Svētku brīvdienās notikušais ceļu satiksmes negadījums uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, ir aktualizējis jautājumu par tehniskajiem risinājumiem, kuri varētu pasargāt no šādiem negadījumiem.

Dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, un pat trijās Baltijas valstīs pieeja ir dažāda.

Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti vien 12 kilometru garumā, savukārt Lietuvā – vairāk kā 650 kilometru garumā. Latvijā dzīvnieku žogi ir uzstādīti gar trijiem galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) satiksmes drošības speciālisti skaidro, ka tikai uzstādot dzīvnieku žogus, nav iespējams risināt problēmu ar  dzīvnieku nokļūšanu uz autoceļiem un pasargāt autovadītājus no sadursmēm. Tāpat arī nav tādu risinājumu, kas ļautu 100% novērst jebkādu iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

Valstīs ar attīstītu ekonomiku, cenšoties pasargāt autovadītājus no dzīvniekiem un otrādi, gar ceļiem tiek būvētas īpašas inženiertehniskas būves, kas sastāv no žoga, dzīvnieku pārejām, tuneļiem, tramplīniem un citiem tehniskiem risinājumiem. Šādu būvju celtniecībai ir nepieciešams ievērojams finansējums, kas Latvijā valsts ceļu tīkla pārvaldīšanai nav pieejams.

Dažādi viedokļi par dzīvnieku žogu uzstādīšanu ir arī vides speciālistiem: žogi bez minētajām pārejām, tuneļiem un citiem tehniskajiem risinājumiem var bloķēt dzīvnieku migrācijas takas, kas savukārt var ievērojami ietekmēt dabas līdzsvaru.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, uz atsevišķās vietās Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži–Koknese (P80) ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti ES fondu līdzfinansēto projektu ietvaros laikā no 2006. līdz 2013. gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa.

Prioritāte – gājēji, seguma kvalitāte un frontālo sadursmju prevencija

Latvijā valsts autoceļu tīkls ir vairāk kā 20 000 kilometru garš, liela daļa ceļu iet caur mežiem. Pēdējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka negadījumos uz valsts autoceļiem visvairāk iet bojā mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti.

Uzturot valsts autoceļu tīklu ierobežota finansējuma apstākļos, nav iespējams realizēt visus nepieciešamos projektus un ir jāizvēlas prioritātes. Tāpēc, lemjot par satiksmes drošības paaugstināšanas projektu realizāciju, prioritāri tiek nodrošināta gājēju un velosipēdistu ceļu izbūve, tiek uzstādīts apgaismojums un izbūvēti divlīmeņu šķērsojumi. Šādu risinājumu mērķis ir maksimāli atdalīt gājējus no automašīnām. Gan Valsts policijas, gan CSDD eksperti norāda, ka tieši gājējiem piemērotas infrastruktūras neesamība ir viens no lielākajiem ceļu satiksmes negadījumu riskiem.

Atbilstoši ceļu satiksmes negadījumu statistikai, piecu gadu laikā no 2012. līdz 2016. gadam ceļu satiksmes negadījumos uz valsts autoceļiem kopumā gāja bojā 916 cilvēki, no tiem 324 bija gājēji un 63 velosipēdisti. Savukārt sadursmēs ar dzīvnieku gājuši bojā pieci autobraucēji.

2017.gadā sadursmēs ar dzīvniekiem nav gājis bojā neviens cilvēks, cietuši 60, vienlaikus bojā gāja 51 gājējs un 11 velosipēdisti, cieta satiksmes negadījumos gandrīz 1 500 gājēji un velosipēdisti.

Ņemot vērā ceļa satiksmes negadījumu statistiku, LVC prioritāte, realizējot satiksmes drošības projektus, ir gājēju un velosipēdistu drošība, kā arī frontālo sadursmju un nobraukšanas no ceļa prevencija.

Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu un veiktu normatīvi nepieciešamos autoceļu atjaunošanas darbus,

ik gadu būtu vajadzīgi 670 miljoni eiro, taču pēdējo vairāku gadu laikā kopējais ikgadējais finansējums autoceļiem ir bijis robežās no 215 līdz 307 miljoniem eiro gadā.

Žogi kā šķērslis gājējiem

Domājot par mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību un to, lai nepieļautu, ka cilvēki šķērso ātrgaitas šosejas ar četrām braukšanas joslām, vietās, kur ir izbūvēti gājēju tuneļi, uz ceļa vidus ass tiek uzstādīti žogi. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu, ka ceļa šķērsošanai cilvēki izmanto tieši tuneļus, nevis mēģina iet pāri ātrgaitas autoceļam. Diemžēl prakse rāda, ka bez šādiem nožogojumiem cilvēki turpina šķērsot ceļus neatļautās vietās, kā rezultātā var notikt īpaši smagi ceļu satiksmes negadījumi. Šādi šķēršļi ir uzstādīti Jūrmalas šosejas, uz Jelgavas šosejas (A8), uz Daugavpils šosejas (A6) un Vidzemes šosejas (A2).

Ir izskanējusī doma, ka, ierobežojot cilvēku kustību uz ātrgaitas ceļiem, žogi būtu jābūvē abās ceļa pusēs, nevis ceļa vidū. Taču šāds risinājums var būt vēl bīstamāks.

Jo jebkurš žogs, arī gadījumā, ja tas tiek būvēts abās ceļa pusēs, kādā vietā beidzas un nav iespējams izslēgt, ka uz šādi nožogota ceļa nokļūst dzīvnieks.

Un tādā gadījumā, ja ceļš no abām pusēm ir norobežots ar žogu, nokļūstot uz tā, dzīvnieks panikā var pārvietoties no viena žoga uz otru, skraidīt un haotiski šķērsot ceļu vairākkārt, nespējot izkļūt no šādām sava veida lamatām.