020.gadā, jo tie iekavējās neplānoto arheoloģisko izrakumu dēļ.
Noderīga informācija:
Projekta vadītāja:
Liesma Grīnberga
VAS Latvijas Valsts ceļi
Attīstības Instrumentu daļas Projektu vadītāja
E-pasts: liesma.grinberga@lvceli.lv
SMART E67: Uzlabota satiksmes vadība E67 transporta koridorā
Projekta ietvaros ir uzstādītas mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēi esošie luksofori un pielāgoti adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādītas jaunas laikapstākļu stacijas un modernizētas esošās, kā arī izveidots satiksmes reāllaika videonovērošanas un negadījumu novēršanas risinājums divos nozīmīgos satiksmes mezglos.
Latvijā projekts SMART E67 ir vērsts uz pasažieru transporta plūsmas un kravu pārvadājumu efektivitātes (samazināt braukšanas laiku) un drošības paaugstināšanu Via Baltica posmā no Ainažiem līdz Lietuvas robežai.
SMART E67 tiek realizēts Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam (INTERREG V A)ietvaros. Iniciators un vadošais partneris ir VAS “Latvijas Valsts ceļi”, un projekts tiek īstenots sadarbībā ar Igaunijas Ceļu administrāciju. Viedās transporta sistēmas elementi uzstādīti uz Via Baltica gan Latvijā, gan Igaunijā, posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Projekta kopējās izmaksas ir 2,5 milj. eiro, no tiem 85% ir ERAF līdzfinansējums. Latvijai pieejamais finansējums ir 1,4 milj. eiro, no kuriem 1,2 milj. ir ERAF līdzfinansējums.
Projekta specifiskie mērķi:
- Izstrādāt vienotu, uz labākās prakses piemēriem balstītu, plānojumu un tehnoloģisko pieeju viedo transporta sistēmu/aprīkojuma uzstādīšanai uz autoceļa E67 Latvijā un Igaunijā;
- Veikt pilotinvestīcijas viedā transporta sistēmas aprīkojumu un iekārtu iegādei, uzstādīšanai un testēšanai uz autoceļa E67 Latvijā un Igaunijā;
- Nodrošināt informācijas apmaiņas sistēmu starp Latvijas un Igaunijas satiksmes informācijas centriem ITS apkalpošanā un satiksmes dalībnieku informēšanā;
- Paaugstināt sabiedrības un satiksmes dalībnieku informētību par viedo transporta sistēmu darbību un lietderību satiksmes efektivitātes un drošības paaugstināšanā.
Projekta galvenās aktivitātes:
- ITS priekšizpēte, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, plānošana un tehniskā projekta izstrāde;
- IT aprīkojuma iegāde un satiksmes informācijas kontroles programmatūras izstrāde un pielāgošana ITS aprīkojuma darbības integrēšanai esošajā Satiksmes informācijas centra darbībā;
- IT aprīkojuma iegāde un satiksmes informācijas kontroles programmatūras izstrāde un pielāgošana, lai nodrošinātu satiksmes informācijas apriti starp VAS “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes informācijas centru un Igaunijas Ceļu administrācijas satiksmes informācijas centru;
- Investīcijas ITS iekārtās un aprīkojumā: mainīgās ceļa zīmes, adaptīvie luksofori, meteoroloģiskās stacijas, novērošanas kameras, negadījumu novēršanas aprīkojums u.c.;
- Satiksmes informācijas centru speciālistu apmācības un pieredzes apmaiņa;
- Mērķa grupu informēšana par ITS darbību un nozīmi;
- Projekta komunikāciju aktivitātes un sabiedrības informēšana;
- Vadība, koordinēšana un atskaitīšanās.
Projekta rezultāti un ieguvumi: Projekta ietvaros transporta informācijas sistēmu infrastruktūras modernizēšanā un viedo satiksmes informācijas risinājumu ieviešanā autoceļa E67 posmā no Ainažiem līdz Lietuvas robežai investēti 1,063 miljoni eiro.
Projekta ietvaros piegādātas un uzstādītas:
- 2 brīvi programmējamas maināmas, t.sk., brīdinājuma, informācijas ceļa zīmes;
- 13 fiksētās matricas tipa brīdinošās maināmas informācijas ceļa zīmes ar ekrāniem pie ceļu metroloģiskajām stacijām;
- 10 esošo luksoforu modernizēšana un pielāgošana adaptīvajam darba režīmam;
- 4 jaunu meteoroloģisko staciju izveide un 8 esošo meteoroloģisko staciju modernizēšana;
- novērošanas sistēmu un negadījumu novēršanas sistēmu izveide divās vietās.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” ieguvumi īstenojot projektu:
- Pārrobežu sadarbībā piesaistīts finansējums pilotinvestīcijām viedo transporta sistēmu aprīkojuma ieviešanai uz Latvijas ceļiem;
- Starptautiska sadarbība un pieredzes apmaiņa satiksmes informācijas uzlabošanas jomā;
- Paaugstināts Satiksmes informācijas centra speciālistu zināšanu līmenis viedo transporta sistēmu ieviešanā un to darbībā;
- Kopumā paaugstināta transporta plūsmas efektivitāte un drošība uz autoceļa E67.
Projekta partneri: VAS “Latvijas Valsts ceļi” (Vadošais partneris, Latvija) un Igaunijas Ceļu administrācija (Projekta partneris, Igaunija).
Papildus informācijai:
- Trīs gadu laikā LVC uz Via Baltica uzstādīs mainīgās elektroniskās ceļa zīmes un attīstīs viedo transporta sistēmu
- Buklets “Interreg Central Baltic Funded Projects” kopsavilkums par 42 projektiem, kas finansēti no Central Baltic programmas 2014 – 2020 (angļu valodā)
- Pētījums par satiksmes plūsmas efektivitāti pirms projektā paredzētās infrastruktūras ieviešanas. (Ex-Ante)
- Pētījums par satiksmes plūsmas efektivitāti pēc projektā paredzētās infrastruktūras ieviesānas (Ex-Post), arī pēc ieviešanas (Ex-Ante un Ex-Post pētījumi), lai novērtētu satiksmes efektivitātes pieaugumu, CO2 izmešu samazinājumu maršrutā, kā arī veikto pasākumu īstenošanas iespējas uz citiem autoceļiem nākotnē
- Projekta kopsavilkuma infografika
- Projekta vadītāja ziņojums “Baltijas ceļinieku asocijas” konferencē Tallinā 2017.gada 27.-30. augustā: “IMPLEMENTATION OF SMARTE67 PROJECT”
- Prezentācija “IMPLEMENTATION OF SMARTE67 PROJECT”
- Projekta priekšizpēte (pdf) (angļu val.)
- Vidzemes TV raidījums “Autoplacis”. Projekta komanda komentē un izklāsta projekta ietvaros ieviešamo ITS elementu darbību un to ietekmi uz satiksmi
Konferences “Intelligent Transportation Systems for the safe future” prezentācijas:
Projekta vadītājs:
Boriss Jeļisejevs,
VAS Latvijas Valsts ceļi
Satiksmes informācijas centra vadītājs
E-pasts: boriss.jelisejevs@lvceli.lv
Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gadam
Sadarbībā ar Igaunijas autoceļu administrāciju INTERREG programmas ietvaros rekonstruēti pārrobežas ceļu posmi:
- Karksi-Nuia-Lilli no 0,820. km līdz 16,975. km Igaunijā un
- Valmiera-Rūjiena-Igaunijas rob.(P17 ) divos posmos – no 28,89. km līdz 35,00. km (6,11 km asfaltbetona segas rekonstrukcija) un no 48,00. km līdz 55,832. km (7,832 km 3,5 kārtīga virsmas apstrāde) Latvijā.
Projekta ierosinātājs bija Igaunijas autoceļu administrācija (IAA), par projekta realizācijas partneri uzaicinot VAS ”Latvijas Valsts ceļi” (LVC). Satiksmes ministrija dalību projektā akceptēja ar Deleģēšanas līguma sadaļu 33.7. 2009. gada 21. augustā tika noslēgts Sadarbības līgums (The Partnership Agreement) starp LR Satiksmes ministriju un IAA, par Vadošo partneri nosakot Igaunijas pusi. Būvdarbus veica OǕ Valga Teed par kopējo summu 1503395,33 EUR. Savukārt būvuzraudzību veica Igaunijas kompānija AS Taalri Varahaldus par kopējo summu 38 605,05 EUR ( t. sk. PVN 21 % 6700,05 EUR). Objekta pieņemšanas-nodošanas akts tika parakstīts 2011. gada 23. decembrī.
Saskaņā ar Šengenas līgumu ES valstu un starpvalstu attīstība nebeidzas ar valsts robežu, tādēļ ir ļoti svarīgi plānot un attīstīt pierobežas infrastruktūru, kas ir šī projekta pamatnostādne. Līdz šim projektam starp Latviju un Igauniju asfaltbetona segums bija nodrošināts tikai divās robežšķērsošanas vietās – Ainažos un Valkā (200 km attālumā vienai no otras). Unguriņu robežpārejas punkts atrodas 60 km attālumā no Valkas un 110 km attālumā no Ainažu robežpārejas punkta. Pastāv arī citi robežpārejas punkti, bet tie ir ar grants segumu un saistīti tikai ar lokālas nozīmes autoceļiem.
Minētā projekta ietvaros Latvijas teritorijā kopumā tika rekonstruēti 13,942 km P17 autoceļa. Projekta realizācijai nebija nepieciešama zemju ieguve, jo būvdarbi notika ceļu zemes nodalījuma joslā.
Realizējot šo projektu tika iegūts vēl vienu robežpārejas punkts, kas saistīts ar abu valstu galveno ceļu tīklu. Latvijas pusē tas ir autoceļš P17, kas ved uz Valmieru, savukārt Igaunijas pusē tas ir autoceļš Nr. 54, kas ved uz Karksi Nuia un tālāk uz Tartu. Unguriņu robežpārejas punkts varētu būt kā alternatīva 200 km attālumā esošajiem robežpārejas punktiem Ainažos un Valkā. Robežpāreju Unguriņi 2009. gadā šķērsoja 21 785 cilvēki un 9462 automašīnas.